Flickr
Foruma paneļdiskusijas dalībnieki pārrunāja gatavošanos gaidāmajam NATO samitam Ankarā 7. un 8. jūlijā, kā arī diskutēja par aktuālajiem eiroatlantiskās drošības jautājumiem un izaicinājumiem. B. Braže pauda, ka “Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir fundamentāli mainījis Eiropas uztveri par draudiem. Sabiedrotajiem NATO samitā Ankarā ir jāuzrāda būtisks progress aizsardzības izdevumu palielināšanā”. Ministre uzsvēra, ka Latvija jau šogad aizsardzībai atvēl 4,91% no IKP, bet nākamgad un turpmāk – vismaz 5%. “Sagaidām, ka arī citas valstis sekos šim piemēram, sasniedzot 5% no IKP krietni pirms 2035. gada,” norādīja B. Braže.
Diskusijā tika izcelta arī Turcijas nozīmīgā loma eiroatlantiskās telpas un Melnās jūras reģiona drošības stiprināšanā. Ministre uzsvēra nepieciešamību turpināt nelokāmu atbalstu Ukrainai, kas ir būtiski visas Eiropas drošībai. Pērn Latvija sniedza militāro palīdzību Ukrainai 0,3% apmērā no IKP.
Kopā ar ministri paneļdiskusijā piedalījās NATO ģenerālsekretāra vietniece Radmila Šekerinska (Radmila Shekerinska), Turcijas ārlietu ministra vietnieks Zeki Levents Gimrikči (Zeki Levent Gümrükçü), kā arī Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys). Diskusiju vadīja Ženēvas Drošības politikas centra izpilddirektors Tomass Gremingers (Thomas Greminger).
Divpusējā sarunā ar Turcijas ārlietu ministru Hakanu Fidanu (Hakan Fidan) ministre B. Braže uzsvēra, ka “Turcija ir nozīmīgs NATO partneris. Augstu vērtējam Turcijas ieguldījumu Baltijas reģiona drošības stiprināšanā, tostarp Turcijas dalību NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misijā”. Ministri pārrunāja nepieciešamību turpināt ciešu koordināciju NATO ietvaros, lai stiprinātu alianses atturēšanas un aizsardzības spējas. Ekonomikas jomā ministri vienojās strādāt, lai stiprinātu sadarbību starp abu valstu aizsardzības industrijām. Tāpat amatpersonas apsprieda aktuālo situāciju Tuvajos Austrumos. Latvija novērtē Turcijas aktīvo iesaisti diplomātiskajos centienos panākt mieru starp ASV un Irānu.
Pirmās tikšanās laikā ar jauno Albānijas Eiropas un ārlietu ministru Feritu Hodžu (Ferit Hoxha) ministre uzsvēra Albānijas nozīmīgo ieguldījumu Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. Savukārt Albānijas puse pauda pateicību Latvijai par atbalstu Rietumbalkānu reģionam un Albānijas virzībai uz integrāciju Eiropas Savienībā. Abi pārrunāja arī iespējas padziļināt divpusējās attiecības un sadarbību NATO ietvaros.
Divpusējā sarunā ar Jordānijas ārlietu ministru Aimanu Safādī (Ayman Safadi), ministre apsprieda aktuālo situāciju Tuvajos Austrumos,. Sarunā tika uzsvērts atbalsts starptautiskajiem centieniem nodrošināt Hormuza šauruma pieejamību un kuģošanas brīvību. Ministre pateicās Jordānijai par tās atbalstu ANO rezolūcijai par ilgstoša miera panākšanu Ukrainā, akcentējot starptautiskās vienotības nozīmi Krievijas agresijas seku mazināšanā.
Tiekoties ar ANO īpašo sūtni vardarbības pret bērniem jautājumos Nadžatu Mālu M’džidu (Najat Maalla M’jid) tika uzsvērts, ka Krievijas veiktā 20 000 Ukrainas bērnu nolaupīšana un deportācija ir viens no smagākajiem agresora pastrādātajiem kara noziegumiem. Amatpersonas apsprieda nākamos praktiskos soļus bērnu identificēšanā, viņu drošu un ātru atgriešanu Ukrainā, kā arī psiholoģiskās rehabilitācijas iespējas.
Vizītes laikā B. Braže arī tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu (Andrii Sybiha), ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos Kajsu Olongrēnu (Kajsa Ollongren), kā arī citām amatpersonām.
Antālijas diplomātijas forumu kopš 2021. gada rīko Turcijas Ārlietu ministrija. Tā galvenais mērķis ir apspriest globālos izaicinājumus, dalīties atziņās, veicināt valstu dialogu un meklēt kopīgus risinājumus. Šī gada Antālijas diplomātijas foruma galvenā tēma bija “Pārvarēt nenoteiktību, veidojot rītdienu” (Mapping Tomorrow, Managing Uncertainties).
