Ārlietu ministres uzrunas stenogramma
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Augsti godājamie Saeimas deputāti un ļoti cienījamās Saeimas deputātes!
Ministri kolēģi!
Ir tāds teiciens: budžets un tā plānošana – tā ir zinātne, kā vienmērīgi sadalīt neapmierinātību. To mēs arī šodien dzirdam.
Bet mēs, ārlietu dienestā, lai arī neesam apmierināti, tomēr prioritizējam gan aizsardzību, gan drošību. Mūsu budžeta samazinājums ir 5,5 miljoni eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Un, lai arī tas... un tas ir uz tā fona, ka mūsu budžets ir viens no mazākajiem no visām nozarēm, lai arī Ārlietu ministrija ir viena no drošības ministrijām. Mēs, ārlietu dienests, esam lepni būt mūsu valsts acis, ausis, mute, rokas pasaulē. Esam tie, kas ik dienu pārstāv Latviju, cilvēkus, uzņēmējus citās valstīs, starptautiskajās organizācijās, sabiedrībā, žurnālistiem. Mēs stiprinām ekonomiskās saites kopā ar kolēģiem ekonomikas nozarē, bet mēs arī rūpējamies par mūsu cilvēkiem visur, kur viņi dzīvo.
Šodien vēlos izcelt trīs virzienus, kuros koncentrēsim mūsu resursus arī pēc to griešanas, – tā būs valsts drošības stiprināšana, ekonomiskās izaugsmes un labklājības veicināšana un mūsu valstspiederīgo interešu aizsardzību un diasporas interešu pārstāvību. Mēs aktīvi iestājamies par NATO aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 5 % attiecībā uz visiem sabiedrotajiem. Un, gatavojoties nākamā gada samitam, NATO samitam Ankarā, tā ir un paliks viena no prioritātēm, lai nebūtu tā, ka tikai mēs, Baltija, Polija un vēl dažas valstis ceļam aizsardzības izdevumus būtiski, bet to darītu arī citi. Un lai solījumi tiktu izpildīti, jo arī no tā ir atkarīga NATO aizsardzības plāna un NATO drošība... plāna izpilde un visa NATO drošība.
Man ir prieks, ka mūsu balss ir sadzirdēta arī Vašingtonā. Ir nostiprināta vēstniecība, aktīvs lobijs, un tas ir sekmējis Baltijas drošības iniciatīvu atbalstu ASV – Kongresā, Pārstāvju palātā, Senātā. Tas palīdz stiprināt mūsu aizsardzības spējas visā Baltijā un ziemeļaustrumu flangā.
Paldies deputātiem, kas aktīvi iesaistījušies sadarbībā ar ASV. To darīsim arī nākamajā gadā. Tāpat turpināsim visaptverošu atbalstu Ukrainai. Ne tikai 0,25 % vispār no Latvijas iekšzemes kopprodukta, tas ir ieguldījums mūsu pašu drošībā, bet arī no Ārlietu ministrijas budžeta kopā apmēram 5 % 2025. gadā tiks novirzīti Ukrainas atbalstam, gan vēstniecības darbam, atbalsts NATO programmām, Eiropas Savienības integrācijas perspektīvai, attīstības sadarbības projektiem un citiem.
Krievijas vājināšana. Atcerēsimies, ka pagājušā gada laikā Krievija ieņēmusi mazāk nekā 1 % no Ukrainas teritorijas un visi tie stratēģiskie mērķi, ko Kremļa miesnieks mēģinājis pasludināt, nav piepildījušies. Krievija tiek mērķtiecīgi vājināta gan kaujas laukā, gan ar Eiropas Savienības, ASV un citu starptautisko partneru sankciju palīdzību. Liegt Krievijai naudu, tehnoloģijas, starptautisko atbalstu – tās ir tās mūsu prioritātes. Vājāka Krievijas kara mašīna nozīmē drošāku Latviju.
