Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas divpusējās attiecības

31.08.2018. 15:33

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991. gada 7. septembrī atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991. gada 12. septembrī. Plašākā vēsturiskā skatījumā mūsu valstij ir bijis ļoti svarīgi, ka Latvijas okupācijas gados Ķīnas valdība neatzina Latvijas Republikas inkorporāciju PSRS.
Latvijai ar Ķīnu ir stabils, aktīvs un pragmatisks politiskais dialogs un intensīva vizīšu apmaiņa visos līmeņos.
Latvijas un Ķīnas sadarbība notiek gan divpusēji, gan arī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (16+1) sadarbības formāta un “Joslas un ceļa” iniciatīvas (Belt and Road Initiative) ietvaros.
Latvijas prioritātes šajos formātos ir sadarbība transporta un loģistikas nozarē, investīciju piesaiste infrastruktūras projektiem, tirdzniecības sakaru un tūrisma veicināšana, kā arī studentu un mācībspēku apmaiņa.
Latvija 16+1 formātā koordinē sadarbību loģistikas nozarē – Rīgā darbojas 16+1 Loģistikas koordinācijas sekretariāts. 2016. gada novembrī Latvija organizēja piekto 16+1 Valdību vadītāju sanāksmi, kurā dalību ar divpusējo oficiālo vizīti apvienoja ĶTR Valsts padomes premjers Li Kecjans (Li Keqiang).

 

 

 DIPLOMĀTISKĀS ATTIECĪBAS
1992. gada 10. janvārī Latvijā darbību oficiāli uzsāka Ķīnas Tautas Republikas pagaidu pilnvarotais lietvedis Čeņs Di (Chen Di), bet 1994. gada augustā Rīgā tika atvērta Ķīnas vēstniecība. Pašreizējais Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā ir Huans Juns (Huang Yong), kurš 2015. gada 8. septembrī iesniedza akreditācijas rakstu Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim.
1998. gada 25. septembrī Ķīnā darbu uzsāka Latvijas vēstniecība pagaidu pilnvarotā lietveža, vēstniecības padomnieka Pētera Pildegoviča vadībā. Pašreizējais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā ir Māris Selga, kurš 2016. gada 29. februārī iesniedza akreditācijas rakstu Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam (Xi Jinping).
Latvijas Republikas goda konsuls Honkongas speciālajā administratīvajā rajonā kopš 2016. gada 30. septembra ir Stīvens Kings (Stephen King).

Latvijas Republikas ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki un pārstāvniecības vadītāji Ķīnas Tautas Republikā:
Māris Selga no 2016. gada 29. februāra.
Ingrīda Levrence no 2009. gada 15. janvāra.
Jānis Lovniks no 2004. gada 1. oktobra.
Einars Semanis no 2000. gada 25. janvāra.
Pēteris Pildegovičs, pagaidu pilnvarotais lietvedis, no 1998. gada 25. septembra.

Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki un pārstāvniecības vadītāji Latvijas Republikā:
Huans Juns (Huang Yong) no 2015. gada 8. septembra.
Jans Guocjans (Yang Guoqiang) no 2013. gada 9. aprīļa.
Hu Ješuņs (Hu Yeshun) no 2010. gada 17. augusta.
Čens Veņdzju (Cheng Wenju) no 2008. gada 19. augusta.
Džans Limiņs (Zhang Limin) no 2005. gada 6. decembra.
Dzji Jaņči (Ji Yanchi) no 2003. gada 26. augusta.
Vans Kaiveņs (Wang Kaiwen) no 2000. gada 4. aprīļa.
Jao Peišens (Yao Peisheng) no 1998. gada 31. marta.
Vans Fensjans (Wang Fengxiang) no 1995. gada 14. marta.
Čeņs Di (Chen Di), pagaidu pilnvarotais lietvedis, no 1992. gada 10. janvāra.

 

KONSULĀRĀ INFORMĀCIJA
Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem ieceļošanai Ķīnā ir nepieciešama vīza. Par vīzas saņemšanas nosacījumiem lūdzam interesēties Ķīnas Tautas Republikas vēstniecībā Rīgā.
Saskaņā ar noslēgtajiem divpusējiem līgumiem, kas stājās spēkā attiecīgi 20.06.2004. un 24.10.2002., Latvijas pilsoņi, kuriem ir derīga pilsoņa, diplomātiskā vai dienesta pase, var ieceļot Makao un Honkongas speciālajos administratīvajos reģionos bez vīzas un uzturēties tur līdz 90 dienām 6 mēnešu laikā.

Papildu informācija pieejama šeit.

 

 

 SADARBĪBA EKONOMIKĀ
Ekonomiskās attiecības regulē Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības ekonomiskās sadarbības līgums (stājās spēkā 01.12.2004.).
Saskaņā ar tā 6. pantu tika nodibināta Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas Apvienotā komiteja, kas pārrauga līguma darbību un ar to saistīto jautājumu īstenošanu. 2017. gada 9. martā Pekinā notika Latvijas un Ķīnas Apvienotās komitejas desmitā sēde, ko vadīja Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka un Ķīnas Tirdzniecības ministrijas Eiropas lietu departamenta ģenerāldirektore Džou Sjaojaņa (Zhou Xiaoyan), tajā piedalījās arī Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Ķīna ir otrs nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris ārpus ES, kā arī lielākais tirdzniecības partneris Tālajos Austrumos. Saskaņā ar Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) datiem Ķīna ierindojas 12. vietā starp visiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem. Kopējais preču tirdzniecības apgrozījums 2017. gadā veidoja 571,78 miljonus EUR (no tā eksports 131,45 miljoni EUR; imports 440,33 miljoni EUR). Salīdzinot ar 2016. gadu, kopējais tirdzniecības apjoms palielinājās par 49,42 miljoniem EUR jeb 9,46 %. Kopš 2010. gada importa-eksporta attiecība uzlabojusies no 1:9 uz 1:3 2017. gadā.

Capture

avots: Centrālā statistikas pārvalde

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem Ķīnas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2017. gada 3. ceturkšņa beigās veidoja 78 milj. EUR. Latvijas tiešo investīciju atlikumi Ķīnā 2017. gada 3. ceturkšņa beigās veidoja 1 milj. EUR.
Transports un loģistika ir viena no Latvijas – Ķīnas ekonomiskās sadarbības prioritātēm, ko apliecina aktīvā transporta nozares amatpersonu un ekspertu vizīšu apmaiņa, kā arī praktiskie rezultāti. Ķīnas premjera Li Kecjana divpusējās oficiālās vizītes laikā 2016. gada novembrī Latvijas un Ķīnas valdības parakstīja plašas sadarbības Saprašanās memorandu par sadarbību Zīda ceļa ekonomiskās joslas un 21. gadsimta jūras zīda ceļa iniciatīvas ietvaros. Viens no Latvijas mērķiem ir regulāras konteinervilcienu satiksmes uzsākšana. Starp veiksmīgākajiem projektiem transporta jomā Latvijas sadarbībā ar Ķīnu bija pirmais testa konteinervilciens “Yiwu-Rīga”, kas Latviju sasniedza 2016. gada novembrī; pēc nepilna gada – 2017. gada septembrī – no Ķīnas pilsētas Urumči virzienā uz Latviju devās vēl viens konteinervilciena sastāvs. 2017. gada maijā no Rīgas uz Kašgaru Ķīnā devās divi konteinervilcieni.
Ķīna ir atzīta par vienu no Latvijas prioritārajiem tālajiem tūrisma mērķa tirgiem. Ķīnas tūristu skaits Latvijā kopš 2012. gada ir palielinājies sešas reizes. Saskaņā ar CSP datiem 2017. gadā tika uzņemti 22 774 viesi no Ķīnas, kas ir 10,8% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Viens no Latvijas mērķiem arī ir tiešo avioreisu uzsākšana starp Latviju un Ķīnu, kas vēl vairāk pozitīvi ietekmētu kravu un pasažieru plūsmu starp abām valstīm.
Atzīmējot Latvijas un Ķīnas diplomātisko attiecību nodibināšanas 25. gadadienu, laikā no 2016. gada 4. līdz 17. septembrim Ķīnā notika “Latvijas dienas”, kas tika organizētas ar mērķi sekmēt Latvijas produktu atpazīstamību, pavērt plašākus ceļus jaunajiem ražotājiem, kā arī iepazīstināt Ķīnas iedzīvotājus ar Latvijas bagāto kultūru un mākslu, kā arī tūrisma iespējām. Arī 2018. gadā tiks rīkotas “Latvijas dienas”, ņemot vērā Latvijas valsts simtgadi un Latvijai piešķirto goda valsts statusu 16+1 Investīciju un tirdzniecības izstādē (EXPO) Ningbo 2018. gada jūnijā.

 

 

 SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀ

Divpusējā sadarbība ar ĶTR Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kompetences jomās balstās uz 2017. gada 22. novembrī parakstīto Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par sadarbību izglītības jomā. Šī līguma ietvaros notiek studentu apmaiņa, tiek piešķirtas stipendijas studijām un dalībai vasaras skolās. Pirms tam sadarbību regulēja 1996. gada Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības kultūras un izglītības sadarbības līgums.
2010. gada 22. oktobrī Pekinā tika parakstīts Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Izglītības līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju un grādu savstarpējo atzīšanu.
2018. gadā plānots parakstīt arī Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā.

