Par 16. marta pasākumiem

06.03.2019. 13:55
  • Otrā pasaules kara laikā un pēc tā Latvijas valsts piedzīvoja divu totalitāru režīmu – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas – okupācijas. Izmantojot represijas un teroru, totalitārās nacistu un padomju varas piespiedu kārtā mobilizēja daudzus okupētās Latvijas iedzīvotājus vienas vai otras valsts bruņotajos spēkos.
  • Latvijas valsts ir konsekventi nosodījusi abu totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus pret cilvēci, nosoda holokaustu un godina to upuru piemiņu.
  • Latvijas iedzīvotāji, kas Otrā pasaules kara laikā bija spiesti piedzīvot kara šausmas, esot vienā vai otrā frontes līnijas pusē, dažādos datumos piemin savus kritušos biedrus. 1944. gada martā norisinājās Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku kaujas, kurās gāja bojā liels skaits nacistiskās Vācijas armijā pretlikumīgi mobilizēto Latvijas iedzīvotāju.
  • Latvijas valdība kopš neatkarības atjaunošanas konsekventi realizējusi pieeju, ka Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī, – varoņu piemiņas dienā.
  • Latvijā kā demokrātiskā valstī gan respektē, gan garantē vārda un pulcēšanās brīvību.16. marts nav oficiāla valsts piemiņas diena, tajā privāti tiek pieminēti karā kritušie. Valsts augstākās amatpersonas un valdības locekļi šajos pasākumos, kuri galvaspilsētas centrā pulcē atceres dalībniekus, nepiedalās.
  • Vēstures lapaspuses netiek rakstītas tikai ar melnu vai baltu krāsu. Būtiski ir nošķirt noziegumu izdarītājus no frontē kritušo piemiņas. Ir svarīgi neturpināt „frontes līnijas”, bet gan kopīgi apzināties traģiskās vēstures mācības, nepieļaujot politizāciju, radikālismu un ekstrēmisma ideju izplatīšanos.

Vēsturnieki īpašā info materiālā skaidro 16. martu