ANO sistēmā ir izveidotas vairākas institūcijas, kas nodrošina personām tiešu pieeju cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem. Šajās institūcijās persona var iesniegt sūdzību par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Turpmāk apskatīti gan ANO cilvēktiesību aizsardzības mehānismi, kuri ir tiesīgi izskatīt personu sūdzības par iespējamiem to tiesību pārkāpumiem, gan ANO cilvēktiesību aizsardzības mehānismi, kuriem šādu tiesību attiecībā pret Latviju nav, bet varētu būt attiecībā pret citām valstīm.
Mehānismi, kuri ir tiesīgi izskatīt personu sūdzības pret Latviju
Cilvēktiesību padomes 5/1 rezolūcijā noteiktā procedūra
ANO Cilvēktiesību padome izskata sūdzības atbilstoši 2007.gada 18.jūnija rezolūcijā 5/1 iedibinātai individuālo sūdzību izskatīšanas procedūrai. Tā ir vienīgā procedūra, kas attiecas uz ikvienu ANO dalībvalsti, un neviena dalībvalsts nevar no tās izstāties. Šīs procedūras ietvaros jebkurai personai, personu grupai vai nevalstiskām organizācijām ir tiesības iesniegt ANO sūdzību par ilgstošiem, sistemātiskiem un īpaši smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem kādā ANO dalībvalstī. Individuālās sūdzības šīs procedūras ietvaros netiek skatītas pēc būtības, bet tiek pieņemts lēmums par to, vai, ņemot vērā šajās sūdzībās esošo informāciju, situācija valstī ir tāda, kurai būtu jāpievērš uzmanība. Šī procedūra ir konfidenciāla.
Sīkāka informācija ir pieejama ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos tīmekļa vietnē.
Cilvēktiesību komiteja
Cilvēktiesību komiteja izskata individuālās sūdzības par 1966. gada Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (International Covenant on Civil and Political Rights – ICCPR) garantēto tiesību iespējamiem pārkāpumiem. Personas tiesības vērsties Cilvēktiesību komitejā paredz ICCPR Pirmais Papildu protokols. Latvija ir atzinusi Cilvēktiesību komitejas kompetenci izskatīt sūdzības no Latvijas jurisdikcijā esošajām personām (skatīt sadaļu Latvijas interešu pārstāvība ANO Cilvēktiesību komitejā).
Lai iesniegtu sūdzību Cilvēktiesību komitejā, personai ir jābūt ICCPR dalībvalsts jurisdikcijā to notikumu laikā, par kuriem persona sūdzas. Tāpat sūdzību var iesniegt tikai pret ICCPR un minētā Papildprotokola dalībvalsti. Sūdzībā jānorāda iespējamais ICCPR garantēto tiesību pārkāpums, un sūdzība nedrīkst būt anonīma. Pirms sūdzības iesniegšanas ir jābūt izsmeltiem visiem nacionālajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, un tiesības vērsties Cilvēktiesību komitejā nedrīkst ļaunprātīgi. Jāņem vērā, ka Cilvēktiesību komiteja parasti neizskata tās sūdzības, kuras iepriekš jau bijušas izskatītas kādā citā starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības mehānismā.
Pēc sūdzības saņemšanas Cilvēktiesību komiteja par to informē dalībvalsti, pret kuru sūdzība iesniegta, dodot dalībvalstij iespēju sniegt savus apsvērumus par sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem. Pušu iesniegtos materiālus ANO Cilvēktiesību komiteja izvērtē slēgtā sēdē un pēc tam pusēm paziņo pieņemto lēmumu.
Cilvēktiesību komiteja nav tiesa, tās viedokļi nav juridiski saistoši. Tomēr ICCPR dalībvalstij šie viedokļi ir jāņem vērā un jānovērš tajos norādītie trūkumi.
Salīdzinājumā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu Cilvēktiesību komitejā iesniegto sūdzību skaits ir daudz mazāks. Kopš 1994.gada Cilvēktiesību komiteja ir pieņēmusi viedokli par sešām sūdzībām, kurās Latvija bijusi valsts-atbildētāja.
Sīkāka informācija ir pieejama ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos tīmekļa vietnē sadaļā ANO Cilvēktiesību komiteja.
Personu ar invaliditāti tiesību komiteja
Personu ar invaliditāti tiesību komiteja izskata sūdzības par iespējamiem Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (Convention on the Rights of Persons with Disabilities – CRPD) pārkāpumiem tajās valstīs, kuras ir ratificējušas CRPD Papildu protokolu. Latvija šo protokolu ratificēja 2010.gadā, un kopš tā laika Personu ar invaliditāti tiesību komitejai ir tiesības izskatīt sūdzības par iespējamiem CRPD pārkāpumiem Latvijā. Par Papildu protokolā ietverto saistību izpildi Latvijā atbildīga ir Labklājības ministrija.