  • 2017./2018. akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās un koledžās mācās 66 studenti no Ķīnas – Rīgas Stradiņa universitātē 4, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) 44, Latvijas Universitātē (LU) 8, Biznesa augstskolā "TURĪBA" 2, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā 1, Rīgas Ekonomikas augstskolā (SSE RIGA) 1, Banku augstskolā 1, Daugavpils Universitātē 2, Liepājas Universitātē 1, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 2 (šeit).
  • Savstarpēji atklāti divi akadēmiskās sadarbības centri ar mērķi stiprināt abu valstu sadarbību izglītības un zinātnes jomās – 2016. gada 14. novembrī LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļā tika atklāts LU un Ziemeļķīnas Zinātņu un tehnoloģiju institūta (North China Institute of Science and Technology) “Vienas joslas, viena ceļa iniciatīvas Ķīnas – Latvijas akadēmiskās sadarbības centrs”. Līdzīgs centrs kopš 2015. gada 18. septembra darbojas arī Ziemeļķīnas Zinātņu un tehnoloģiju institūtā.
  • 2015. gada 7. septembrī Pekinas Starptautisko studiju universitātē (Beijing International Studies University, BISU) tika uzsākta latviešu valodas bakalaura programmas apmācība. Latviešu valodas studijas ir pirmā bakalaura līmeņa programma Ķīnā, kurā iespējams apgūt latviešu valodu kā pamatpriekšmetu. Pirmajā studiju gadā latviešu valodas programmā tika uzņemti 20 studenti, kurus ar Latviešu valodas aģentūras atbalstu apmāca pasniedzējs no Latvijas. Latviešu valodu kā izvēles kursu kopš 2011. gada rudens piedāvā arī Pekinas Ārzemju studiju universitāte (Beijing Foreign Studies University), tur to šobrīd mācās 5 studenti.
  • 2014. gada februārī Rīgas Kultūru vidusskolā atklāja Baltijas valstīs pirmo Konfūcija klasi. LU Konfūcija institūta Konfūcija klases ir izveidotas arī Daugavpils Universitātē, Rīgas 34. vidusskolā, Transporta un Sakaru Institūtā (TSI), kā arī Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijā.
  • 2011. gada 4. novembrī Latvijas Universitāte tika atklāts Konfūcija institūts – Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas mācību un zinātniskais centrs, kas dibināts Latvijas Universitātes sadarbībā ar Dienvidķīnas Pedagoģisko universitāti (Guandžou), ĶTR valdības Ķīniešu valodas pārvaldes („Haņbaņ”) virsvadībā. LU Konfūcija institūtu vada profesors Pēteris Pildegovičs. Institūta uzdevums ir pildīt Latvijas izglītības veicināšanas un attīstības misiju, nodrošinot Latvijas sabiedrībai iespēju gan iegūt augsta līmeņa ķīniešu valodas zināšanas, gan arī dziļāk saprast tradicionālās Ķīnas kultūras īpatnības.
  • 2010. gada 29. septembrī Latvijas Universitātē notika profesora Pētera Pildegoviča vadībā izveidotās lielās ķīniešu-latviešu vārdnīcas prezentācija. Šajā svinīgajā pasākumā piedalījās un teica uzrunu arī izglītības un zinātnes ministre.
  • 2005. gada oktobrī Rīgas Stradiņa universitātē tika atklāts Konfūcija centrs. Centrs nodrošina ar Ķīnu saistītu pētniecisko projektu īstenošanu, popularizē ķīniešu kultūru un valodu akadēmiskā līmenī, kā arī organizē ķīniešu valodas apmācību. Ik gadu centrs sadarbībā ar Ķīnas vēstniecību Latvijā organizē ķīniešu valodas runas konkursu "Ķīniešu valodas tilts".
  • Kopš 1994. gada Latvijas Universitātes Āzijas studiju bakalaura un maģistra programmās var apgūt ķīniešu valodu.

 

 

 SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Sadarbība kultūras jomā balstās uz Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūras jomā (stājās spēkā 22.09.2017.). Pirms tam sadarbību regulēja 1996. gada Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības kultūras un izglītības sadarbības līgums.
2016. gada 29. janvārī tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības saprašanās memorands par Ķīnas Kultūras centra nodibināšanu Latvijā. Plānots, ka centra funkcijās ietilptu dažādu kultūras pasākumu, tai skaitā, izstāžu, kinoseansu, semināru, dažādu kultūras kolektīvu izrāžu organizēšana un citi Ķīnas kultūras popularizēšanas pasākumi.
2015. gada novembrī otrā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (16+1) Kultūras sadarbības foruma laikā Sofijā, Bulgārijā, tika arī parakstīta „Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Kultūras ministrijas kultūras apmaiņas programma 2016.-2020. gadam”.

