Flickr
2026. gada 28. janvārī ārlietu ministre Baiba Braže darba vizītē uzņēma Zviedrijas ārlietu ministri Mariju Malmeri Stenergārdu (Maria Malmer Stenergard). Ministres pārrunāja Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecības, tostarp sadarbību ekonomikā, aktuālos reģiona drošības jautājumus, transatlantiskās attiecības, atbalstu Ukrainai, ES daudzgadu budžeta prioritātes un ES paplašināšanos.
M. M. Stenergārda apmeklēja Zviedrijas karavīrus Ādažu militārajā bāzē, nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī uzrunāja Latvijas vēstniekus ikgadējā diplomātisko pārstāvju sanāksmē.
Ārlietu ministre Baiba Braže:
“Zviedrija ir Latvijas uzticams draugs, kaimiņš un stratēģisks sabiedrotais. Mums ir ciešas vēsturiskas saites, izcilas attiecības divpusēji, drošībā un ekonomikā. Mūsu sadarbība ir cieša gan divpusēji, gan NB8, ES, NATO, ANO un citos formātos. Liels prieks Latvijas starptautiskās atzīšanas de iure 105. gadadienas nedēļā uzņemt vizītē draugu un kolēģi Mariju Stenergārdu.
Pateicos par Zviedrijas nozīmīgo ieguldījumu Baltijas jūras un Austrumu flanga reģiona drošības un aizsardzības stiprināšanā, tostarp par Zviedrijas bataljona klātbūtni NATO Daudznacionālajā brigādē Ādažos. Pagājušā nedēļā Latvijā ieradās aptuveni 500 Zviedrijas bataljona karavīru ar jaunām spējām, tostarp pretgaisa aizsardzību. Novērtējam Zviedrijas gatavību iesaistīties NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanā.
Mums ir cieša sadarbība dažādos formātos sankciju jomā. Šobrīd izstrādājam spēcīgu 20. sankciju pakotni, kā arī gatavojam jaunus priekšlikumus “ēnu flotes” apkarošanai.
Esam vienisprātis – nekas neliecina par Krievijas gatavību apturēt agresiju pret Ukrainu. Jāturpina maksimāls atbalsts Ukrainas pašaizsardzībai un nepārtraukts spiediens uz Krieviju.
Atzinīgi novērtējam pērn sāktās NATO misijas “Baltijas sardze” un “Austrumu sardze”, kas demonstrē gan NATO vienotību, gan praktiskas atturēšanas spējas. Svarīgi turpināt stiprināt NATO sabiedroto spējas, strauji jāievieš vēsturiskais Hāgas lēmums un gaidāmajā samitā Ankarā ir jāspēj demonstrēt reāls progress aizsardzības izdevumu celšanā līdz 5% no IKP.”
Ministres pārrunāja transatlantiskās attiecības, situāciju Arktikā un Tuvajos Austrumos, Eiropas aizsardzības industrijas attīstību un ES aktualitātes – ES paplašināšanos un ES daudzgadu budžeta prioritātes, tostarp saistībā ar ES un NATO ārējās robežas stiprināšanu, kā arī Baltijas jūras reģiona, stratēģiskās zemūdens infrastruktūras drošības stiprināšanu.
Ministres nosodīja Krievijas barbariskos uzbrukumus Ukrainai: “Nosodām Krievijas barbariskos uzbrukumus Ukrainai – pilsētu, enerģētikas sistēmas, civilās infrastruktūras – mājokļu, slimnīcu, skolu, bērnudārzu bombardēšana. Ukrainas tautas “nosaldēšana”. Pagājušā naktī Krievija ar kaujas droniem veica tieši mērķētu uzbrukumu pasažieru vilcienam, kurā atradās vairāk nekā 200 cilvēki. Pašlaik ir vismaz 4 bojāgājušie. Krievija ir teroristu valsts.”
Zviedrija ir 5. lielākais Latvijas tirdzniecības partneris, un lielākais investors. Abām valstīm ir liels potenciāls attīstīt sadarbību tādās jomās kā IKT, bioekonomika, enerģētika, digitalizācija, militārā industrija, pētniecība un inovācijas.