Flickr
Autentisks ir tikai runātais teksts
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Godātais Saeimas Prezidij! Cienījamā Ministru prezidentes kundze!
Kolēģi, deputātes, godātie deputāti, ekselences, dāmas un kungi!
Sveiciens visiem Latvijas starptautiskās atzīšanas 105. gadadienā! Un ar šo gribu pateikt paldies gan ārlietu dienestam, mūsu Valsts prezidentam, premjerei, valdības, Saeimas kolēģiem un visai sabiedrībai par sadarbību, par iesaisti Latvijas starptautiskajā pārstāvībā šajā ļoti notikumiem bagātajā gadā.
Un sākumā, varbūt mazliet pieminot, skumja nots. Īsā laikā zaudējām vairākus pasaules latviešus. Nora Ikstena, Kārlis Bardelis, Imants Freibergs, Uļjana Semjonova. Mēs turēsim viņus gaišā piemiņā. Nē, viņi nebija profesionāli diplomāti, bet katrs savā veidā viņi pārstāvēja Latviju un cēla Latviju augstāk un nesa Latvijas vārdu pasaulē.
“Mums tik daudz pieder, cik mēs paši ar savām rokām varam nopelnīt, paši ar savu garu uzcelt, paši ar savu prātu izgudrot. [..] Pazuduši esam, ja gaidām, lai citi mūs celtu, atzītu, stiprinātu, aizstāvētu un apbrīnotu.”
Šie Zentas Mauriņas vārdi šķiet rakstīti šim laikam. Laikam, kad izskan bažas, ka pasaule brūk. Patiesībā pasaule jau nebrūk. Brūk nepamatotās gaidas, ka mūsu demokrātija, drošība, labklājība kādam citam būs svarīgāka nekā mums pašiem, ka atbildība par Eiropas aizsardzību būs tikai ASV, ka mūs ar lētu naftu un gāzi apgādās Krievija vai ka ekonomisko izaugsmi nodrošinās Ķīnas tirgus un tehnoloģijas.
Nē, par Latviju atbildību nes Latvijas tauta un mēs kā daļa no tās. Un nekas nav svarīgāks par mūsu drošību.
Mūsu darbs ir skaidrs. Ieguldīt aizsardzībā un aizsardzības spējās, 5 procenti ir lēmums stiprināt savas robežas un iekšējo drošību, audzēt sabiedroto militāro klātbūtni, noturēt ciešas transatlantiskās attiecības gan ar Kanādu, gan ASV, turpināt atbalstīt Ukrainu, vājināt Krieviju un sadarboties ar līdzīgi domājošām valstīm un partneriem, un mieru mīlošām valstīm visā pasaulē.
Tāpēc arī strādājam ANO Drošības padomē, lai aizstāvētu savus un visu līdzīgi domājošo un mieru mīlošo valstu vērtības un starptautisko attiecību principus.
To darām kopā ar draugiem, sabiedrotajiem un līdzīgi domājošajiem visā pasaulē.
Un ir vērts atcerēties, kāpēc šīs debates mums notiek janvārī. Jā, šonedēļ mēs atzīmējam 105 gadus kopš Latvijas starptautiskas atzīšanas de iure. Un tā nenotika pati no sevis. Tā bija smaga, neatlaidīga, diplomātiska dienesta darba rezultāts. Skaidrot, pārliecināt, informēt, lobēt, prasīt, pieprasīt, stāstīt, ka esam sava tauta, mums ir sava valsts, ka neatkarīga Latvija ir šeit uz palikšanu. Tas bija tas, kas tika panākts.
Un arī šodien ārpolitika –balstīta ciešā sadarbībā ar visiem jums, ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem visā pasaulē. Ārpolitika ir mūsu vairogs. Vairogs, lai Latvijai nosargātu mieru, nodrošinātu izaugsmi un rūpētos par mūsējiem visā pasaulē.
Vienlaikus nepazaudēsim lielo bildi. Viss nav slikti. Aizvadītajā gadā pasaulē notikušas arī labas lietas. Situācija Tuvajos Austrumos ir stabilāka, kā tas bija pirms gada. “Hamās”, “Hesbollah” tieši ir vājināti. Irānas kodolprogramma ir apstādināta uz kādu laiku. Venecuēlas tauta priecājas par brīvību no diktatora. Dienvidkaukāzā ir panākts vēsturisks izlīgums starp Armēniju un Azerbaidžānu. Sīrija, Venecuēla, Irāna – Putina sabiedrotie ir krituši vai vājināti. Un, jā, šeit būtiska loma ir bijusi ASV un tās prezidentam Trampam.
Paldies arī visiem mūsu partneriem, kuri rīkojas, kuri atbalsta Ukrainu, kuri ievieš sankcijas pret Krieviju, kuri starptautiski sadarbojās, lai nodrošinātu, ka starptautisko tiesību un kārtības principi pastāv. Mums izdevās pagājušā gadā nepieļaut Krievijas ievēlēšanu 10 starptautiskajās organizācijās. Un arī šogad jau pasaule ir parādījusi, ka saprot visu par Krievijas agresiju. Šonedēļ Krievija mēģināja tikt ievēlēta. ANO konferencē par noziegumiem pret cilvēci sagatavošanās komitejā. Noziegumiem pret cilvēci sagatavošanās komitejā. Krievi. Protams, ka tā netika ievēlēta. Tā cieta sakāvi. Uzvarēja Ukraina un Slovēnija.
Vienlaikus nav nekādu pazīmju, ka Kremļa miesnieks būtu gatavs mieram. Putina režīms ir karš, kara ekonomika, kara propaganda, kara reliģija, represijas, cenzūra, pat izglītības sistēma, kas nozombē jau no bērnības.