  • 2018. gada 31. janvārī Rīgā uzstājās Ķīnas Nacionālās operas koris.
  • 2017. gada 13. oktobrī Pekinas Koncertzālē notika latviešu komponistes Santas Ratnieces skaņdarba “Rīta lietus” pirmatskaņojums, Aizliegtās pilsētas kamerorķestra izpildījumā.
  • No 2017. gada 30. septembra līdz 6. oktobrim Pekinā norisinājās 16+1 kultūras un mākslas festivāls, kurā Latviju pārstāvēja Rīgas skolēnu pils teātris “Zīļuks” ar izrādi “Sprīdītis”.
  • 2017. gada 28. septembrī K. Vītola īsfilma “Mīnotaurs” ieguva galveno balvu pirmajā ES-Ķīnas īsfilmu festivālā.
  • No 2016. gada 22. oktobra līdz 2017. gada 8. janvārim Mākslas muzejā Rīgas birža skatāma Senās Ķīnas mākslas izstāde “Zīda ceļš”, kas tapusi sadarbībā ar organizāciju “Art Exhibitions China”. Tajā apskatāma ap 100 artefaktu izlase, sākot no Rietumu Džou dinastijas (1046.-771.g. p.m.ē.) līdz pat Min dinastijai (1368.-1644.g. m.ē.), parādot dažādus Senās Ķīnas mākslas priekšmetus no reģiona, kur sākās Zīda ceļš, un atklājot Austrumu un Rietumu kultūru mijiedarbību minētajā laika posmā.
  • 2016. gada jūlijā koris “Balsis” piedalījās Ķīnas 13. Starptautiskajā koru festivālā (China International Chorus Festival).
  • 2016. gada martā 21. Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā piedalījās Pekinas Dejas teātra (Beijing Dance Theatre) dejotāji.

 

 

 DIVPUSĒJIE LĪGUMI

  • Parakstīts 22.11.2017. un stājies spēkā 04.03.2018. – Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgums par sadarbību izglītības jomā (šeit)
  • Parakstīts 22.09.2017. un stājies spēkā 22.09.2017. – Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūras jomā (šeit)
  • Parakstīts 13.04.2016. un stājies spēkā 24.11.2017. – Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (šeit)
  • Parakstīts 24.08.2011. un stājies spēkā 19.05.2012. – Protokols, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (šeit)
  • Parakstīts 15.04.2004. un stājies spēkā 01.12.2004. – Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības ekonomiskās sadarbības līgums (šeit)
  • Parakstīts 15.04.2004. un stājies spēkā 18.11.2004. – Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgums par jūras transportu (šeit)
  • Parakstīts 15.04.2004. un stājies spēkā 01.02.2006. – Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (šeit)
  • Parakstīts 15.04.2004. un stājies spēkā 18.09.2005. – Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgums par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās (šeit)
  • Parakstīts 15.04.2004. un stājies spēkā 20.06.2004. – Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Makao speciālā administratīvā reģiona valdības līgums par abpusēju vīzu režīma atcelšanu (šeit)
  • Parakstīts 24.09.2002. un stājies spēkā 24.10.2002. – Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas speciālā administratīvā reģiona valdības līgums par savstarpēju vīzu režīma atcelšanu (šeit)
  • Parakstīts 04.03.1999. un stājies spēkā 01.02.2000. – Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgums par civilo gaisa satiksmi (šeit)
  • Parakstīts 07.06.1996. un stājies spēkā 27.01.1997. – Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (šeit)

Ārlietu ministrijas divpusējo līgumu datu bāze šeit

 

 

 NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas amatpersonu vizītes Ķīnā

2018. gada 7. jūlijs

Ministru prezidenta M.Kučinska un Ķīnas Valsts padomes premjera Li Kecjana divpusējā tikšanās Sofijā, Bulgārijā, septītās 16+1 Valdību vadītāju sanāksmes laikā.

2018. gada 16.-22. jūnijs

Satiksmes ministra U.Auguļa vizīte Ķīnā (Haikou, Handžou, Pekina, Šeņdzeņa).

2018. gada 5.-7. jūnijs

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Ē.Eglīša vizīte Ķīnā (Pekina, Ningbo), tikšanās ar Ķīnas Komercministrijas pārstāvjiem un dalība 16+1 ekonomikas ministru konferencē.