Lai Personu ar invaliditāti tiesību komiteja izskatītu personas sūdzību par iespējamiem CRPD pārkāpumiem Latvijā, tai pirms vēršanās ar sūdzību šajā komitejā jāizsmeļ visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi. Personai jābūt iespējamā pārkāpuma upurim, sūdzība nedrīkst būt anonīma un izskatīta kādā citā starptautiskā sūdzību izskatīšanas mehānismā. Atšķirībā no citām komitejām Personu ar invaliditāti tiesību komiteja nav noteikusi termiņu, kura laikā sūdzība jāiesniedz, bet ja sūdzības iesniegšana aizkavējusies, ieteicams paskaidrot, kādēļ tā noticis. Persona nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savas tiesības.
Pēc sūdzības saņemšanas Personu ar invaliditāti tiesību komiteja to apstrādās un nosūtīs valstij-atbildētājai apsvērumu sniegšanai. Pēc iesniegtās informācijas izvērtēšanas Personu ar invaliditāti tiesību komiteja publicē viedokli vai rekomendācijas konkrētā lietā, kuras nav saistošas.
Vairāk informācijas: ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos tīmekļa vietnē sadaļā Personu ar invaliditāti tiesību komiteja.
ANO mehānismi, kuri nav tiesīgi izskatīt sūdzības pret Latviju
Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja
Rasu diskriminācijas komitejas izveidi paredz 1965.gada Konvencijas par jebkādas rasu diskriminācijas izskaušanu (Convention on the Elimination of All Forms of Racial Discrimination – CERD) 14.pants. Atbilstoši CERD normām tās dalībvalsts jebkurā laikā var paziņot, ka atzīst Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas kompetenci saņemt un izskatīt individuālās sūdzības, kas ir iesniegtas pret dalībvalsti par iespējamiem CERD garantēto tiesību pārkāpumiem.
Lai persona varētu vērsties ar sūdzību Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejā, sūdzībā minēto notikumu laikā personai ir jāatrodas tās valsts jurisdikcijā, par tiek iesniegta sūdzība, un šai valstij jābūt atzinušai Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas kompetenci skatīt šādas sūdzības. Tāpat personai jāizsmeļ visas nacionālās tiesību aizsardzības iespējas, un sūdzība jāiesniedz ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā kopš pēdējā nacionālajā līmenī pieņemtā nolēmuma. Sūdzība nedrīkst būt anonīma. Pēc sūdzības saņemšanas dalībvalstij tiek dota iespēja sagatavot savus apsvērumus par attiecīgo sūdzību.
Pēc visas iesniegtās informācijas izskatīšanas Rasu diskriminācijas izskaušanas komisija informē dalībvalsti un sūdzības iesniedzēju par saviem priekšlikumiem un rekomendācijām. Šie priekšlikumi nav juridiski saistoši, bet norāda uz dalībvalsts pieļauto CERD pārkāpumu, kas ir jānovērš.
Sīkāka informācija ir pieejama ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos tīmekļa vietnes sadaļā Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja.
Spīdzināšanas novēršanas komiteja
Spīdzināšanas novēršanas komitejas izveide ir paredzēta 1984. gada Konvencijā pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu (Convention against Torture and Other Cruel, Inhuman or Degrading Treatment or Punishment – CAT).
Lai persona varētu iesniegt savu sūdzību Spīdzināšanas novēršanas komitejā, CAT dalībvalstij, par kuru persona vēlas iesniegt sūdzību, ir jāatzīst minētās komitejas kompetence izskatīt individuālās sūdzības. Pirms sūdzības iesniegšanas personai jāizsmeļ visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi. Sūdzība nedrīkst būt anonīma. Tāpat nedrīkst ļaunprātīgi izmantot sūdzības iesniegšanas tiesības, un šī sūdzība nedrīkst būt jau izskatīta kādā citā starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības institūcijā. Pēc sūdzības saņemšanas dalībvalstij tiek dota iespēja sagatavot savus apsvērumus, atbildot uz attiecīgo sūdzību. Visa saņemtā informācija tiek izskatīta slēgtā sēdē, kur tiek pieņemts Spīdzināšanas novēršanas komitejas viedoklis konkrētā lietā.
