2025. gada 16. un 17. decembrī Ārlietu ministrijas (ĀM) īpašais pārstāvis digitālajos jautājumos Viktors Makarovs piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmē par Pasaules samita par informācijas sabiedrību rezultātu ieviešanas pārskatu (WSIS+20 pārskats). Tā noslēgumā dalībvalstis apstiprināja WSIS+20 pārskata iznākuma dokumentu. Debatēs V. Makarovs uzsvēra nepieciešamību nodrošināt, ka internets attīstās kā atvērts, brīvs, globāls, sadarbspējīgs, uzticams un drošs resurss, kas ir pieejams un sniedz labumu visiem. Būtiski ir stiprināt efektīvu, uzticamu un visu iesaistīto pušu iekļaujošu pārvaldības modeli, padarot interneta pārvaldības forumu pastāvīgu. Svarīga arī ciešākas sasaistes veidošana starp Pasaules samita par informācijas sabiedrību procesiem, Globālo digitālo kompaktu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
V. Makarovs norādīja, ka svarīgi, lai digitālā transformācija būtu iekļaujoša, uz cilvēku vērsta un cilvēktiesībās balstīta un sekmētu visu iesaistīto pušu sadarbību. Pasaules samita par informācijas sabiedrību iznākuma dokumenti ir nozīmīgi centienos mazināt globālo digitālo plaisu un nodrošinot, ka no tehnoloģiskā progresa iegūst visas sabiedrības. ĀM pārstāvis uzsvēra mākslīgā intelekta (MI) ietekmi uz informācijas integritāti, tostarp privātā sektora atbildību, kā arī iespēju demonstrēt līderību šajā jomā, kā piemēru minot jauno “Tildes” atvērtā koda MI modeli Eiropas valodām. V. Makarovs uzsvēra Latvijas sniegto atbalstu digitālo prasmju un digitālās pratības stiprināšanā Ukrainā, Āfrikā un Centrālāzijā, izmantojot attīstības sadarbības iniciatīvas.
Piedaloties diskusijā par informācijas integritāti MI laikmetā, ĀM pārstāvis norādīja uz nepieciešamību dialoga veidošanā ar MI kompānijām par risku un ļaunprātīgas MI izmantošanas novēršanu. Steidzami ir jāveicina sabiedrības izpratne par MI un spēja to izmantot droši un kritiski.
Informācijai
Pasaules samita par informācijas sabiedrību (WSIS) mērķis ir veidot platformu, lai strukturētā un iekļaujošā veidā nacionālā, reģionālā un starptautiskā līmenī risinātu jautājumus, kas saistīti ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām. Tā pārskata process noslēdzās 2025. gada 16. un 17. decembra ANO Ģenerālajā asamblejā.
Pasākums īstenots publiskās diplomātijas programmā Latvijas dalības ANO Drošības padomē prioritāšu īstenošanas atbalstam un Latvijas atpazīstamības veicināšanai. 2025. gada 3. jūnijā Latviju ievēlēja ANO Drošības padomē uz laiku no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gadam 31. decembrim. Dalība Drošības padomē būs viens no nozīmīgiem instrumentiem Latvijas ārpolitikas interešu īstenošanai. Dalības virsmērķis ir sargāt un stiprināt Latvijas drošībai labvēlīgu starptautisko vidi, izmantojot un vienlaikus vairojot daudzpusējās diplomātijas sniegtās iespējas.