2018. gada 8.-12. janvāris

Saeimas priekšsēdētājas I.Mūrnieces vizīte Ķīnā Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8) parlamentu priekšsēdētāju kopīgās vizītes ietvaros, kur citu starpā notika tikšanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu (Xi Jinping) un Visķīnas Tautas kongresa Pastāvīgās komitejas priekšsēdētāju Džanu Dedzjanu (Zhang Dejiang).

2017. gada 27. novembris

Ministru prezidenta M.Kučinska un Ķīnas Valsts padomes premjera Li Kecjana divpusējā tikšanās Budapeštā, Ungārijā, sestās 16+1 Valdību vadītāju sanāksmes laikā.

2017. gada 11.-19. oktobris

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra J.Stinkas vizīte Ķīnā (Šanhaja, Ningbo, Makao, Honkonga).

2017. gada 21.-25. septembris

Kultūras ministres D.Melbārdes vizīte Ķīnā un dalība trešajā 16+1 Kultūras sadarbības forumā Handžou (parakstīts starpvaldību līgums kultūrā).

2017. gada 11.-12. jūlijs

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra A.Pildegoviča vizīte un dalība 16+1 Nacionālo koordinatoru sanāksmē Pekinā, kā arī politiskās konsultācijas ar Ķīnas ārlietu viceministru Vanu Čao (Wang Chao)

2017. gada 5.-11. jūnijs

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra J.Stinkas vizīte Ķīnā (Pekina, Šanhaja, Handžou, Ningbo).

2017. gada 12.-17. maijs

Satiksmes ministra U.Auguļa vizīte Ķīnā un dalība “Joslas un ceļa forumā” (Belt and Road Forum for International Cooperation) Pekinā ar uzrunu, atkārtoti apliecinot Latvijas gatavību arī turpmāk aktīvi iesaistīties Eirāzijas kontinenta savienojamības nodrošināšanā.

2017. gada 9.-10. marts

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra A.Pildegoviča un Ķīnas ārlietu viceministra Vana Čao (Wang Chao) politiskās konsultācijas Pekinā.

2017. gada 9. marts

Latvijas un Ķīnas Apvienotās komitejas desmitā sēde Pekinā, piedaloties Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram J.Stinkam un Satiksmes ministrijas valsts sekretāram K.Ozoliņam.

2016. gada 18.-21. oktobris

Satiksmes ministra U.Auguļa vizīte Jivu saistībā ar izmēģinājuma vilcienu no Jivu uz Rīgu “Ķīnas dzelzceļa ekspresis” (China Railway Express)

2016. gada 3.-11. septembris

Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra A.Ašeradena un uzņēmēju vizīte Pekinā, Ningbo, Sjamenā un Šanhajā.

2016. gada 10.-14. jūlijs

Satiksmes ministra U. Auguļa vizīte Pekinā, Šanhajā, Šeņdžeņā.

2016. gada 23.-25. jūnijs

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra A.Pildegoviča vizīte un dalība 16+1 Nacionālo koordinatoru sanāksmē Haikou, kā arī politiskās konsultācijas ar Ķīnas ārlietu ministra biedru / 16+1 sekretariāta ģenerālsekretāru Liu Haisjinu (Liu Haixing).

2016  gada 6.-10. jūnijs

Ekonomijas ministrijas parlamentārā sekretāra V.Ķirša dalība 16+1 ekonomikas ministru konferencē Ningbo. Vizītes laikā tika atklāta Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība Ningbo.

2016. gada 25.-26. februāris

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka-politiskā direktora E.Stiprā politiskās konsultācijas un 16+1 Kultūras gada atklāšana Ķīnā.

2015. gada 21.-27. novembris

Ministru prezidentes L.Straujumas darba vizīte Šanhajā, Sudžou, Pekinā; dalība 16+1 Valdību vadītāju sanāksmē Sudžou.

2014. gada 24.-31. maijs

Saeimas priekšsēdētājas S.Āboltiņas vizīte Ķīnā.

2014. gada 12.-13. maijs

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra A.Pildegoviča vizīte un dalība 16+1 Nacionālo koordinatoru sanāksmē Pekinā.

2013. gada 10.-13. septembris

Zemkopības ministrijas valsts sekretāres D.Lucauas vizīte Ķīnā.

2013. gada 2.-7. septembris

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra A.Pildegoviča vadītās Latvijas delegācijas dalība China Eurasia Expo Urumči.

2013. gada 13.-19. maijs

Kultūras ministres Ž.Jaunzemes-Grendes dalība 16+1 Kultūras forumā.

