Ziņas
2021. gada 14. decembrī Briselē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sēdē, kuras laikā apsprieda jautājumu par ES paplašināšanos, stabilizācijas un asociācijas procesu, šā gada 16.–17. decembra Eiropadomes sanāksmes sagatavošanu, kā arī jautājumus, kas saistīti ar Konferenci par Eiropas nākotni.  Sanāksmē Slovēnijas prezidentūras sniedza informāciju par Eiropas nākotnes konferences norisi. E. Rinkēvičs pauda nostāju, ka tiek sagaidītas savlaicīgas un c

2021. gada 14. decembrī Briselē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sēdē, kuras laikā apsprieda jautājumu par ES paplašināšanos, stabilizācijas un asociācijas procesu, šā gada 16.–17. decembra Eiropadomes sanāksmes sagatavošanu, kā arī jautājumus, kas saistīti ar Konferenci par Eiropas nākotni.

Sanāksmē Slovēnijas prezidentūras sniedza informāciju par Eiropas nākotnes konferences norisi. E. Rinkēvičs pauda nostāju, ka tiek sagaidītas savlaicīgas un caurspīdīgas diskusijas par Konferences iespējamo pagarināšanu pēc 2022. gada pavasara, rūpīgi izvērtējot iespējamās priekšrocības un riskus. Primāri, Konferencei par Eiropas nākotni ir jābalstās uz ES pilsoņu diskusiju. “Mēs esam noraizējušies par mēģinājumiem darba grupās virzīt procesu prom no pilsoņiem balstītu diskusiju principa. Tas var iedragāt Konferences par Eiropas nākotni uzticamību,” uzsvēra E. Rinkēvičs.

Tāpat ES Vispārējo lietu padomē notika diskusija par 16.–17. decembra Eiropadomes secinājumu projektu. Eiropadomes darba kārtībā plānoti šādi temati: Covid-19, krīžu pārvaldība un noturība, enerģijas cenu pieaugums, drošība un aizsardzība, migrācijas ārējā dimensija, kā arī ES ārējās attiecības: Baltkrievija, Ukraina, ES-Āfrikas samita sagatavošana, Dienvidu Kaimiņi un Etiopija.

E. Rinkēvičs pauda Latvijas atbalstu Eiropadomes secinājumu projektam. Vienlaikus ministrs pauda viedokli, ka ir svarīgs ES nosodījums Krievijas rīcībai pie Ukrainas robežas un augsta gatavība reaģēt ar sankcijām, ja tas būs nepieciešamas. Ārlietu ministrs pievērsa uzmanību situācijai Baltkrievijā kopumā, īpaši atbalstot Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un nosodot A. Lukašenko režīma darbības.

“ES–NATO deklarācijas un Stratēģiskā kompasa izstrādē svarīgi Eiropas Savienības līderiem dot spēcīgu politisku signālu par adekvātiem resursiem aizsardzībai, lai sadarbībā ar partneriem varētu īstenot izvirzītās ambīcijas,” pauda E. Rinkēvičs.

Sanāksmē tika apspriesta arī pandēmijas Covid-19 līdzšinējā koordinācija un prakse, kas skar brīvu personu pārvietošanos un vakcinācijas sertifikāta darbību ES. Tādējādi tas ļautu neatkārtot 2020. gada pavasara pieredzi un nodrošinātu Vienotā tirgus netraucētu darbību un Šengenas integritāti.

Foto: Eiropas Savienība