15.12.2016.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 15. decembrī pasludināja spriedumus lietās Rakuzovs pret Latviju un Vaščenkovs pret Latviju
Lietā Rakuzovs pret Latviju
Savā 2013. gada 1. augustā Tiesā iesniegtajā pieteikumā Nauris Rakuzovs (iesniedzējs), atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 3. pantu (spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās aizliegums), sūdzējās par to, ka konvojēšanas laikā uz tiesas sēdēm viņš tika pakļauts pilnai pārmeklēšanai, kas tika veikta nepienācīgā veidā un radīja iesniedzējam pazemojuma sajūtu.
Vērtējot iesniedzēja sūdzību, Tiesa visupirms atgādināja, ka pilna personas pārmeklēšana pati par sevi nerada Konvencijas 3. panta pārkāpumu, ja vien pārmeklēšanas izdarīšanas veids nerada personai tādas ciešanas, kas būtiski pārsniedz neizbēgamo šādu darbību izraisīto pazemojumu. Izskatot konkrētos lietas apstākļus, Tiesa atzīmēja, ka nacionālās tiesas bija pienācīgi izvērtējušas iesniedzēja apgalvojumus par citu personu klātbūtni pārmeklēšanas laikā, tajā skaitā uzklausot vairāku liecinieku liecības par notikušajiem pārmeklēšanas gadījumiem. Tiesa norādīja, ka tai nav pamata apšaubīt nacionālo tiesu izdarītos secinājumos par to, ka veicot iesniedzēja pilno pārmeklēšanu, valsts amatpersonu rīcība nav bijusi tāda, kas izraisītu cilvēktiesību pārkāpumu Konvencijas 3. panta izpratnē.
Tiesa norādīja, ka pārmeklēšana bija notikusi, klāt esot citam ieslodzītajam un vismaz vienam konvoja darbiniekam, taču nekādi citi pārmeklēšanas procedūras pārkāpumi netika pieļauti, tādēļ sūdzības iesniedzējam radītās ciešanas nebija tādas, kas Tiesai liktu konstatēt Konvencijas 3. panta pārkāpumu.
Ņemot vērā šos apsvērumus, Tiesa secināja, ka šajā lietā nav noticis Konvencijas 3. panta pārkāpums.
Saskaņā ar Konvencijas 43. panta 1. punktu, trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas to var pārsūdzēt Tiesas Lielajā palātā.
Pilns 2016. gada 15. decembra Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu spriedumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (47183/13) un sprieduma pasludināšanas datums (15/12/2016).
Fakti lietā Rakuzovs pret Latviju
Laika posmā no 2009. gada līdz 2011. gadam iesniedzējs tika vairākkārt konvojēts uz tiesas sēdēm. Konvojēšanas laikā viņš tika pakļauts pilnai pārmeklēšanai.
Iesniedzējs iesniedza vairākus pietiekumus administratīvajā tiesā par valsts amatpersonu faktisko rīcību - nepamatotu pilnu pārmeklēšanu. 2012. gada 20. jūnijā Administratīvā rajona tiesa iesniedzēja pieteikumu noraidīja un tiesvedība tika izbeigta. 2012. gada 3. septembrī Administratīvā apgabaltiesa, izskatot iesniedzēja apelācijas sūdzību, atstāja pirmās instances spriedumu negrozītu. 2012. gada 5. novembrī Augstākā tiesa atcēla pirmās instances spriedumu un nosūtīja lietu izskatīšanai pēc būtības pirmās instances tiesā. Augstākā tiesa norādīja, ka, kaut gan pārmeklēšanai bija leģitīms mērķis un tā netika veikta nepienācīgā veidā, pirmās un otrās instances tiesas nebija pienācīgi atspēkojušas iesniedzēja apgalvojumus par citu personu klātbūtni pārmeklēšanas laikā.
2013. gada 13. maijā, izskatot lietu no jauna, Administratīvā rajona tiesa secināja, ka neskatoties uz to, ka 2009. un 2010. gadā iesniedzēja pilnā pārmeklēšana notikusi viena ieslodzītā un vismaz viena papildu konvoja darbinieka klātbūtnē, būtisks cilvēktiesību pārkāpums Satversmes un Konvencijas izpratnē šajā lietā nav konstatējams. 2013. gada 9. jūlijā Augstākā tiesa ar galīgo lēmumu noraidīja iesniedzēja blakus sūdzību par Administratīvā rajona tiesas lēmumu un atstāja 2013. gada 13. maija lēmumu negrozītu.