Sankcijas strādā. Un neticiet dezinformatoriem, kas mēģina apgalvot pretējo, it īpaši jau Krievijas avotiem. Krievijas kara ekonomika stagnē, budžeta deficīts ir dubultojies šī gada laikā, tā rezerves sarūk. Ienākumi no energoresursiem ir kritušies par 20 %. Kremļa režīms pārnes kara ekonomisko slogu uz mājsaimniecībām un padara izmaksas vairs neignorējamas. Tā paaugstina nodokļus, inflācija saglabājas augsta, un uzņēmumiem, kas ienes apmēram 24 % no Krievijas budžeta ienākumiem, federālā budžeta ienākumiem, draud bankrots.
Vienlaikus mūsu uzņēmēji un mūsu sankciju dienesti... sankciju uzraudzības dienesti turpina ciešu sadarbību. Un paldies tiem uzņēmējiem, kas ir atteikušies no sadarbības ar Krieviju un nemēģina apiet sankcijas.
Vienlaikus Latvija kļūs arī redzamāka uz globālās skatuves. Pirmo reizi vēsturiskā balsojumā mēs esam ievēlēti ANO Drošības padomē un no 1. janvāra sāksim tur darbu. Tas ļauj nodrošināt starptautisko atbalstu gan Ukrainai, redzamību jautājumiem, kas mums ir svarīgi, bet arī izgaismot tos jautājumus, kā Krievijas agresijas nosodījumu un tā turpināšanu. Tāpat tā ir iespēja izcelt Latvijas uzņēmēju, pētnieku un universitāšu radītās inovācijas un sasniegumus.
Attiecībā uz ekonomikas un labklājības prioritāti. Man ir prieks redzēt, ka pirmajā pusgadā šogad eksports ir pieaudzis par 1,8 %. Un arī investīcijas Latvijai ir piesaistītas vairāk nekā 170 miljonu eiro apmērā. Tas ir bijis kopīgs darbs ar kolēģiem LIAA, Ekonomikas ministrijā un citur, bet it īpaši ar privāto sektoru.
Un šeit daži konkrēti rezultāti, ko arī paredzam turpināt nākamgad.
Āzijā un Japānā. Tirgus atvēršana uzņēmumam “Latvijas Finieris”, mēnešiem – mēnešiem! – konstanti strādājot, lai izspiestu Krievijas dempingu, labvēlīgāku tarifu panākšanu Latvijas kokrūpniekiem... ASV iepretim konkurentiem. Tāpatās esam... Piemēram, pagājušā naktī saņēmu ziņu no Latvijas vēstnieka Japānā, ka Latvijas uzņēmums “Fortes Energy” jau ir saņēmis atbalstu no Japānas uzņēmumiem pašiem izveidot... ne tikai pārdot savu produkciju tur, bet arī izveidot konkrētu pārstāvniecību. Un to grib paši japāņi. Līdzīgi Korejā, arī Ukrainā viņi ir iegājuši. Un tādi paraugi ikdienas darbā ar vēstniecībām ir daudzi. Un par to arī ir patiesi liels prieks. Mēs esam sekmīga valsts, mums ir sekmīgi uzņēmēji.
Tāpat tehnoloģijas. Mākslīgā intelekta un valodas modeļa attīstība. “Tilde” faktiski ir pirmais lielās valodas modelis visā Eiropas Savienībā. Uz tā pamata mēs esam palīdzējuši Ukrainai izveidot īpašu modeli Eiropas Savienības tiesību aktu tulkošanai ar “Tildes” mākslīgo intelektu. Savukārt Hamburgas ostā LMT plānot digitālās inovācijas, palīdzot Hamburgai apgūt to, kas mums jau ir zinātnē, kvantu tehnoloģiju pielietojuma drošībā un aizsardzībā.