Vairāk informācijas ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos tīmekļa vietnes sadaļā Spīdzināšanas novēršanas komiteja.
Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja
1979.gada Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (Convention on the Elimination of All Forms of Discrimination against Women – CEDAW) paredz izveidot Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteju. 1999.gadā tika pieņemts CEDAW Papildu protokols, kas paredz personu tiesības iesniegt sūdzības Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejā.
Lai persona varētu iesniegt savu sūdzību Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejā, CEDAW dalībvalstij, par kuru iesniegta sūdzība, jābūt atzinušai minētās komitejas kompetenci izskatīt individuālās sūdzības un personai jābūt šīs valsts jurisdikcijā iespējamā tiesību pārkāpuma brīdī. Pirms sūdzības iesniegšanas personai jāizsmeļ visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi. Sūdzība nedrīkst būt anonīma. Tāpat nedrīkst ļaunprātīgi izmantotas sūdzības iesniegšanas tiesības, un šī sūdzība nedrīkst būt jau izskatīta kādā citā starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības institūcijā.
Pēc sūdzības saņemšanas dalībvalstij tiek dota iespēja sagatavot savus apsvērumus, atbildot uz attiecīgo sūdzību. Pēc iesniegtās informācijas izvērtēšanas Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja publicē viedokli vai rekomendācijas, kam nav saistoša rakstura.
Vairāk informācijas ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos tīmekļa vietnes sadaļā Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja.
Bērnu tiesību komiteja
1989.gada Bērnu tiesību konvencija (Convention on the Rights of the Child – CRC) paredz Bērnu tiesību komitejas izveidi. 2011.gada 19.decembrī ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma Trešo Papildu protokolu, kas paredz personas tiesības vērsties Bērnu tiesību komitejā ar sūdzību par CRC vai tās divos Papildu protokolos (Papildu protokols par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju un Papildu protokols par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos) paredzēto tiesību iespējamiem pārkāpumiem.
Lai persona varētu iesniegt savu sūdzību Bērnu tiesību komitejā, CRC dalībvalstij, kuras jurisdikcijā persona atradās iespējamā tiesību pārkāpuma laikā, ir jābūt atzinušai minētās komitejas kompetenci izskatīt individuālās sūdzības. Pirms sūdzības iesniegšanas personai jāizsmeļ nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi. Sūdzība nedrīkst būt anonīma. Tāpat nedrīkst ļaunprātīgi izmantotas sūdzības iesniegšanas tiesības, un šī sūdzība nedrīkst būt jau izskatīta kādā citā starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības institūcijā. Pēc sūdzības saņemšanas dalībvalstij tiek dota iespēja sagatavot savus apsvērumus, atbildot uz attiecīgo sūdzību. Pēc iesniegtās informācijas izvērtēšanas Bērnu tiesību komiteja publicē viedokli vai rekomendācijas.
Vairāk informācijas ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos tīmekļa vietnes sadaļā Bērnu tiesību komiteja.
Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja
2013.gada 5.maijā spēkā stājās Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights – ICESCR) Papildu protokols, kas paredz personas tiesības vērsties Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejā ar sūdzību pret ICESCR dalībvalsti par iespējamiem Pakta pārkāpumiem.
Lai persona varētu iesniegt savu sūdzību Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejā, ICESCR dalībvalstij jāpievienojas ICESCR Papildu protokolam, tādējādi atzīstot minētās komitejas kompetenci izskatīt šādas individuālās sūdzības.
Pirms sūdzības iesniegšanas personai jāizsmeļ nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi, un sūdzība jāiesniedz ne vēlāk kā viena gada laikā no pēdējā nacionālā nolēmuma pieņemšanas brīža. Sūdzība nedrīkst būt anonīma. Tāpat sūdzībai jābūt pamatotai un tai nedrīkst arī balstīties tikai uz masu medijos pieejamo informāciju. Nedrīkst arī ļaunprātīgi izmantot sūdzības iesniegšanas tiesības, un šī sūdzība nedrīkst būt jau izskatīta kādā citā starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības institūcijā. Sūdzību neizskatīs arī gadījumā, ja no lietas faktiem ir skaidri redzams, ka iesniedzējs nav nepārprotami cietis kaitējumu. Pēc sūdzības saņemšanas dalībvalstij tiek dota iespēja sagatavot savus apsvērumus, atbildot uz attiecīgo sūdzību. Pēc iesniegtās informācijas izvērtēšanas Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja publicē viedokli vai rekomendācijas.
Vairāk informācijas: ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos tīmekļa vietnē sadaļā Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja.