03.06.2015.
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesa) mājaslapā publicētajam paziņojumam presei, 2015. gada 1. jūnijā Tiesas Lielās palātas kolēģija piecu tiesnešu sastāvā ir nolēmusi noraidīt Jurija Petropavlovska (iesniedzējs) lūgumu pārskatīt Tiesas Lielajā palātā Tiesas 2015. gada 13. janvārī pasludināto spriedumu lietā Petropavlovskis pret Latviju.
Janvārī pasludinātajā spriedumā Tiesa izskatīja iesniedzēja sūdzību par to, ka atteikums uzņemt viņu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir viņa vārda un pulcēšanās brīvības nepamatota ierobežošana un tādēļ pārkāpj Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (Konvencija). Iesniedzēja uzskatīja, ka atteikums uzņemt viņu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā bija sods par viņa publiskajiem izteikumiem un piedalīšanos piketos, kuros viņš kritizēja Latvijas valdības nostāju saistībā ar izglītības reformu. Tiesa šo sūdzību vienbalsīgi noraidīja, atzīmējot, ka atteikums piešķirt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā netraucēja iesniedzējam turpināt aktīvu politisko darbību, kā arī publiski kritizēt izglītības reformu, kas savukārt tika plaši atspoguļoti sabiedriskajos medijos. Tiesa tāpat norādīja, ka tās rīcībā nav informācijas, kas liktu domāt, ka Latvijas pilsonības politika būtu atturējusi sūdzības iesniedzēju vai citas personas, kuras pauž līdzīgus viedokļus, no publiskiem izteikumiem. Savukārt vērtējot, vai atteikums piešķirt Latvijas pilsonību būtu sods par iesniedzēja tiesību uz vārda un pulcēšanās brīvību īstenošanu, Tiesa visupirms norādīja, ka lēmumi par pilsonības piešķiršanu galvenokārt ir pašu valstu ziņā, kuras ir tiesīgas noteikt dažādus kritērijus pilsonības iegūšanai, un ne Konvencija, ne starptautiskās tiesības negarantē tiesības iegūt pilsonību. Tāpēc arī Latvijas Pilsonības likums neparedz beznosacījuma tiesības uz Latvijas pilsonību, un Ministru kabineta lēmums atteikt pilsonības piešķiršanu nevar tikt uzskatīts par patvaļīgu pilsonības atteikumu. Visbeidzot Tiesa norādīja, ka demokrātiska valsts ir tiesīga izvirzīt lojalitātes kritēriju personām, kuras vēlas iegūt šīs valsts pilsonību, taču tādā veidā personām netiek ierobežotas tiesības kritizēt valsts īstenoto politiku.
Ārlietu ministrija vēl nav saņēmusi no Tiesas oficiālu apliecinājumu par 2015. gada 13. janvāra sprieduma spēkā stāšanos.
Tiesas Lielā palāta izskata lietas, kas skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai svarīgus jautājumus, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Tiesas Lielajā palātā. To, vai lieta izskatāma Lielajā palātā, lemj kolēģija piecu tiesnešu sastāvā.