Aprit 140 gadi, kopš dzimis diplomāts, Valsts prezidenta kancelejas ierēdnis-valodnieks Miķelis Sanders

13.02.2020. 12:24
  • Ārlietu dienests Latvijas valsts simtgadei
Aprit 140 gadi, kopš dzimis diplomāts, Valsts prezidenta kancelejas ierēdnis-valodnieks Miķelis Sanders

13. februārī aprit 140 gadi, kopš dzimis Latvijas diplomāts, ilggadējais Valsts prezidenta kancelejas ierēdnis-valodnieks Miķelis Sanders

(13.02.1880. Bārtas pagastā – 12.09.1962. Rīgā)

Miķelis Sanders kā eksterns beidza Pēterburgas 6. ģimnāziju, 1904. gadā Parīzē saņēma Certificat d’Etudes Francaises de la Sorbone. Pārvaldīja latviešu valodu un septiņas svešvalodas: krievu, vācu, franču, angļu, itāļu, spāņu, zviedru. Bija valodu skolotājs Rīgā N. Mironova komercskolā (1904–1905) un F. Germana reālskolā (1905–1906), Maskavas 10. valsts ģimnāzijā (1906–1907).

1919. gada jūlijā – kara laika ierēdnis Latvijas armijas Kurzemes divīzijas štābā.

M. Sanders bija viens no pirmajiem Latvijas ārlietu dienesta vadošajiem darbiniekiem, kas uzsāka darbu ministrijas pirmajās izveidošanas dienās.

Ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics 1919. gada 31. jūlijā izdeva pavēli Nr. 2, ar kuru no 20. jūlija M. Sanderu iecēla par Politiski diplomātiskā departamenta nodaļas vadītāju. Augustā viņš vispirms bija Vispārējā departamenta direktora Viļa Šūmaņa palīga v. i., bet no 1. septembra – palīgs. Šajā amatā M. Sanders sabija gandrīz gadu. 1920. gada 1. jūlijā tika iecelts par Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Londonā I šķiras sekretāru. Kopdarbība ar diplomātisko pārstāvi Georgu Bisenieku ilga nepilnu gadu.

Satversmes Sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste pieprasīja pārcelt M. Sanderu uz Kanceleju, noslēdzot ar viņu brīvu līgumu. Ar Satversmes Sapulces priekšsēdētāja 1921. gada 5. jūlija rīkojumu M. Sanders no 16. jūnija ieņēma korespondenta-valodnieka un Ārzemju nodaļas 1. sekretāra amatu*. No 10. decembra viņš kļuva par Valsts prezidenta sevišķu uzdevumu ierēdni-valodnieku uz brīva līguma pamata.

M. Sanders pavadīja Valsts prezidentu Jāni Čaksti valsts vizītē Igaunijā (1925. gada 22.–26. februārī) un Somijā (1926. gada 13.–19.  maijā), Valsts prezidentu Gustavu Zemgalu – Zviedrijā (1929. gada 25.–30. maijā).

No 1927. gada decembra līdz 1930. gadam M. Sanders bija arī Argentīnas goda vicekonsuls Rīgā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1930. gada 7. oktobrī pieņemtajiem Pārgrozījumiem valsts civildienesta amatu sarakstā M. Sanders no 1930. gada 1. oktobra tika ieskaitīts štatā “par sekretāru-valodnieku IV kategorijā 4. algas pakāpē”.**

Miķelis Sanders apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, Beļģijas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas ordeņiem.

1923. gada decembrī Miķelis Sanders un Ārlietu ministrijas Politiski ekonomiskā departamenta Tautu Savienības nodaļas III šķiras sekretāre Margrieta Buša apprecējās.