Ģeopolitiskā situācija, protams, prasa kopēju sadarbību, un man ir prieks, ka palīdzējām tiešām vēl Rīgas Tehniskajai universitātei un Dānijas Nīlsa Bora institūtam noslēgt sadarbības memorandu. Tas ļaus praktiski sadarboties šiem te kompetences centriem, kas ir mūsu reģionā, Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.
Tāpat dronu uzņēmumi un ar tiem saistītie tehnoloģiju uzņēmumi, tādi kā komunikācija, kā “SAF Tehnika” un citi. Tās ir unikālas tehnoloģijas, unikāla produkcija, un mums ir patiess prieks viņiem palīdzēt.
Daži vārdi arī par attīstības sadarbību.
Latvijas attīstības aģentūras CFLA sertificēšana kā Eiropas Savienības sertificētai aģentūrai, ko mēs paveicām kopīgi ar Finanšu ministrijas kolēģiem, ļauj izmantot Latvijas ekspertīzes starptautiski. Tā ļauj piesaistīt līdzekļus, kā, piemēram, Uzbekistānā, kur trešā daļa no Eiropas Savienības finansējuma projektiem pār… labas pārvaldības jomā īsteno Latvija. Un tas ļauj aptuveni 70 % no finansējuma, ko CFLA apsaimnieko, palikt Latvijā. Un tātad tā ir vairāk kā divkārša atdeve.
Un jāsaka vienlaikus, protams, ka nav viss ideāli. Tad, kad pārņēmām ārējās tirdzniecības funkciju pirms aptuveni 10 gadiem no Ekonomikas ministrijas, finanses tai nesekoja un arī citi resursi nesekoja. Tā kā darām to pašu esošo resursu ietvaros un arī kopumā pildām arvien plašāku uzdevumu loku ar tiem pašiem resursiem, kas bijuši mūsu rīcībā.
Un viens fakts – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai tā saucamajai tūrisma veicināšanai ir paredzēts lielāks finansējums nekā visai Ārlietu ministrijai un vēstniecībām reprezentācijai pasaulē kopā. Un tas neparāda to, ka mēs gribam kādam kaut ko griezt. Nē, tas parāda mūsu efektivitāti, bet ārlietu dienestam ir jābūt pienācīgi finansētam.
Eiropas Savienība ir un būs svarīgākais instruments mūsu Latvijas labklājības celšanai, savienojot mūsu resursus ar Eiropas Savienības resursiem. Un tāpēc darbs pie Eiropas Komisijas priekšlikuma nākamajam daudzgadu budžeta posmam no 2028. līdz 2034. gadam ir prioritāte mūsu Ministru kabinetam.
Ko mēs darām? Mēs strādājam pie tā, lai te atspoguļotos Latvijas prioritātes – drošība un aizsardzība, kohēzija, kopējā lauksaimniecība, lauksaimniecības politika, finansējums “Rail Baltica” un arī lai kopējais ES budžets būtu lielāks nekā pašlaik. Vienlaikus Eiropas Savienība ir Latvijas drošības stūrakmens. Stiprinot austrumu robežu, mēs stiprinām arī ar Eiropas līdzekļiem militāro mobilitāti, attīstām aizsardzības industriju un citas lietas.
Par cilvēkiem un diasporu. Sabiedrības iesaiste ir ikdienas darbs. Mūsu eksperti, akadēmiskie eksperti, mūsu uzņēmēji, viņu zināšanas – tas palīdz dienestam veidot kompetenci, tas palīdz viņiem būt efektīvākiem. Un vienlaikus tas ļauj arī pārstāvēt viņu intereses pasaulē. Un attiecībā uz konsulāro dienestu, pirmkārt, milzīgs paldies maniem konsulārajiem kolēģiem, kuri tiešām pašaizliedzīgi strādā krīzes situācijā. Atcerēsimies pavisam nesenu situāciju Izraēlā, kur nācās evakuēt veselu rindu cilvēku. Un tāpēc atgādinu, ka ir jauns konsulārais reģistrs,
ērtāks lietošanai izveidots. Un portālā “Latvija.lv” tas ļauj visiem ceļojošajiem uz ārzemēm reģistrēt īstermiņa ārvalsts ceļojumus. Tas ļauj mūsu konsulārajiem kolēģiem zināt, kurās no, iespējams, bīstamām vietām mūsu pilsoņi atrodas.