Pagājušajā gadā agresors spēja okupēt mazāk par vienu procentu Ukrainas teritorijas, vairāk nekā 400 000 okupantu ir nogalināti vai smagi ievainoti. Krievija nav sasniegusi nevienu savu stratēģisko mērķi, un, lai arī ASV aizsardzības stratēģija ar Krieviju nodēvēta par reģionālu draudu, mēs skaidri apzināmies, ka neviena cita valsts nemēģina noslaucīt savu kaimiņvalsti no zemes virsas. Krievijas mērķi nav mainījušies.
Šo ziemu miljoniem ukraiņu pavada bez siltuma, bez elektrības un ūdens, bet nekad bez ticības un cīņas spara. Ukraiņi turpina varonīgi aizstāvēt vēlmi dzīvot brīvā, neatkarīgā valstī, un mēs to saprotam labāk kā jebkurš. Ukraiņi stāv par tiesībām pašiem lemt savu nākotni. Ukraina ir, būs un paliks dzīva un brīva demokrātija.
Diemžēl, runājot par miera sarunām, iespējams, ka panāktais miers Ukrainā, kad tas būs, tas var nebūt taisnīgs. Vienlaikus Ukrainas, ASV, Eiropas sarunvedēju līderi ir patiešām pūlējušies nodrošināt ilgtspējīgu mieru un drošības garantijas Ukrainā.
Un, protams, ar Saeimas lēmumu un politisko vienotību, mēs uzskatām, ka mums tajās būs jāpiedalās, jo kara iznākums Ukrainā ietekmēs visas Eiropas un pasaules drošību. Tāpēc jāmostas ir visām demokrātijām un līdzīgi domājošām valstīm pasaulē. Mums jābūt pārliecībai par savām vērtībām, gatavībai tās aizstāvēt. Militārs spēks, tehnoloģisks pārākums ietekmēs to, kā dzīvosim nākotnē. Tas ir mūsu uzdevums. Visiem sabiedrotajiem Eiropā, Kanādā un citur ir pēc iespējas ātrāk jāattīsta savas aizsardzības spējas.
Tas ir kopīgais vērtību un spēka vairogs.
Dāmas un kungi, tuvojas vēlēšanas. Kā būs... kāds būs to rezultāts, mēs nezinām. Bet visām valstiskajām partijām vēlēšanu gadā mums jābūt īpaši modriem. (Starpsauciens.) Mums ir pienākums aizsargāt vēlēšanas kā vienu no demokrātiskas Latvijas valsts pamatiem. Krievijas līdzšinējā uzvedība liecina, ka tā eskalēs nemilitārus mēģinājumus iebiedēt un šķelt sabiedrību. To norāda šonedēļ publiskotais Satversmes aizsardzības biroja ziņojums.
Mēs bijām liecinieki, kā Krievija mēģināja nozagt vēlēšanas Moldovā – caur iebiedēšanu, dezinformāciju, kriptovalūtām, korupcijas shēmām. Un Moldovas piemērs rāda – demokrātija spēj sevi aizstāvēt no ārējas iejaukšanās. Man nav šaubu, ka arī Latvija to spēs.
Šogad mēs piedzīvojām mēģinājumu izraut Latviju no Eiropas kodola, bet kopā mēs noturējāmies. Mūs nedrīkst sarīdīt vienam pret otru, jo mums Latvijā ir daudz vairāk kopīgā nekā atšķirīgā. Jo mēs visi esam pret vardarbību pret sievietēm un ģimenēm. Un mums ir tikai viena Latvija.
Godātie deputāti!
Aizvadītajā gadā ārlietu dienests strādāja trīs galvenajos virzienos, un to jūs redzat arī ārlietu ziņojumā:
- Latvijas drošība un aizsardzība, ekonomikas un labklājības izaugsme;
- sabiedrības iesaiste ārpolitikā;
- atbalsts mūsu cilvēkiem ārzemēs un diasporai;
Drošība ir priekšnosacījums it visam. Bez drošības nav turības. Bez drošības nav attīstības. Bez drošības Latvijā nedzims bērni. Nenāks jauni investori.
Un tāpēc Latvija dara, nevis runā tik daudz. Mēs esam starp NATO līderiem, jo pielēmām un izdarījām, ieguldot piecus procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzībā, tādējādi īstenojot mūsu kolektīvo NATO Hāgas samita lēmumu. Un šie ieguldījumi ļaus tālāk arī stiprināt atturēšanas un aizsardzības spējas, bet arī attīstīt Latvijas militāro industriju, palielināt sabiedroto klātbūtni Latvijā.
Un sabiedroto pie mums ir arvien vairāk.
Sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā, ietverot Baltijas un Ziemeļvalstis, Poliju un Vāciju, ir kļuvusi arvien ciešāka. Mērķtiecīgi veidojam jaunu reģionālu kodolu un kopā pretdarbojamies dažādiem draudiem, arī hibrīdiem draudiem, Baltijas jūras reģionā.
Esam īpaši pateicīgi 14 sabiedrotajiem šeit, Latvijā, par dalību NATO daudznacionālajā brigādē Kanādas vadībā. Paldies Kanādai par līderību un lēmumu pagarināt bruņoto spēku misijas mandātu līdz 2029. gadam. Paldies, Albānija, Čehija, Dānija, Islande, Itālija, Melnkalne, Polija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ziemeļmaķedonija un Zviedrija. Un arī Dānija, kura reizi pusgadā mainās ar Zviedriju. Paldies arī mūsu ASV sabiedrotajiem, kuri ir ar mums Latvijā un ne tikai. Paldies par kopīgām mācībām, padziļināto militāro sadarbību.
Esam pateicīgi arī tām NATO valstīm, kuras veic mūsu gaisa telpas patrulēšanu, kuru kuģi ir Baltijas jūrā.
Visa Latvijas tauta novērtē, ka kopā ar mums sargājat mūsu kopīgo drošību.
Mēs arī sagaidām un strādāsim uz to, lai NATO samitā Ankarā visi sabiedrotie demonstrētu būtisku progresu ceļā uz 5 procentu ieguldīšanu aizsardzībā.
Jāuzsver arī, ka, mūsuprāt, nepieciešama NATO austrumu flanga atturēšanas un aizsardzības tālāka nostiprināšana, īpaša prioritāte ir pretgaisa aizsardzības spējām.
NATO klātbūtne ir būtiski stiprināta gan ar Baltijas sardzi jūrā, gan gaisa telpā – austrumu sardzi. Kopš šo misiju uzsākšanas incidenti nav atkārtojušies. Tātad atturēšana caur fizisku klātbūtni strādā.
NATO darba kārtībā aktualizēta arī Arktikas drošība. Nav šaubu, ka sabiedrotajiem tiešām nepieciešams stiprināt klātbūtni, rīkot mācības, ieguldīt novērošanas un atturēšanas spējās arī Arktikai, un tā ir bijusi NATO darba kārtībā kopš dibināšanas dienas.
Mēs uzskatām, ka sabiedrotie tiešā dialogā un sadarbībā spēj atrisināt jebkuras viedokļu atšķirības, tai skaitā Eiropas valstu un Amerikas starpā.
Transatlantiskā sadarbība ir viens no mūsu drošības stūrakmeņiem.
ASV un Kanādas politiskā, militārā un ekonomiskā klātbūtne ir būtiska Latvijas un visas Eiropas drošībai un stabilitātei, un mēs esam pateicīgi Kanādai, kura pat agrāk par solīto nostiprina militāro klātbūtni Latvijā un investē mūsu infrastruktūrā.
Latvijas mērķis ir padziļināt arī mūsu militārās industrijas un ekonomisko sadarbību. Mēs esam mērķtiecīgi veidojuši aktīvu sadarbību ar ASV administrāciju visos līmeņos, un mēs augstu vērtējam prezidenta Trampa centienus panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā.
Vēlos izteikt atzinību visiem mūsu parlamentāriešiem, kuri ir veidojuši daudzpusīgu dialogu ar partneriem ASV, NATO Parlamentārajā asamblejā un ar visām dalībvalstīm. Tas viss palīdz stiprināt izpratni par Latviju un Baltijas valstīm kā uzticīgiem un apņēmīgiem sabiedrotajiem.
Aktīvs Latvijas un Baltijas valstu kopējais lobijs ir nesis labus rezultātus. ASV kongress ir iekļāvis Baltijas drošības iniciatīvas militāro finansējumu 2026. gada Nacionālajā aizsardzības likumā. Tas ir praktisks ieguldījums Baltijas valstu drošībā, un par to esam pateicīgi gan jums, gan arī visiem ASV sabiedrotajiem.
Turpināsim padziļināt mūsu divpusējo sadarbību ar ASV, vairot izpratni par mums būtiskiem jautājumiem ASV administrācijā, kongresā, uzņēmēju vidē, domnīcās, inovāciju jomā.
Kopā strādāsim, lai konkretizētu iepriekšējā gadā aizsāktās sarunas ar ASV par paplašinātu militāro klātbūtni Latvijā. Jā, mēs esam gatavi uzņemt vairāk ASV spēku.
Sadarbība Eiropas Savienībā ir tikpat svarīgs Latvijas drošības un labklājības stūrakmens.
Pagājušogad Eiropas Savienība piedzīvojusi straujāko attīstību drošības un aizsardzības jomā tās vēsturē.
Eiropas Savienības dalībvalstis pieņēma ļoti svarīgus lēmumus, lai varētu palielināt aizsardzības finansējumu, gan pieļaujot elastību Eiropas Savienības fiskālajos noteikumos, gan piedāvājot jaunu instrumentu SAFE. Tas paredz kopīgus dalībvalstu iepirkumus, atbalstu aizsardzības industrijai, aizsardzības spēju attīstībai, tai skaitā sadarbībā ar ne ES valstīm. Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Latvijas aizsardzības investīciju plānu, un tas ir aptuveni 3,5 miljardu eiro apmērā, un tas tiks veltīts Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai.
Par nākamo soli. Eiropas Savienības daudzgadu budžets. Tas būs pirmais, kurā drošība ir pirmā prioritāte, centrālā prioritāte. Un tā, iespējams, ir pirmā reize, kur viens no Eiropas Savienības vadmotīviem tik izteikti saskan ar Latvijas interesēm un vajadzībām. Krievijas karš Ukrainā ir nopietni ietekmējis, īpaši – robežvalstu, Eiropas Savienības Austrumu flanga drošību, ekonomisko izaugsmi un attīstību. Sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu šī realitāte ir jāņem vērā. Priekšā būs ļoti sarežģītas sarunas, jo atšķirībā no esošā budžeta nākamajā nebūs papildu naudas no tā saucamā atveseļošanās instrumenta.
Gatavojot Latvijas nostāju, Ārlietu ministrija sarežģītā procesā tomēr spēja panākt vienošanos starp dažādām nozarēm, dažkārt ar pretējām interesēm. Tālākās sarunas būs mūsu visu, visu kopīgs darbs un lobijs – gan deputātu, gan diplomātu, nozaru ministru, industriju, nevalstisko organizāciju un, jā, sabiedrības un žurnālistu. Katrai nozarei sarunās būs jācīnās par maksimāli labvēlīgiem nosacījumiem Latvijas uzņēmējiem.