Margrieta Sandere (1899–1979) 1926. gadā tika iecelta par I šķiras sekretāri. Viņa bija vienīgā sieviete, kas strādāja Ārlietu ministrijā kopš 1919. gada līdz tās likvidācijai 1940. gadā un ieguva tik augstu diplomātiskā dienesta pakāpi. Par M. Sanderes dienesta gaitu skat.: https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/raksti-un-intervijas-prese/62824-pirms-120-gadiem-dzimusi-diplomate-specialiste-tautu-savienibas-darbvedibas-un-organizatoriskajos-jautajumos-margrieta-sandere

1936. gadā Sanderu ģimenē piedzima meita Marianna. Līdz 1939. gadam, kad M. Sanders pensionējās, viņi dzīvoja Rīgas pilī, 52. dzīvoklī, pēc tam – Margrietas Sanderes vecāku līdzīpašumā namā Matīsa ielā Nr. 111.

Sanderiem nācās piedzīvot Latvijas valsts neatkarības zaudēšanu. Viss, kam viņi 20 gadus bija veltījuši savas zināšanas, prātu, erudīciju un spēkus, dažos 1940. gada mēnešos tika iznīcināts. Pakļaujoties svešas valsts karaspēku vienību pārspēkam un represīvo iestāžu diktātam, tika izveidota Latvijas PSR un iekļauta PSRS sastāvā. Tam sekoja vācu laiks un kara slogs, tad – otrreizējā PSRS okupācija. Kaut arī Sanderiem gāja secen izvešana uz PSRS soda nometnēm un nometinājuma vietām, dzīve okupācijas apstākļos nebija viegla.

*Turpmāk visi minētie dati par M. Sandera dienesta gaitu Valsts prezidenta kancelejā – no LNA LVVA, 1303. f., 1. apr. 10908. l.

** Pavisam Valsts civildienesta amatu sarakstā bija 20 kategorijas. Tajās tika uzskaitīti amatu nosaukumi, kurus pielietoja visās valsts institūcijās, un atsevišķi izdalīti amati, kas attiecās tikai uz atsevišķām konkrētām institūcijām. Valsts kancelejā tādi bija trīs: III kat. – sekretārs; IV kat. – sekretārs-valodnieks; V kat. – Valsts prezidenta pils komandants.  (Skat., Valsts civildienesta likumi. Tieslietu ministrijas Kodifikācijas departamenta 1938. g. izdevums.)

Dokumentu un fotouzņēmumu anotācijas

1 Sanders Mikelis

Miķelis Sanders (1880–1962)

Autors nav zināms. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs

2 Sanders anketa

M. Sandera pašrocīgi aizpildītā Ārlietu ministrijas darbinieka anketa. [Rīga, 1919. g. 16. jūlijs – 1. septembris].

LNA LVVA, 2570. f., 14. apr., 1727. l., 5. lp.

3 Sanders aplieciba

Ārlietu ministrijas M. Sanderam 01.07.1920. izdotā apliecība Nr. 9969 par to, ka viņš ir Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības sekretārs. Ārlietu ministra Z. A. Meierovica pašrocīgie iniciāļi.

LNA LVVA, 2570. f., 14. apr., 1727. l., 14. lp.

Ārlietu ministrijā bija noteikts, ka, atšķirībā no nosūtāmajiem dokumentiem, lietā uzglabājamos dokumentus jāparaksta ar pašrocīgajiem iniciāļiem, t. i., vārda un uzvārda pirmajiem burtiem.

4 Sanders Cakstes pazinojums

Latvijas Satversmes Sapulces priekšsēdētāja Jāņa Čakstes 12.05.1921. paziņojums Nr. 1127 Z. A. Meierovicam par M. Sandera pieņemšanu darbā priekšsēdētāja kancelejas Ārzemju nodaļā par korespondentu-valodnieku.

LNA LVVA, 2570. f., 14. apr., 1727. l., 16. lp.

Materiālu sagatavoja Ārlietu dienesta vēstures un diplomātisko dokumentu nodaļas arhīva eksperte Silvija Križevica (09.02.2020.)