Flickr
Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) ārlietu ministri 2025. gada 15. un 16. maija sanāksmē Vihulā, Igaunijā, vienojās stiprināt reģionālo drošību un reorganizēt organizācijas darbību ar fokusu uz reģiona drošību, pieņemot Vihulas deklarāciju. Sanāksmē tika arī pārrunāts turpmākais visaptverošais atbalsts Ukrainai un Krievijas “ēnu flotes” radītie draudi Baltijas jūras reģionam, tai skaitā kritiskajai infrastruktūrai, kā arī kopīga rīcība un BJVP turpmākās prioritātes.
Nozīmīgs solis reģionālās sadarbības stiprināšanā ir sanāksmē parakstītais Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Zviedrijas un Eiropas Savienības Saprašanās memorands. Tas paredz ciešāku un koordinētu sadarbību starp iesaistīto valstu atbildīgajām nacionālajām iestādēm kritiskās zemūdens infrastruktūras Baltijas jūrā aizsardzībai, ņemot vērā pērn un šogad Baltijas jūrā notikušos incidentus, kad tika bojāti vai pārrauti zemūdens enerģētikas (dabasgāzes un elektroenerģijas) starpsavienojumi un datu pārraides (optiskās šķiedras) kabeļi, kā arī Krievijas “ēnu flotes” radīto apdraudējumu Baltijas jūras drošībai, videi, enerģētikas un komunikācijas tīklu drošībai.
“Pēdējo gadu laikā Krievijas nekonvencionālie uzbrukumi kļuvuši arvien intensīvāki un agresīvāki – “ēnu flotes” kuģu iesaiste zemūdens infrastruktūras bojāšanā, kiberuzbrukumi, GPS signālu slāpēšana u. c. Krievija turpinās īstenot nekonvencionālus uzbrukumus, testēt ES un NATO sabiedroto reaģēšanas spējas un meklēt vājās vietas. Krievija ir nopietnākais drauds gan Baltijas jūras reģionam, gan Eiro–Atlantiskajai drošībai. Mums ir jārīkojas izlēmīgi un koordinēti, lai stiprinātu savas drošības un aizsardzības spējas, vienlaikus turpinot darbu pie Krievijas visaptverošas iegrožošanas. Šodien parakstītais memorands ir svarīgs solis, lai turpmāk ar zemūdens kritisko infrastruktūru saistīto tehnoloģiju un zinātnes jautājumos Baltijas reģiona valstu sadarbība būtu koordinētāka un ciešāka,” uzsvēra Latvijas ārlietu ministre.
B. Braže arī norāda, ka katram drošības incidentam ir ievērojama ekonomiskā ietekme, piemēram, zemūdens enerģētikas un sakaru tīklu infrastruktūras remonts ir dārgs un laikietilpīgs. Tādēļ paralēli novērošanas un monitorēšanas spējām svarīgi ir paaugstināt kapacitāti, lai infrastruktūras bojājumus varētu novērst pēc iespējas efektīvāk.
Lemjot par BJVP turpmāko darbību, ministri atbalstīja tās pārstrukturēšanu, lai tās fokusā būtu reģionālās drošības stiprināšana, tostarp efektīva sadarbības koordinēšana ar NATO un ES.
B. Braže norādīja, ka organizācija jāreformē, lai operatīvi spētu reaģēt uz pieaugošo nemilitāro apdraudējumu.
Ministri atzinīgi novērtēja T. H. Ilvesa un G. Landsberģa izstrādāto ziņojumu par BJVP lomas pārskatīšanu un ieteikumu izstrādi organizācijas nākotnei. Par institūcijas, kas iedibināta pirms 33 gadiem, darbības pārskatīšanu ministri vienojās iepriekšējā BJVP ārlietu ministru sanāksmē 2024. gada 13. un 14. jūnijā Porvo, Somijā.
BJVP sanāksmē piedalījās Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Vācijas, Islandes un Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvji.