Mēs strādāsim, strādāsim, lai panāktu Latvijai atbilstošu finansējumu gan kohēzijā, gan vienlīdzīgus tiešmaksājumus mūsu lauksaimniekiem. Jo pašlaik, lai arī mūsu nacionālā aploksne naudas ziņā ir lielāka, tās sadalījums un aprēķins, mūsuprāt, nav taisnīgs.
Mēs apzināmies, ka mēs sargājam visu Eiropas Savienības austrumu robežu…visas Eiropas Savienības austrumu robežu. Tādēļ mēs pastāvīgi aicinām visas citas dalībvalstis palīdzēt stiprināt mums šo ārējo robežu un veicināt robežu reģionu attīstību.
Eiropas Savienības budžeta daļu, kas plānota transporta savienojumiem, arī plānots palielināt, tai skaitā Eiropas Savienības militārajai mobilitātei.
Austrumu flanga drošība, atkārtošu, ir Eiropas Komisijas un visas Eiropas Savienības uzmanības centrā. Tāpēc šogad jau kopīgi ar Baltijas valstīm – Poliju un Somiju – mēs gatavojam konkrētus projektus.
Iespējas ir pašiem jāmeklē un jāizmanto visu laiku. Un mums ir gandarījums, ka pērn Latvijas uzņēmumi veiksmīgi piedalījušies Eiropas aizsardzības industrijas programmās un projektos. Un Eiropas Komisija ir atbalstījusi 9 Latvijas projektus, ko iesniedza mūsu uzņēmumi. Arī šogad sagaidām aktīvu Latvijas uzņēmumu dalību un mēs maksimāli viņus atbalstīsim.
Aizvadītais gads noslēdzās arī ar lielisku ziņu – Latvijas universitāšu jaunuzņēmumu asociācija “UniLab Defence” oficiāli kļuva par NATO... inovāciju... DIANA centru Latvijā. Un programmas ietvaros pirmo reizi atbalstu saņēma arī Latvijas uzņēmums. Sagaidu, ka tas ir pirmais no daudziem.
Arī mūsu vēstniecības ārvalstīs pērn rīkoja vairāk nekā 10 ar aizsardzības nozari saistītus pasākumus. Tas veicināja jaunu līgumu, kontaktu, eksporta iespējas. Spilgts piemērs ir mūsu vēstniecības Vācijā atbalsts “Rheinmetall” projektam, kurā plānotās investīcijas Latvijā pārsniedz 200 miljonu eiro.
Par paplašināšanos. Protams, Eiropas Savienības paplašināšanās stiprina gan Eiropas kaimiņu, gan mūsu pašu drošību un labklājību. Mēs zinām to no savas pieredzes. Eiropas Komisija ir atzinusi, ka aizvadītajā gadā četras valstis – Ukraina, Moldova, Melnkalne, Albānija – ir īpaši progresējušas un tuvinājušās Eiropas Savienībai. Tas sakrīt ar mūsu redzējumu.
Process nav ātrs un vienkāršs, un visām kandidātvalstīm tas ir balstīts kritērijos. Mēs esam vīlušies, ka viena valsts bloķē sarunu atvēršanu ar Ukrainu. Lai gan Komisija ir skaidri pateikusi, ka Ukraina ir izpildījusi visus priekšnoteikumus, lai tas notiktu, un atbalsts Ukrainai ir un būs nemainīga mūsu prioritāte.
Mūsu diplomāti pašaizliedzīgi strādā gan šeit, Rīgā, Kijivā, un visās pārstāvniecībās visā pasaulē, lai nodrošinātu maksimālu atbalstu Ukrainas cīņai par savu brīvību. Ar Latvijas aktīvu rīcību panācām, ka Ukrainai nauda būs. Eiropas Savienības dalībvalstis Ukrainai piešķir 90 miljardus eiro 2026. un 2027. gadam. To garantē Krievijas iesaldētie līdzekļi.
Tāpēc arī vienlaikus vislielākais paldies visiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmumiem, ikvienam, kurš ir palīdzējis Ukrainai. No Ukrainas prezidenta un ārlietu ministra, no medmāsām Černihivas slimnīcā un skolēniem mūzikas skolā, no sievietēm, kas saņēmušas atbalstu krīzes centros, mēs dzirdējām paldies visai Latvijai.
Un šogad šo atbalstu turpināsim. Mūsu prioritātes – Ukrainas pašaizsardzības spējas, karavīru apmācības atjaunošana un enerģētikas sektors. Vienlaicīgi mūsu aizsardzības industriju sadarbība, tai skaitā dronu un citas.
Esam panākuši arī nozīmīgu progresu ceļā uz Krievijas saukšanu pie atbildības par agresiju, pastrādātajiem noziegumiem pret Ukrainas tautu un valsti. Esam aktīvi darbojušies, un ir konkrēti soļi, lai tiktu izveidots īpašais tribunāls saukšanai par atbildību progresiju. Tāpat starptautiskā prasību komisija Ukrainai tiek veidota.
Un Krievijas ierobežošana bija, ir un būs viens no Latvijas drošības prioritārajiem jautājumiem. Četri asiņaina kara gadi daudziem mūsu sabiedrotajiem Eiropas Savienībā un NATO, un partneriem pasaulē ir palīdzējuši saprast agresoru un tā imperiālistiskās ambīcijas un melus. Kremļa miesniekam nav sakara ar patiesu mieru.
Sankcijas mazina Krievijas iespēju karot. Tās jāturpina stiprināt, lai piespiestu Krieviju uz mieru. Mazāk naudas, mazāk tehnoloģiju, mazāk iespēju karot.
