2025. gada 22. septembrī Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomē īpašā ziņotāja par cilvēktiesību situāciju Krievijā Mariana Katzarova (Mariana Katzarova) prezentēja ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Krievijā.
Diskusijā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu kopīgo uzrunu nolasīja Islandes ārlietu ministre Torgerdura Katrīna Gunnarsdotira (Þorgerður Katrín Gunnarsdóttir).
Īpašās ziņotājas ziņojuma galvenie secinājumi
- Cilvēktiesību situācija Krievijā pastāvīgi pasliktinās. Krievijas varas iestādes ir īstenojušas apzinātu stratēģiju opozīcijas izskaušanai, izmantojot pastiprinātu cenzūru, politiski motivētas kriminālizmeklēšanas, kā arī paplašinot subjektu loku likumiem par "ārvalstu aģentiem" un "nevēlamām personām". Žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji un opozīcijas pārstāvji ir ieslodzīti, spīdzināti un tiem piespriesti ilgi cietumsodi, savukārt pilsoniskā telpa – sistemātiski un mērķtiecīgi iznīcināta.
- Krievijas varas iestādes ir likvidējušas tiesu varas, likumdevēju un tiesībaizsardzības institucionālo neatkarību, pakļaujot tās tiešai politiskai kontrolei. Valsts iestādes kļuvušas par represiju un kara instrumentiem.
- Krievijas iekšējo represiju stratēģija uztur agresiju ārvalstīs un nesodāmības apziņu. Jebkuras miera sarunas un process jābalsta uz atbildības un taisnīguma nodrošināšanu, kā arī visu Ukrainas civiliedzīvotāju, Ukrainas un Krievijas karagūstekņu, deportēto Ukrainas bērnu un visu Krievijas politieslodzīto atbrīvošanu.
- Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku, drošības spēku, ieslodzījuma vietu darbinieku un bruņoto spēku locekļu pielietotā plašā un sistemātiskā spīdzināšana un nežēlīgā izturēšanās ir endēmiska. Veselības aprūpes speciālisti piedalās un īsteno visnežēlīgāko spīdzināšanu, īpaši pret Ukrainas ieslodzītajiem.
Ziņojumā arī minēts, ka:
- “ārvalstu aģentu” sarakstā iekļautas 1040 personas un organizācijas;
- par nevēlamām pasludinātas 245 organizācijas, t. sk. 6 trimdā krievu dibinātas organizācijas un tādas starptautiskas organizācijas kā “Reportieri bez robežām”, Amnesty International, Britu Padome, Jēlas Universitāte, Eltona Džona AIDS fonds, kā arī 195 plašsaziņas līdzekļi;
- sākta neatkarīgo mediju iekļaušana “teroristisko organizāciju” sarakstā;
- ieslodzīti 50 mediju darbinieki, tādējādi Krievija kļuvusi par trešo lielāko žurnālistu ieslodzītāju pasaulē; vismaz 23 žurnālisti notiesāti par to, ka ziņojuši par Krievijas karu Ukrainā;
- pret vismaz 912 personām ierosinātas krimināllietas politisku apsvērumu dēļ;
- intensificējušās represijas pret kultūras darbiniekiem, vismaz 41 aizturēts;
- aizliegti vairāk nekā 1,2 miljoni interneta resursu;
- bloķētas WhatsApp un Signal lietotnes, WhatsApp un vēl 11 ziņojumapmaiņas lietotnēm ir likts uzglabāt lietotāju datus un kopīgot tos ar Krievijas tiesībaizsardzības iestādēm;
- dokumentēti vismaz 258 spīdzināšānas gadījumi, ko īstenojušas tiesībaizsardzības iestādes, ieslodzījuma vietu personāls un ieslodzītie, kas rīkojušies pēc cietuma administrācijas rīkojumiem;
- 51 personai piemēroti piespiedu psihiatriskie pasākumi.
ANO Īpašās ziņotājas ziņojums par cilvēktiesību situāciju Krievijā (angļu valodā)
Ziņojuma prezentācijas un diskusijas video ieraksts pieejams webtv.un.org (sākot no 14. minūtes).
ANO Cilvēktiesību padome īpašās ziņotājas par cilvēktiesību situāciju Krievijas Federācijā mandātu izveidoja 2022. gada oktobrī.
Īpašās ziņotājas mandātā ir uzraudzīt cilvēktiesību situāciju Krievijas Federācijā; vākt, apkopot, pārbaudīt un izvērtēt sniegto informāciju par cilvēktiesībām, tajā skaitā to, ko sniegusi kā Krievijā, tā ārpus tās esošā Krievijas pilsoniskā sabiedrība; sniegt rekomendācijas cilvēktiesību aizsardzībai un ievērošanai; sadarboties ar ANO cilvēktiesību mehānismiem; ziņot ANO Cilvēktiesību padomei un ANO Ģenerālajai asamblejai.