3. aprīlī aprit 130 gadu, kopš dzimis pilnvarotais lietvedis, sūtniecību vadītājs Argentīnā un Brazīlijā Pēteris Oliņš
(03.04.1890. Valmieras apriņķa Bauņu pagastā – 27.08.1962. Riodežaneiro, Brazīlijā)
Pēteris Oliņš Ārlietu dienestā strādāja jau kopš 1919. gada novembra.
Pirms tam, no 1910. līdz 1914. gadam, studēja filozofiju Pēterburgas universitātē, bijis mobilizēts Krievijas armijā, kritis vācu gūstā, 1918. gadā atbrīvots, atgriezies Latvijā un brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos.
No 1922. līdz 1925. gadam studēja Latvijas Universitātē, 1926. gadā kā vēstures maģistrs pabeidza Vašingtonas universitāti, turpat, 1927. gadā iegūstot filozofijas doktora grādu.
Bijis vadošajos diplomātiskajos amatos: diplomātiskajā pārstāvniecībā, vēlāk sūtniecībā Varšavā (1919–1921), sūtniecībā Londonā (1922–1923), sūtniecībā Vašingtonā (1925–1927), sūtniecībā Maskavā (1929–1930). Ārlietu ministrijas nodaļu vadītājs: Rietumu nodaļas vadītājs (1922–1923; 1923–1925; 1927–1929) un Austrumu nodaļas vadītājs (1930–1933). Ģenerālkonsuls Riodežaneiro (1933–1935).
Kad 1935. gada aprīlī Brazīlijā atvēra Latvijas sūtniecību, to vadīja Pēteris Oliņš kā nerezidējošais pilnvarotais lietvedis. Viņa rezidence bija Buenosairesā, Argentīnā.
Pēteris Oliņš bija viens no tiem Latvijas diplomātiem, kurš 1940. gada 23. jūlijā protestēja pret Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS, neatzina padomju okupācijas laika Latvijas valsts varas un pārvaldes iestādes par likumīgām un nepakļāvās to lēmumiem.
1940. g. jūlijā padomju okupācijas varas iestādes P. Oliņu atbrīvoja no amata “par pretvalstiskas propagandu”.
P. Oliņš turpināja diplomātisko darbību Buenosairesā līdz 1946. gada novembrim,
kad ģenerāļa Huana Perona (Juan Perón) Argentīnas valdība 1946. gada 6. decembrī Baltijas valstu, arī Latvijas, sūtniecības slēdza, P. Oliņš pārcēlās uz Riodežaneiro. Viņš vadīja sūtniecību Brazīlijā pilnvarotā lietveža pakāpē līdz 1961. gada 11. martam. Šajā datumā Brazīlijas Ārlietu ministrija ar notu paziņoja P. Oliņam par oficiālo attiecību pārtraukšanu ar Baltijas valstu sūtniecībām, atstājot diplomātiem statusu á titre personel ar tiesībām kārtot savas valsts pilsoņu lietas.
Tajā pašā datumā Brazīlijas Ārlietu ministrija vēstulē P. Oliņam darīja zināmu par dažu priekšrocību piešķiršanu viņam pēc sūtniecības un konsulāta Sanpaulu oficiālās darbības neatzīšanas. Pamatojoties uz to, P. Oliņš turpināja neoficiāli kārtot Latvijas pilsoņu lietas Brazīlijā līdz savai nāvei 1962. gada 27. augustā.
Pēteris Oliņš aktīvi līdzdarbojās 1944. g. dibinātajā Latviešu palīdzības biedrībā Riodežaneiro.
Latvijas okupācijas gados no 1948. gada P. Oliņam palīdzēja Brazīlijas latvietis, sūtniecības Brazīlijā juriskonsults Alfredo Teodoro Rūsiņš (1912–1978). Arī pēc P. Oliņa nāves A. T. Rūsiņš no pamatdarba brīvajā laikā turpināja kārtot Brazīlijas latviešu lietas. 1966. g. viņš nodibināja Latviešu palīdzības komiteju Riodežaneiro. Sūtniecības vadītāja P. Oliņa dokumentus ar plašu diplomātisko saraksti A. T. Rūsiņš nodeva Hūvera institūtam ASV.
Dokumentu un fotouzņēmumu anotācijas
 |
Pēteris Oliņš. 20. gs. 50. gadi Autors nav zināms. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs |
 |
Goda konsulātā Sanpaulu. 1934. gads. No kreisās: ārštata sekretārs goda konsulātā Sanpaulu Nikolajs Ozoliņš, ģenerālkonsuls Riodežaneiro Pēteris Oliņš un Brazīlijas žurnālists. Autors nav zināms. Ārlietu ministrijas arhīvs |
 |
Diplomāta Pētera Oliņa diplomātiskā pase nr. 14. Pasi izsniedza Ārlietu ministrija. Rīgā, 1935. gada 2. februārī. Melitas un Friča Bērtuļu dāvinājums. Ārlietu ministrijas arhīvs. |
 |
Brazīlijas Ārlietu ministrijas Pēterim Oliņam izsniegtā diplomāta apliecība nr. 308. 1947. gada janvāris. Melitas un Friča Bērtuļu dāvinājums. Ārlietu ministrijas arhīvs. |
 |
P. Oliņa vēstule pilnvarotajam lietvedim ASV A. Spekkem par memorandu Argentīnas valdībai diplomātiskā statusa atjaunošanas lietā. Riodežaneiro, 23.06.1958. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs |