2025. gada 16. decembrī Ženēvā ANO Cilvēktiesību padomē augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Tirks (Volker Türk) prezentēs ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Ukrainā.
Ziņojuma prezentācijai un diskusijai var sekot tiešsaistē ANO televīzijas mājaslapā. Diskusijas sākums 16. decembrī plkst. 16.00 pēc Latvijas laika. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu kopīgo uzrunu lasīs Somijas vēstniece, pastāvīgā pārstāve ANO Ženēvā Heidi Šrēderusa-Foksa (Heidi Schroderus-Fox).
ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojums norāda uz satraucošām tendencēm: civiliedzīvotāju upuru skaita pieaugumu gan frontes līnijā, gan pilsētās, pastāvīgiem uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai un nepārtrauktu sistemātisku un plaši izplatītu spīdzināšanu un nežēlīgu izturēšanos pret Ukrainas karagūstekņiem un civiliedzīvotājiem.
- Saasinoties Krievijas karadarbībai, nogalināti 1420 un ievainoti 6545 civiliedzīvotāji – par 37% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem sešiem mēnešiem; milzīgi postījumi nodarīti mājām un citai kritiski svarīgai infrastruktūrai kā frontes līnijā esošajos ciemos un pilsētās, tā arī tālu no tās. Plaša mēroga koordinēti triecieni enerģētikas objektiem visā Ukrainā radīja reģionālus elektroenerģijas padeves pārtraukumus, kas ilga līdz pat 10 – 18 stundām dienā.
- Krievijas varas iestādes Ukrainas karagūstekņus plaši un sistemātiski spīdzina un izturas pret tiem nežēlīgi – smagi sit, smacē, pazemo, pakļauj seksuālajai vardarbībai, elektrošokam vai suņu uzbrukumiem un tur necilvēcīgos apstākļos. Tāpat dokumentēti ārpustiesas nāvessodi Ukrainas karagūstekņiem un personām bez kaujas spējām, kā arī civiliedzīvotājiem.
- Okupācijas varas iestādes deportējušas desmitiem ukraiņu uz Gruziju un izdevušas paziņojumus par vismaz 4500 mājām kā potenciāli “pamestām”, kuras īpašumtiesību neapstiprināšanas gadījumā var atsavināt.
- Okupēto teritoriju iedzīvotāji saskaras ar pastāvīgiem ierobežojumiem vārda brīvībai, piekļuvei neatkarīgai informācijai un komunikācijai, reliģijas vai ticības paušanas brīvībai.
- Okupācijas varas iestādes turpina “patriotisko audzināšanu” Ukrainas bērniem no okupētajām teritorijām jau no 3 gadu vecuma un militarizāciju, apmācot bērnus gaisa, sauszemes un jūras dronu vadīšanā un kaujas medicīnā, kā arī rīkojot militarizētas sacensības Krievijas bruņoto spēku karavīru uzraudzībā.
Kopš 2014. gada pēc Ukrainas valdības lūguma, un ņemot vērā strauji pasliktinošos cilvēktiesību situāciju Krimā un citās Ukrainas daļās, uz Ukrainu ir nosūtīta ANO Cilvēktiesību monitoringa misija.
Kopš Krievijas kara pret Ukrainu sākuma 2022. gada 24. februārī ANO Cilvēktiesību monitoringa misija uzrauga Krievijas īstenotā kara ietekmi uz cilvēktiesībām visā Ukrainā, kā arī attālināti Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, kurām tai nav piekļuves.