Latvijas Republikas un Singapūras Republikas divpusējās attiecības

14.11.2018. 11:36

Singapūra atzina Latvijas neatkarību 1991. gadā. 1992. gada 9. jūnijā tika nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Latviju un Singapūru.

 DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Singapūra atzina Latvijas neatkarību 1991. gadā. 1992. gada 9. jūnijā tika nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Latviju un Singapūru.

2015.gada 28.janvārī Singapūrā akreditējās pirmais Latvijas Republikas nerezidējošais vēstnieks Pēteris Vaivars (rezidences vieta Korejas Republika).

2018.gada 27.septembrī Singapūrā akreditējās Latvijas Republikas nerezidējošais vēstnieks Normans Penke (rezidences vieta Rīga).

Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), pievienojās ES līgumiem, kas noslēgti ar Singapūru. Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība ar reģiona valstīm, ieskaitot Singapūru, balstās uz Sadarbības līgumu starp Eiropas Ekonomisko kopienu un Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības/ ASEAN dalībvalstīm (01.10.1980.).

Latvijai, iestājoties ES, ir saistoša kopēja ES vīzu politika, kas nosaka, ka Singapūras pilsoņi no 2004. gada 1. maija var ieceļot un uzturēties Latvijā līdz 90 dienām bez vīzas. Singapūra noteica, ka Latvijas pilsoņi no 2004. gada 1. novembra var ieceļot un uzturēties Singapūrā līdz 90 dienām bez vīzas.

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

2008. gada 3.aprīlī 9. Saeimā izveidota deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Singapūras parlamentu. Par deputātu grupas priekšsēdētāju tika ievēlēts Artis Pabriks, bet par vietnieci - Ingrīda Circene (JL).

2015.gada 27.janvārī 12.Saeimā Saeimā izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Singapūras parlamentu. Deputātu grupas vadītāja – Inguna Sudraba.

 NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

 2016.gada. 16.jūlijā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa tikšanās ar Singapūras premjerministru Li Sjaņlunu ASEM samita ietvaros.
 2015.gada. 28.janvārī Singapūrā akreditējas pirmais Latvijas Republikas nerezidējošais   vēstnieks Pēteris Vaivars.
2014.gada 16.oktobris Valsts prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar Singapūras ministru   prezidentu Li Sjanlunu (Lee Hsien Loong) 10.ASEM samita ietvaros Milānā, Itālijā.
2014.gada 23.jūlijā Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tiekas ar Singapūras ārlietu   ministra vietnieci Greisu Fu (Grace Fu) ES-ASEAN valstu ārlietu ministru sanāksmes ietvaros Briselē,   Beļģijā
2013.gada 12.novembris Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tiekas ar Singapūras ārlietu   ministra vietnieci Greisu Fu (Grace Fu) ASEM (Āzijas-Eiropas tikšanās) ārlietu ministru sanāksmes ietvaros Deli, Indijā.
2013.gada 5.-8.marts Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta darba vizīte Singapūrā
2012.gada 6. novembris Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tiekas ar Singapūras ārlietu   ministra vietnieci Greisu Fu (Grace Fu) 9.ASEM (Āzijas-Eiropas tikšanās) samita ietvaros Vjentjanā, Laosā.
2012.gada 1.-2.maijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Singapūrā
2011.gada 23.septembris Ārlietu ministra Ģ.V.Kristovska tikšanās ar Singapūras ārlietu   ministru Kasiviswanathan Shanmugam.
2011. gada 8. jūlijs Latvijas Goda konsula Singapūrā Dzengteka Lova (Low Jeng-tek) vizīte   Rīgā
2007. gada 31. maijs - 3. jūnijs Ārlietu ministra Dr. A. Pabrika oficiālā vizīte Singapūrā
2001. gads Singapūras Premjerministra Speciālo uzdevumu vēstnieka Kemala Sidika   vizīte (Kemal Siddique)
1999. gada 5. – 10. oktobris Transporta ministra A.Gorbunova darba vizīte
1998. gada jūlijs Finanšu ministra R. Zīles vizīte
1996. gads Ekonomikas ministra G. Krasta vadītā delegācija piedalās PTO   konferencē
1996. gada oktobris Saeimas priekšsēdētāja Ā. Čepāņa vizīte
1993. gada decembris Ārlietu ministra G. Andrejeva vizīte
1991.   gada decembris Ārlietu ministra J. Jurkāna vizīte Singapūrā

 

LATVIJAS UN SINGAPŪRAS STARPVALDĪBU LĪGUMI

  • Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības nolīgums par gaisa satiksmi (noslēgšanas datums: 06/10/1999, statuss: spēkā esošs: 03/01/2000, beztermiņa);
  • Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību (noslēgšanas datums: 07/07/1998, statuss: spēkā esošs: 18/03/1999, beztermiņa);
  • Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (noslēgšanas datums: 06/10/1999, statuss: spēkā esošs: 18/02/2000, beztermiņa).

 SADARBĪBA EKONOMIKĀ

  • Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 22,82 milj. EUR 2017.gada 1.pusgadā Singapūra ieņēma 43.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.
  • Latvijai ar Singapūru bija pozitīva preču tirdzniecības bilance – 18,49 milj. EUR apmērā.

Preču tirdzniecība 2017.gada 1.pusgadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports Imports
  1. Lietuva – 927 680 935 EUR jeb 17,20%
  2. Igaunija – 653 474 824 EUR jeb 12,12%
  3. Krievija – 434 922 455 EUR jeb 8,06%

...

42. Singapūra – 10 936 628 EUR jeb 0,20%

  1. Lietuva – 1 243 250 412 EUR jeb 18,78%
  2. Vācija – 725 214 112 EUR jeb 10,95%
  3. Polija – 630 389 075 EUR jeb 9,52%

....

40. Singapūra – 7 555 730 EUR jeb 0,11%

Singapuras precu eksports

Galvenās eksporta preces uz Singapūru sadalījumā pa preču veidiem

2017.gada 1.pusgadā, EUR

Preču veids
EUR % no kopējā eksporta
Kopā 10 936 628 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Telefonu aparāti, aparāti saziņai bezvadu tīklā 95.68%

8 519 322 77.90%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti:

-         Optiskās šķiedras un optisko šķiedru kūļi 78.42%

-        Rokas pulksteņi, kabatas pulksteņi 17.86%

1 081 183 9.89%

Metāli un to izstrādājumi:

-         Dzelzs vai tērauda izstrādājumi 81.68%

-         Dzelzs atkritumi un lūžņi 10.79%

-        Niķeļa stieņi, profili un stieples 7.46%

593 696 5.43%

Galvenās importa preces no Singapūras sadalījumā pa preču veidiem

2017.gada 1.pusgadā, EUR

Preču veids

EUR % no kopējā importa
Kopā 7 555 730 100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

-         Metālliešanas veidkastes; kokiļu plātnes; liešanas veiduļi 24.85%

-         Kalkulatori, kases aparāti u.c. 24.02%

-        Elektroniskās integrālās shēmas 18.15%

3 581 052 47.40%

Transporta līdzekļi:

-         Gaisa kuģi 99.99%

2 669 184 35.33%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija:

-         Medikamenti 98.34%

1 100 071 14.56%