Un arī šeit esam efektivizējuši un inovējuši mobilās pasu stacijas, ļaujot sniegt pakalpojumus tautiešiem visā pasaulē. Pirmo reizi šogad ar tādu tika aizbraukts arī uz Dienvidameriku (Čīli, Brazīliju, Argentīnu), kur noformējām vairāk kā tūkstoti dokumentu mūsu tautiešiem.
Mēs turpināsim atbalstīt arī diasporas organizācijas, īpaši tur, kur studē un strādā mūsu jaunā paaudze. Gribam viņus savest kopā ar Latvijas uzņēmējiem, turpināt rīkot Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, tāpat Starptautiskās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forumu un citus pasākumus. Latvieši pasaulē ir nacionālais kapitāls, mūsu tautas kapitāls, un viņu zināšanas un tīklojums ir tas resurss, kas stiprina Latviju. Mēs gribam viņus atpakaļ, saglabāt viņu zināšanas, saglabāt viņu prasmes Latvijai.
Vienlaikus arī atceramies, ka mēs pārstāvam Latviju starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un arī tur nebūt nav bijis ne viegls laiks šajā gadā, un neparedzam tādu arī nākamgad. Šogad uzvarējām vairākas būtiskas tiesas. “Djeri un citi pret Latviju” – 2018. gada izglītības reformas posmi pirmsskolas izglītības iestādēs. Pierādījām, ka tas nav radījis iesniedzēju tiesību uz izglītību un diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu. “Valiullina un citi pret Latviju” – ka valodas reforma nav diskriminācija pret minoritātēm. “Džibuti un citi pret Latviju” – ka reforma ir attiecināma arī uz privātajām skolām un tā tālāk, un tā tālāk.
Jā, nākamā gadā mūsu budžets tiks samazināts. Mēs tam piekritām, jo mēs prioritizējām aizsardzību. Bet darbs nav mērāms tikai ciparos. Mēs neesam uzņēmums vai aģentūra. Tā ir Latvijas klātbūtne un balss pasaulē. Un nākamā gadā atceramies to, ka no 98,8 miljonu budžeta Ārlietu ministrijai 95 procenti ir nesamazināmie izdevumi. Tās ir telpas, to uzturēšana, iemaksas starptautiskās organizācijās, visu ministriju komandējumi uz Eiropas Savienības darba grupām un padomēm un tā tālāk. Attiecīgi nodrošinot 46 diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbību visā pasaulē, mūsu rīcībā reālai pārstāvībai ir tikai 4,1 miljons gadā. Un, nē, mēs neesam atgriezušies... pirms 2008. gada krīzes darbinieku skaita. Bet uzdevumu atbildība pieaug, un mēs turpināsim to darīt ar lojalitāti, atbildību un pārliecību, ka Latvija ir veiksmīga valsts, ka mēs esam droši, mums nav militāru draudu un mēs vēlamies tā arī saglabāt. Mēs esam redzama un ietekmīga valsts pasaulē.
Un tāpēc, cienījamie kolēģi deputāti, paldies par jūsu atbalstu, paldies par vienotas ārpolitikas īstenošanu ārpus Latvijas. Latvijā mēs varam strīdēties, tā ir demokrātija, bet ārpusē mums jābūt vienotiem, mums jāpārstāv sava valsts. Un no manas puses varu pateikt, ka mēs turpināsim šo darbu – veidot kopīgu vienotu ārpolitiku ar tiem resursiem, kas mums ir. Un tas būs sekmīgi.
Liels paldies. (Aplausi.)