Pretēji Kremļa dezinformatoru teiktajam, sankcijas strādā. To apliecina Krievijas kara ekonomikas lejupslīde. To apliecina fakts, ka Krievija iegulda milzu resursus, lai mēģinātu panākt to atcelšanu vai vājināšanu.
Un ir ļoti labi, ka Eiropas līmenī ir panākta vienošanās– sankcijas pret ēnu flotes kuģiem noteikt operatīvi, neatkarīgi no lielajām pakotnēm. Novembrī uz to aicinājām, decembrī jau šāda prakse sākās.
Un Krievijas iesaldētie aktīvi, mūsuprāt, ir jānovirza Ukrainas pašaizsardzībai.
Ārlietu ministrijas ilgstošie aicinājumi pārtraukt tirdzniecību un atbrīvoties no aktīviem Krievijā nes rezultātus. Aicinām to darīt arī citas valstis. Sadarbība ar agresoru ir amorāla un riskanta šogad, pēc gada, pēc pieciem.
Sankcijas pret Krieviju ir un tiks mērķtiecīgi stiprinātas jomās, kas Krievijai turpina nest lielākos ienākumus: Krievijas finanšu sektors, tostarp kriptovalūtu infrastruktūra, militāri industriālais sektors, tirdzniecība un citi.
Mēs esam viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kura līdz šim ir iesniegusi priekšlikumus katrā Eiropas sankciju kārtā. Mēs arī ļoti pozitīvi novērtējām mūsu eiroparlamentāriešu darbu Eiropas Parlamentā, kur paātrināja lēmumus par atteikšanos no Krievijas gāzes un naftas. To Eiropas Savienība ir lēmusi, un tas tiks izbeigts nākamā gada 1. janvārī.
Sankciju piemērošanas kontekstā saviem kolēģiem Eiropas Savienībā vienmēr atgādinu, ka 80 procenti no kravām uz mūsu robežas nav Latvijas izcelsmes. Tās ir citas Eiropas Savienības dalībvalstu kravas. Taču tieši mūsu atbildīgie dienesti uz saviem pleciem turpina iznest šo sankciju piemērošanas smagumu.
Tāpēc liels paldies šodien arī muitai, Finanšu izlūkošanas dienestam un visiem citiem iesaistītajiem dienestiem par izcilo darbu. Mēs tiešām esam paraugs citām Eiropas Savienības valstīm sankciju kontrolē. Pie mums brauc mācīties, un to atzīst Eiropas Savienības vēstnieku sankciju jautājumos Deivids O’Salivans, kurš Latvijā viesojies jau trīs reizes. Mēs turpināsim atbalstīt citas valstis, lai arī citas Eiropas Savienības valstis ieviestu efektīvu sankciju kontroli. Tā ir nacionāla līmeņa atbildība.
Tāpat liels paldies mūsu žurnālistiem un sabiedrībai par nepagurstošo darbu, palīdzot atklāt un izgaismot sankciju apiešanas mēģinājumus. Tas noder mūsu darbā un kolēģu darbā.
Sankciju spiediens pret Krieviju jāturpina gan ES, gan nacionālā mērogā, salāgojot pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktos režīmus, jo Baltkrievija turpina atklāti atbalstīt Krievijas karu Ukrainā, un Lukašenko režīms īsteno hibrīdos uzbrukumus kaimiņvalstīm. Mūsuprāt, sankcijas ir jāievieš vai jāstiprina pret visiem, kuri atbalsta Krievijas agresiju tieši vai palīdzot apiet sankcijas.
Kategoriski turpināsim iestāties pret jebkādiem centieniem vājināt sankcijas, tai skaitā pret politisku spiedienu, iebiedēšanu, apmelojumiem, kampaņām. Arī man to nācās pieredzēt pagājušā gadā.
Sankcijas ir mūsu drošības jautājums. Latvija sankciju jomā ir paveikusi pietiekoši, bet varam vēl vairāk nacionālā mērogā. Esam apstiprinājuši arī nacionālo sankciju režīmu piemērošanu tiem, kuri saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Regulāri, tostarp, pateicoties sabiedrības un mediju vērībai, papildinām nevēlamo personu sarakstu, liedzot tam ieceļošanu Latvijā. Esam ierobežojuši Krievijas diplomātu spējas pārvietoties Šengenas zonā.
Neatkarīgi no nodarbošanās mūsu drošību apdraudošas personas ir “persona non grata” Latvijā. Atkārtoti uzsveru: Krievijas un Baltkrievijas sportisti nav gaidīti Latvijā, un aicinu Saeimu nākt klajā ar paziņojumu atbalstīt mūsu sportistus, aizliedzot agresorvalstu sportistu iebraukšanu Latvijā. Tas pats attiecas uz māksliniekiem un citiem, kuri atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Viņiem nav ko meklēt Latvijā.
Plašāk skatīsimies arī uz ANO Drošības padomi. 1. janvārī sākām darbu ANO Drošības padomē pirmo reizi Latvijas vēsturē. Tas ir pasaules svarīgākais diplomātiskais galds. Tā ir iespēja, un mēs to izmantojam. Tas ir arī drošības jautājums.
Jau pirmajās darba dienās izmantojām iespēju sasaukt Drošības padomes ārkārtas sēdi. Kā pirmo no tām, lai izgaismotu Krievijas barbariskos noziegumus Ukrainā. Turpināsim to darīt. Novembrī vizītē Ukrainā ārlietu ministrs Andrijs Sibiha man teica: Latvijas dalība ANO Drošības padomē ir uzvara arī Ukrainai. Ukraiņi uz mums paļaujas. Mēs esam pauduši arī solidaritāti ar Irānas, ar Venecuēlas tautām
Un lielā mērā abās šajās jomās, protams, ir bijušas būtiskas attīstības. Bet es arī ceru, ka šodien atbalstīsim Irānas revolucionāro sargu iekļaušanu Eiropas Savienības teroristisko organizāciju sarakstā, kur kolēģi Briselē šodien tiekas Ārlietu padomes formātā.
Kad Latvija iestājas pret robežu mainīšanu ar spēku, runājot par Krievijas agresiju Ukrainā, šo valodu saprot un dzird arī citu kontinentu valstis. Jo bažas par robežām un par teritoriālo integritāti ir arī viņām.
Irāna un Ziemeļkoreja tiešā veidā atbalsta Krieviju tās agresijas karā pret Ukrainu.
Ķīna joprojām ir lielākā Krievijas kara iespējotāja. Bez Ķīnas atbalsta Krievija jau būtu zaudējusi šo karu. Latvijai šāds atbalsts agresijai ir nepieņemams. To mēs esam pauduši Ķīnas pusei arī tieši.
Miers un drošība Āfrikā ietekmē terorismu un organizētās noziedzības izplatību, nelegālo migrāciju un kopumā drošību Eiropā. Daudzviet Āfrikā darbojas Krievija un izmanto Āfrikas pilsoņus, arī citu kontinentu pilsoņus, kā mēs redzam no mediju ziņām no Ukrainas. Šie cilvēki tiek sūtīti gaļas mašīnā karot Krievijas pusē, lai nogalinātu ukraiņus, un rezultātā viņi paši aiziet bojā. Tuvajos Austrumos Irānas režīms ir ticis būtiski vājināts. Tas kopumā pozitīvi ietekmēs drošības situāciju Tuvajos Austrumos, gan plašākā reģionā.
Asada režīma sabrukums Sīrijā ir radis iespēju mierīgākai situācijai gan Sīrijā pašā, gan mierīgāka situācija Tuvajos Austrumos mazinājusi migrācijas spiedienu uz Eiropu.
Par mūsu darbības lielo otro pīlāru – ekonomika. Mēs palīdzam veicināt Latvijas ekonomisko attīstību. Ārlietu dienests ir komanda, komanda mūsu uzņēmēju atbalstam. Katra vēstniecība mērķtiecīgi strādā, lai mērķtiecīgi palīdzētu piesaistīt papildu ieņēmumus. Un šādu mērķi uzstādām arī mūsu jaunajiem diplomātiem, apmācot viņus, uzstādot konkrētus mērķus un palīdzot arī viņiem iekļauties šajā darbā.
Ārpolitikas ziņojumā ir daudz konkrētu piemēru, kā dienests palīdzēs Latvijas uzņēmējiem dažādot eksporta tirgus, un es ceru, ka tas iedrošinās arī arvien jaunus uzņēmējus vērsties pie mums. Uzņēmēji, jūs esat mūsu ekonomikas mugurkauls!
2025. gadā pirmajos 9 mēnešos Latvijas preču un pakalpojumu eksports pieauga par 5,6 procentiem. Un, tieši pateicoties kopīgai sadarbībai starp mūsu dienestu, LIAA, mūsu pārstāvniecībām, mums izdevās panākt būtisku izrāvienu tieši 15 lielākajos partneru tirgos. Šogad jau tradicionāli lielās goda konsula sanāksmes laikā mēs rīkosim uzņēmēju biržu un turpināsim ļoti praktisku darbu ar uzņēmēju asociācijām par tēmām - pa reģioniem, iekļaujot uzņēmējus vizītēs, atverot durvis.
Proaktīvi strādājam ar perspektīvākajām un ienesīgākajām nozarēm. Piemēram, Vācijā vairākus gadus vēstniecība veidojusi kontaktus ar Vācijas amatpersonām, pašvaldībām un forumiem tieši informācijas komunikācijas tehnoloģiju jomā. Redzam, ka tas ir atmaksājies un nes reālus rezultātus. Pagājušā gadā tieši informāciju komunikāciju tehnoloģiju nozares pakalpojumu eksports uz Vāciju ir audzis par 20 procentiem.
Ārlietu dienests ar uzņēmēju organizācijām un lielajiem eksportētājiem nodrošināja mūsu interešu iekļaušanu arī galvenajās eksporta nozarēs, tai skaitā kokrūpniecībai sarunās ar Ameriku. Pat ja tās ir nelielas izmaiņas kopējā Eiropas Savienības skatā, Latvijai tas bija nozīmīgi, un mums tas izdevās.
Tāpat pēc mūsu dienesta iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar akadēmisko un privāto sektoru izdarījām visu, lai atceltu iepriekšējās ASV administrācijas eksporta ierobežojumus augstas veiktspējas mākslīgā intelekta čipiem. Maijā ASV noteikumus atcēla. Tas mūsu uzņēmējiem, akadēmiķiem ļauj turpināt attīstību globālā mērogā.
Šogad turpināsim atbalstīt Latvijas uzņēmējus gan Eiropas, gan Ziemeļamerikas valstīs, padziļinot sadarbību kvantu tehnoloģijās, dronu ražošanā, valodu, mākslīgā intelekta tehnoloģijās un citās jomās.
Uzsvēršu, ka, mūsuprāt, Latvijai ir svarīgi atvērt jaunas vēstniecības. Dienvidamerika, Āzijas, Klusā okeāna reģions, Līča valstis, arī Āfrika – tie ir reģioni, kas interesē mūsu uzņēmējus, par kuriem viņi interesējas un kur viņiem nepieciešams atbalsts gan eksportā, gan kontaktu dibināšanā, gan tālākā darbā, it sevišķi ņemot vērā jaunos Eiropas Savienības tirdzniecības līgumus.
ES brīvās tirdzniecības nolīgumi paver plašas tirdzniecības iespējas Latvijas eksportējošiem uzņēmumiem. Mēs pilnībā atbalstām Eiropas Savienības un Mercosur nolīguma piemērošanu pirms tā atbalsta Eiropas Parlamentā. Tas veicinās Latvijas eksportu jaunos tirgos, jaunu darba vietu izveidi. Un tas pats būs ar Eiropas Komisijas un Indijas brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, par ko tikko ir panākta politiska vienošanās.
Pirms 20 gadiem uzsāktās sarunas vainagojušās ar ambiciozu vienošanos, un tā būs brīvās tirdzniecības zona ar diviem miljardiem patērētāju. Ieguvumi no šādiem līgumiem ir ļoti konkrēti.
Pirms pāris nedēļām, reģionālā vizītē Valmierā apmeklējot “Valmieras stikla šķiedru”, viņu pirmais jautājums bija, kad tiks atcelti tarifi Mercosur reģionā. Šobrīd tie ir ap 30 procentiem industriālajai rūpniecības produkcijai. Tāpat sertifikācijas barjeras. Mūsu zivju ražotāji, zivju produkcijas ražotāji un citi, kas ir mēģinājuši ieiet dažādos tirgos, bet kurus ir apgrūtinājušas sertifikācijas un tarifu prasības.
Runājot par investīciju piesaisti, mēs ļoti cieši strādājam gan ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Ekonomikas ministriju, visām citām nepieciešamajām iestādēm, arī pašvaldībām.
Pērn ārvalstu investori Latviju novērtēja kā pievilcīgāko investīciju vidi Baltijā. “Ernst & Young” pētījums apliecina, ka Latvija ar 33 lieliem investīciju projektiem ir līderi Baltijā ārvalstu investīciju piesaistē, un tas ir uzņēmēju un valsts pārvaldes kopīga darba rezultāts. Un nenoteiktības apstākļos starptautiskajos tieši ārlietu dienestam ir īpaša loma pārliecināt investoru par to, ka Latvija ir droša, stabila vide, ka var nodrošināt kritiskus piegādes ķēdes elementus partneriem un ka šeit investoriem klājas labi.
Liela nozīme ir arī attiecību uzturēšanā ar potenciālajiem investoriem, lai viņi turpinātu savu interesi par Latviju un ieguldītu tālākā uzņēmumu attīstībā.
Ārpolitikas ziņojumā ir jauna sadaļa – “Tehnoloģijas un inovācijas”. Arvien straujāka tehnoloģiskā attīstība nozīmē to, ka kvantu tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, mikroshēmas, 6G, kosmoss, biomedicīna ir ģeopolitiskās sacensības fokusā.
Un Eiropai ir milzu potenciāls šajās jomās. Taču tā iepaliek ātrumā, kādā inovācijas tiek komercializētas. Tāpēc ciešā sadarbībā gan ar zinātniekiem, gan ar uzņēmumiem turpināsim rast praktiskus risinājumus, lai savstarpējā interese rastu konkrētus risinājumus. Tāpat mēs turpināsim atbalstīt Latvijas kvantu kopienas starptautiskās partnerības. Un tieši šajā jomā pastāv īpaši augsta konkurence. Tādēļ Latvijai svarīgi iekļauties un nostiprināt sevi kā augstākās līgas spēlētāju gan Eiropas Savienībā, gan NATO ietvaros.
Pagājušā nedēļā Latvijā notika pasaules lielākā kvantu informātikas konference. Šeit sabrauca visi pasaules zinātnieki, kuri šajā jomā strādā.
Gan Latvijas, gan visas Eiropas konkurētspējai nepieciešama regulējuma vienkāršošana. Komisāra Valda Dombrovska darbā vienkāršošanas jomā ir paveikts daudz, un darbs tiks turpināts. Es aicinu arī mūsu eiroparlamentāriešus izdarīt maksimālo, lai pārliecinātu citus Eiropas Parlamenta kolēģus pieņemt tā saucamās vienkāršošanas pakotnes jeb omnibusus, kas mūsu uzņēmēju darba atvieglošanai ir ārkārtīgi svarīgi.
Runājot par migrāciju, par ko ir bijušas daudzas diskusijas, es domāju, valdības pozīcija ir pilnīgi skaidra: nelegālajai migrācijai – nē. Mēs esam stiprinājuši robežaizsardzību.
Žogs ir pabeigts, un es pateicos robežsargiem, zemessargiem un citiem dienestiem par viņu pašaizliedzīgo darbu 24/7, katru dienu un nakti, nepieļaujot vairāk nekā 12 000 instrumentalizētu migrantu nokļūšanu Latvijā. Mēs esam gatavi dalīties ar savu pieredzi un ekspertīzi ar citām Eiropas valstīm Solidaritātes mehānisma ietvaros. Bet, kā jau to uzsvēris iekšlietu ministrs, Latvija neuzņems jaunus migrantus un nemaksās par viņiem. Mēs nodrošināsim atbalstu un palīdzību citām valstīm.
Runājot par attīstības sadarbību, jā, mēs izveidojām pagājušogad jaunu konceptu un arī jaunu zīmolu LATDEV. Un šie veiksmīgi realizētie attīstības sadarbības projekti, kuriem mēs nodrošinām tā saucamo sēklas naudu, ne tikai palīdz saņēmējvalstij, tie vairo arī Latvijas atpazīstamību, sadarbības iespējas ar valstīm, un arī veicina Latvijas pakalpojumu eksportu.
Pagājušā gadā fokusā bija Ukraina, kur īstenoti 16 projekti, un vairākums no tiem Ukrainas eirointegrācijas atbalstam, labai pārvaldībai, veselības sektoram.
Uz katru vienu mūsu ieguldīto eiro spējām piesaistīt četrus eiro ārvalstu finansējumu, un Latvijas Attīstības sadarbības aģentūra CFLA šogad kļuvusi par vadošo partneri un vienīgo Eiropas Savienības projekta īstenotāju divos lielos starptautiskos projektos ārvalstīs.
Skatoties uz priekšu, mēs esam sākuši gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2028. gada otrajā pusē. Tā notiks pēdējā pusgadā, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta termiņa beigās. Tas nozīmē, ka noslēgsies likumdošanas cikls un mums būs jānoslēdz ļoti apjomīgs darbs Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādē. Tas būs intensīvs darbs ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu.
Prezidentūras norise sakritīs arī ar Latvijas dibināšanas 110. gadadienu. Un šīs abas iespējas mums jāizmanto Latvijas vērtību, latviskuma, attīstības un sasniegumu demonstrēšanai. Piemēram, jauni Latvijas rakstnieku grāmatu tulkojumi angliski būtu lieliska, lieliska programma. Tāda bija “Latvija 100” ietvaros, kuras ietvaros tika tulkotas daudzu latviešu rakstnieku grāmatas. Un, mūsuprāt, šāda programma būtu jāturpina.
Tāpat trešais darbības pīlārs, kurā mēs strādājam, ir rūpes par Latvijas cilvēkiem pasaulē.
Mēs nodrošinām atbalstu tautiešiem visdažādākajās krīzes situācijās. Piemēram, atcerēsimies, kā mēs palīdzējām 42 Latvijas valstspiederīgajiem un ģimenes locekļiem izceļot no Izraēlas pagājušā gada krīzes laikā.
Tāpat atgriezām no Baltkrievijas piecus Latvijas valstspiederīgos. Trīs no viņiem bija politiski ieslodzītie. Un šeit ļoti nozīmīgu lomu spēlē ASV. Paldies par to.
Vēlreiz atgādinājums visiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem – neceļojiet uz Krieviju un Baltkrieviju. Šie riski drošībai un jūsu dzīvībai nav tā vērti. Latvijas cilvēki, kuri nonāca Baltkrievijas cietumos, bija uzņēmēji un cilvēki, kuri devās ikdienas braucienos uz Baltkrieviju. Viņiem ļaunākos murgos nenāca prātā, ka viņus varētu apcietināt. Jā, mēs izdarīsim kā diplomāti visu, ko varam, lai palīdzētu, bet, pirmkārt, paši neriskējiet, jo vienmēr tas var nebūt iespējams.
Atgādināšu arī, ka no pagājušā gada oktobra pieejams jaunais konsulārais reģistrs, kas ļauj ceļotājiem ērtāk reģistrēt ārvalstu braucienus. Un konsulārajam dienestam tas dod iespēju efektīvi palīdzēt krīzes situācijās. Lūdzu, reģistrējieties, lūdzu, stāstiet par to visiem, ko pazīstat.
Un, runājot par diasporu, Latvijas cilvēki, protams, izmanto ļoti plašās demokrātijas dotās mobilitātes iespējas strādāt, studēt, ceļot. Un vairāk kā piektā daļa Latvijas pilsoņu uz laiku vai pastāvīgi dzīvo ārpus valsts robežām. Protams, ārlietu dienestam ir ļoti būtiski noturēt kontaktus, atbalstīt latviskumu, valodu. Un dot praktisku pienesumu attiecībām ar mūsu pilsoņiem ārvalstīs.
Atzīmēšu, ka mūsu diasporai ir iespaidīgs arī ekonomiskais potenciāls. Pēc 2025. gada Diasporas un migrācijas centra Latvijas Universitātē veiktā apjomīgā pētījuma datiem, diaspora ik gadu piesaista Latvijai aptuveni miljardu eiro.
Bet mēs gribam mūsējos atpakaļ. Un mēs praktiski ar vēstniecībām, bet arī šeit, Latvijā, strādājam, lai tautiešiem palīdzētu noturēt kontaktus, palīdzētu atgriezties un arī maksimāli izmantot viņu talantus un zināšanas Latvijai.
Tāpat sabiedrības noturība, cīņa ar dezinformāciju, Latvijai svarīgu vēstījumu paušana savās mītnes zemēs ir jomas, kurās šogad ar diasporas organizācijām sadarbosimies īpaši aktīvi, arī gaidāmo vēlēšanu kontekstā.
Tāpat ārpolitikas ziņojumā ir liela daļa par sabiedrības iesaisti ārpolitikā. Mēs esam ļoti pateicīgi nevalstiskām organizācijām, žurnālistiem, visplašākajai sabiedrībai par to, ko viņi dara gan starptautiskā sabiedrībā, nesot Latvijas valsts vārdu pasaulē, gan arī iesaistoties diskusijās ar mums. Un it sevišķi arī ekspertiem, kuri sniedz arī mums būtiskus padomus.
Deputāti, godātie klātesošie!
Mūsu izcilnieki negaida. Viņi nenāk ar skaļiem paziņojumiem, viņi dara.
“Straumes” veidotāji, Valsts aizsardzības dienesta brīvprātīgie, pludmales volejbolistes, šķēpmetēji, kvantu zinātnieki, dronu ražotāji, kori, dejotāji, “Tilde”, kura ir izstrādājusi lielo valodu modeli. Viņi uzņemas iniciatīvu un strādā, dara, rīkojas, līdz izdara iespējami labāko pēc labākās sirdsapziņas.
Mēs ņemam viņus par piemēru. Un mēs negaidām, ka kāds kaut ko darīs mūsu vietā. Jo dziesma nav par krekliem, dziesma ir par sirdsapziņām.
Saules mūžu Latvijai!