2012. gada 22.-26. novembris

Aizsardzības ministra A.Pabrika vizīte Ķīnā.

2012. gada 19.-27. novembris

Saeimas Ārlietu komisijas vizīte Ķīnā.

2012. gada 10.-14. novembris

Kultūras ministres Ž.Jaunzemes-Grendes vizīte Ķīnā, dalība Āzijas koru olimpiādes pasākumos.

2012. gada 11.-13. septembris

Ministru prezidenta V.Dombrovska vizīte Ķīnā, dalība Pasaules tirdzniecības forumā Tjaņdziņā. Vizītes ietvaros tikšanās ar Ķīnas premjeru Venu Dzjabao (Wen Jiabao).

2012. gada 6.-9. februāris

Latvijas-Ķīnas Starpvaldību komisijas sanāksme Pekinā. Latvijas delegāciju vadīja EM valsts sekretārs J.Pūce. Vizītes laikā tika atklāta Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība Pekinā.

2011. gada 5.-9. septembris

Ekonomikas ministra A.Kampara darba vizīte Ķīnā, piedaloties 7. Ziemeļaustrumāzijas Investīciju un tirdzniecības foruma ietvaros.

2011. gada 15.-19. maijs

Ekonomikas ministra A.Kampara dalība otrajā Ķīnas-Eiropas Augsta līmeņa politisko partiju forumā.

2010. gada 18.-22. oktobris

Valsts prezidents V.Zatlera darba vizītē Ķīnā (Šeņjana, Šanhaja un Pekina). Tikšanās ar Ķīnas viceprezidentu Sji Dzjiņpinu (Xi Jinping).

2010. gada 23.-27. maijs

Ministru prezidenta V.Dombrovska vizīte Ķīnā. Tikšanās ar Ķīnas vicepremjeru Hui Lianjui (Hui Liangyu) un Visķīnas Tautas kongresa priekšsēdētāju Vu Banguo (Wu Bangguo), dalība pirmajā Ķīnas un Eiropas Savienības augsta līmeņa politisko partiju forumā un starptautiskās izstādes Šanhajā "World Expo 2010" Latvijas paviljona atklāšanā.

2010. gada 18. marts

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra A.Teikmaņa dalība Latvijas un Ķīnas Ārlietu ministriju politiskajās konsultācijās.

2010. gada 1.-7. marts

Veselības ministres B.Rozentāles vizīte Ķīnā. Tikšanās ar Ķīnas veselības ministru Čeņu Džu (Chen Zhu) un Valsts pārtikas un zāļu administrācijas amatpersonām.

2009. gada 1.-6. novembris

Kultūras ministra I.Dāldera vizīte Ķīnā (Pekina un Šanhaja). Tikšanās ar Ķīnas kultūras ministru Cai Vu (Cai Wu).

2009. gada 10.-12. septembris

Valsts prezidenta V.Zatlera vizīte Ķīnā, dalība Dalianas Pasaules ekonomikas forumā. Foruma ietvaros tikšanās ar Ķīnas premjeru Venu Dzjabao (Wen Jiabao).

2008. gada 24.-25. oktobris

Ministru prezidenta I.Godmaņa dalība ASEM organizācijas dalībvalstu septītajā samitā Pekinā. Vizītes laikā tikšanās ar ĶTR dzelzceļa ministru Ļiu Džidzjuņu (Liu Zhijun).

2008. gada 23. augusts

Pekinā Olimpisko spēļu laikā notika Ministru prezidenta I.Godmaņa tikšanās ar Ķīnas premjeru Venu Dzjabao (Wen Jiabao).

2008  gada 11. augusts

Pekinā Olimpisko spēļu laikā notika Valsts prezidenta V.Zatlera tikšanās ar ĶTR prezidentu Hu Dzjiņtao (Hu Jintao).

2007. gada 19.-22. oktobris

Latvijas un Ķīnas ārlietu ministriju konsultācijas drošības politikas jautājumos Pekinā. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas politiskais direktors I.Kļava, Ķīnas – ārlietu viceministrs Vu Davejs (Wu Dawei).

2007. gada 5.-12. septembris

Ministru prezidenta A.Kalvīša darba vizīte Ķīnā, dalība Dalianas Pasaules ekonomikas forumā. Tikšanās ar Ķīnas premjeru Venu Dzjabao (Wen Jiabao).

2006. gada 12.-19. augusts

Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres oficiālā vizīte Ķīnā pēc Visķīnas Tautas kongresa priekšsēdētāja Vu Banguo (Wu Bangguo) ielūguma.

2006. gada 14.-18. marts

Valsts sekretāra N.Penkes dalība Latvijas un Ķīnas Ārlietu ministriju politiskajās konsultācijās Pekinā.

2005. gada 22.-27. maijs

Ārlietu ministra A.Pabrika oficiālā vizīte Ķīnā (Pekina, Guiliņa, Šanhaja) (parakstīts Ārlietu ministriju Sadarbības arhīvu jomā protokols).

2004. gada 12.-18. aprīlis

Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas valsts vizīte Ķīnā. Vizītes laikā tika apmeklēta Šanhaja, Siaņa, Pekina un Honkonga, parakstīti 7 līgumi, organizēti 2 biznesa forumi, atklāta Latvijas mākslinieku izstāde Pekinā.

2003  gada 14.-17. janvāris

Valsts sekretāra M.Riekstiņa dalība Latvijas un Ķīnas Ārlietu ministriju politiskajās konsultācijās Pekinā.

2001. gada maijs-jūnijs

Saeimas priekšsēdētāja J.Straumes vizīte Ķīnā.

2000. gada jūnijs

Ārlietu ministra I.Bērziņa vizīte Ķīnā.

1997. gada pavasaris

Saeimas priekšsēdētāja A.Čepāņa vizīte Ķīnā.

1994. gada decembris

Valsts prezidenta G.Ulmaņa vizīte Ķīna.

 

 

Ķīnas amatpersonu vizītes Latvijā

2018. gada 4.-7. jūlijs

Ķīnas Tautas politiskās konsultatīvās konferences (CPPCC) Nacionālās komitejas priekšsēdētāja vietnieka Džana Cjinli (Zhang Qingli) vizīte Rīgā.

2017. gada 7.-8. septembris

Ķīnas Tautas politiskās konsultatīvās konferences (CPPCC) Nacionālās komitejas priekšsēdētāja vietnieka Ma Biao (Ma Biao) vizīte Rīgā.

2017. gada 23.-26. jūlijs

Ķīnas Tautas Republikas Nacionālās veselības un ģimenes plānošanas komisijas viceministra Ma Sjaovei (Ma Xiaowei) vizīte Rīgā.

2017. gada 12.-14. aprīlis

Visķīnas Tautas kongresa Pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja Džana Dedzjana (Zhang Dejiang) oficiālā vizīte Rīgā.

2016. gada 4.-6. novembris

Ķīnas Valsts padomes premjera Li Kecjana (Li Keqiang) divpusējā oficiālā vizīte Latvijā 04.11.2016. un dalība piektajā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (16+1) valdību vadītāju sanāksmē Rīgā 05.11.2016.

Divpusējās vizītes laikā viņš tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un Ministru prezidentu Māri Kučinski. Tā bija pirmā Ķīnas premjera vizīte Latvijā, turklāt gadā, kad tika atzīmēta Latvijas un Ķīnas diplomātisko attiecību nodibināšanas 25. gadadiena.

2016. gada 13.-14. oktobris

Ķīnas ārlietu ministra biedra / 16+1 sekretariāta ģenerālsekretāra Liu Haisjina (Liu Haixing) vizīte un dalība 16+1 Nacionālo koordinatoru sanāksmē Rīgā, kā arī politiskās konsultācijas ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru A.Pildegoviču.

2016. gada 28.-30. maijs

Ķīnas vicespīkera Dzji Binsjuaņa (Ji Bingxuan) darba vizīte Saeimā Rīgā.

2016. gada 16.-17. maijs

Ķīnas Transporta viceministra Dai Dunčana (Dai Dongchang) dalība pirmajā 16+1 Transporta ministru sanāksmē Rīgā.

2016. gada 17.-20. februāris

Ķīnas Nacionālās attīstības un reformu komisijas (National Development and Reform Commission, NDRC) priekšsēdētāja vietnieka Nina Dzjidže (Ning Jizhe) vizīte Rīgā.

2015. gada 27.-30. aprīlis

Ķīnas Transporta viceministra Vena Menjuna (Weng Mengyong) un Izglītības viceministra Hao Pina (Hao Ping) dalība ASEM ministru sanāksmēs Rīgā.

2014. gada 21. marts

Ķīnas Parlamenta Tibetas Autonomā rajona delegācijas vizīte Rīgā. Tikšanās ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru A.Pildegoviču un Saeimas priekšsēdētāju S.Āboltiņu.

2014. gada 14. februāris

Latvijas-Ķīnas Apvienotās komitejas sēde Rīgā.

2013. gada 11.-14. septembris

Etnisko Lietu komisijas viceministra Tondruba Vanbeņa (Tondrub Wangben) vizīte Latvijā.