Lieta Vaščenkovs pret Latviju
2012. gada 16. maija Tiesā iesniegtajā pieteikumā Maksims Vaščenkovs (iesniedzējs), atsaucoties uz Konvencijas 5.pantu (tiesības uz brīvību un drošību) sūdzējās par iesniedzējam noteiktā drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanas kārtības un likumības kontroli.
Visupirms Tiesa atzina, ka iesniedzēja vecmāmiņai pēc iesniedzēja nāves 2015. gadā ir tiesības turpināt tiesvedību Tiesā iesniedzēja vietā gan materiālu, gan morālu apsvērumu dēļ.
Vērtējot iesniedzēja sūdzību pēc būtības, Tiesa atgādināja, ka atbilstoši Konvencijas 5. panta prasībām persona, kas tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un atrodas apcietinājumā, ir jāatbrīvo no apcietinājuma, ja vien valsts nevar sniegt pārliecinošus argumentus, ka personu nepieciešams paturēt apcietinājumā.
Vērtējot lēmumos par turpmāku apcietinājuma piemērošanu sniegto pamatojumu, Tiesa norādīja, ka nacionālo tiesu tiesneši galvenokārt atsaucās uz lietas materiāliem, ka iesniedzējs tiek turēt aizdomās par laupīšanu, taču nenorādot iemeslus “pamatotām aizdomām”, ka iesniedzējs varētu būt izdarījis šo noziedzīgo nodarījumu. Tāpat Tiesa norādīja, ka lēmumos par apcietinājuma turpmāku piemērošanu iekļautas atsauces uz aizdomām, ka iesniedzējs varētu būt izdarījis zādzību, neskatoties uz to, ka maksimālais apcietinājuma termiņš aizdomās par šādu noziegumu izdarīšanu jau bija iztecējis. Tiesas ieskatā valsts iestādes nebija sniegušas “atbilstošus un pietiekamus” argumentus, lai pamatotu iesniedzēja turpmāku atrašanos apcietinājumā, tādēļ Tiesa vienbalsīgi atzina, ka ir pieļauts Konvencijas 5. panta 3. punkta pārkāpums.
Iesniedzējs lūdza piespriest kompensāciju par morālo kaitējumu EUR 12 500 apmērā, taču Tiesa šo prasību apmierināja tikai daļēji, kompensācijā par morālo kaitējumu piešķirot EUR 3 000.
Saskaņā ar Konvencijas 43. panta 1. punktu, trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas to var pārsūdzēt Tiesas Lielajā palātā.
Pilns 2016 . gada 15. decembra Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu spriedumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (30795/12) un sprieduma pasludināšanas datums (15/12/2016).
Fakti lietā Vaščenkovs pret Latviju
2011. gada jūlijā un augustā Valsts policija ierosināja četras krimināllietas par trīs zādzības un viena laupīšanas gadījumiem.
2011. gada 15.a ugustā Valsts policijas inspektore pieņēma lēmumu par iesniedzēja atzīšanu par aizdomās turēto krimināllietā. Tajā pašā dienā tika pieņemts lēmums par iesniedzēja atzīšanu par aizdomās turēto vēl divos citos kriminālprocesos. 2011. gada 19. augustā iesniedzējs atzīts par aizdomās turēto vēl vienā krimināllietā.
2011. gada 16. augustā Ludzas rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesis pieņēma lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu pirmajā krimināllietā. Iesniedzējs šo lēmumu pārsūdzēja Latgales apgabaltiesā, kura 2011. gada 2. septembrī pieņēma lēmumu atstāt iesniedzējam piemēroto drošības līdzekli negrozītu.
2011. gada 29. augustā Ludzas rajona prokuratūras virsprokurors apvienoja visas krimināllietas vienā lietvedībā.
2011. gada 28. septembrī prokurore pieņēma lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai.
Laikā no 2011. gada 17. oktobra līdz 2013. gada 11. aprīlim kopumā tika pieņemti septiņi lēmumi par drošības līdzekļa – apcietinājuma – turpmāku piemērošanu iesniedzējam.
2013. gada 11. jūlijā tika pieņemts lēmums par iesniedzējam piemērotā drošības līdzekļa apcietinājuma grozīšanu uz nodošanu policijas uzraudzībā.
2015. gada 3. novembrī iesniedzējs nomira, un viņa vecmāmiņa kā viņa tuvākā radiniece informēja Tiesu, ka vēlas turpināt tiesvedību Tiesā iesniedzēja vietā.