2013. gada 31. jūlijs-1. augusts

Ķīnas ārlietu ministra vietnieka Suna Tao (Song Tao) vizīte Latvijā.

2012. gada 21.-23. oktobris

Ķīnas komercministra vietnieka Čena Dzjana (Chen Jian) vizīte Latvijā. Tikšanās ar ekonomikas ministru D.Pavļutu, satiksmes ministru A.Roni. Vizītes laikā parakstīts starpministriju memorands par apvienotās investīciju darba grupas izveidi Latvijas-Ķīnas Apvienotās komitejas ietvaros.

2012. gada 24.-30. augusts

Ķīnas Cilvēkresursu un sociālās drošības viceministra Jana Džimina (Yang Zhiming) vizīte Latvijā. Tikšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā.

2012. gada 28. jūlijs.-1. augusts

Ķīnas Veselības viceministra Džana Mao (Zhang Mao) vizīte Latvijā. Vizītes laikā parakstīts Rīcības plāns par sadarbību veselības jomā 2012.-2015. gadā.

2012. gada 10.-12. jūnijs

Ķīnas lauksaimniecības viceministra Niu Duņa (Niu Dun) vizīte Latvijā.

2012. gada 12.-15. maijs

Ķīnas aizsardzības ministra Liana Guanlie (Liang Guanglie) vizīte Latvijā. Tikšanās ar Valsts prezidentu A.Bērziņu, Saeimas priekšsēdētāju S.Āboltiņu, ārlietu ministru E.Rinkēviču un aizsardzības ministru A.Pabriku.

2011. gada 19.-22. maijs

Visķīnas Tautas kongresa vicespīkera Haņa Cjide (Han Qide) Latvijā pēc Saeimas priekšsēdētājas biedra Gundara Daudzes ielūguma.

2011. gada 3.-6. aprīlis

Visķīnas as Tautas kongresa Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Li Džaosjina (Li Zhaoxing) vizīte Latvijā pēc Saeimas ielūguma.

2009. gada 31. augusts-2. septembris

Ķīnas premjera vietnieka Hui Ljanju (Hui Liangyu) oficiālā vizīte Latvijā. Vizītes laikā bija tikšanās ar Valsts prezidentu V.Zatleru, Ministru prezidentu V.Dombrovski, Saeimas priekšsēdētāju G.Daudzi.

2008. gada 17.-20. septembris

Visķīnas Tautas Kongresa Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieka Ma Veņpu (Ma Wenpu) vizīte.

2007. gada 22.-25. oktobris

Ķīnas Tautas Republikas veselības viceministra Čeņa Sjaohuna (Chen Xiaohong) vizīte Latvijā pēc Latvijas Republikas veselības ministra V.Veldres ielūguma. Vizītes laikā tika parakstīts Veselības ministriju sadarbības līgums.

2007. gada 11.-12. septembris

Ķīnas Bankas pārvaldnieka Džou Sjaočuaņa (Zhou Xiaochuan, Governor of the Bank of China) vizīte Latvijā. Vizītes laikā bija tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu I.Rimševicu, kuras laikā tika apspriesti makroekonomisko procesu vadības jautājumi.

2007. gada 7. septembris

Rīgā notika Latvijas un Ķīnas ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Latvijas pusi vadīja ĀM valsts sekretārs Normans Penke, bet Ķīnas - ārlietu ministra biedrs Kuns Cjuaņs (Kong Quan, Assistant Minister). Ķīnas delegācija pieklājības vizītē tikās ar ĀM parlamentāro sekretāru Ēriku Zundu.

2006. gada 21.-22. aprīlis

Ķīnas kultūras viceministres Menas Sjaosi (Meng Xiaosi) vizīte Latvijā, tika apspriesta Latvijas un Ķīnas kultūras sadarbības programma.

2005. gada 19. augusts

Ķīnas ārlietu ministra Li Džaosina (Li Zhaoxing) vizīte Latvijā.

2002. gada 10.-12. jūnijs

Ķīnas prezidenta Dzjana Dzemina valsts vizīte Latvijā Baltijas valstu vizītes ietvaros.

2002. gada aprīlis

Ķīnas ārlietu ministra vietnieka Liu Gučana (Liu Guchang) vizīte un politiskās konsultācijas.

2000. gada septembris

Ķīnas Tautas Pārstāvju sapulces Patstāvīgās komitejas priekšsēdētāja Li Pena (Li Peng) vizīte Rīgā.

1999. gada marts

Ķīnas premjerministra vietnieces Vu Ji (Wu Yi) vizīte Latvijā.

 

 

NODERĪGAS SAITES