23.08.1879. Veļķu pagastā – 09.02.1942. Vjatkas soda nometnē, PSRS

Hermanis Albats

1911. g. beidza Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti.

Viskrievijas Zemstu savienības pilnvarnieks karagūstekņu un bēgļu lietās (1915–1918). Atgriezies Latvijā 1919. g. pavasarī. Ārlietu dienestā no 1919. g. augusta: ārlietu ministra biedrs (1920–1923); Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs (1923–1933); sūtnis pie Svētā Krēsla ar rezidenci Rīgā (1925-1940). Vienlaicīgi 20 gadus H. Albats bija arī Latvijas Universitātes mācībspēks starptautiskajās tiesībās (1921–1940).

Ārlietu ministrijas pārvaldnieks: 23.12.1925. – 07.05.1926.

Ārlietu ministrijas pārvaldnieka uzdevums bija vadīt ārlietu resoru un piedalīties Ministru kabineta sēdēs, bet bez balsstiesībām.

Ārlietu resoru vadījis 5 ar pusi mēnešus ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa (Latviešu zemnieku savienība) valdībā.

  • H. Albata laikā noslēdza: vienu daudzpusējo līgumu – Baltijas Ģeodēzijas konvenciju; 5 divpusējos nolīgumus, no tiem 4 saimnieciskos nolīgumus ar Igauniju.

  • Pēc 1925. g. oktobrī noslēgtā Lokarno līguma, kas garantēja Rietumeiropas valstu robežas, H. Albats 1925. g. beigās ierosināja noslēgt tā saukto Austrumu Lokarno, ar kuru Vācija un PSRS apņemtos kopīgi nodrošināt Baltijas valstu robežas. Tomēr dažādo interešu dēļ H. Albata, kā arī citu valstu ierosmes netika īstenotas.
  • Nodibināja 7 goda konsulārās pārstāvniecības 4 Eiropas valstīs.
  • Ministrijas Ārzemju pasu nodaļu 01.04.1926. pārcēla uz Iekšlietu ministriju. Ja 1926. g. janvārī Ārlietu ministrijā strādāja 70 ierēdņi, tad gada otrajā pusē – 61 ierēdnis.

Pēc ārlietu resora vadības nodošanas līdz 1933. g. H. Albats bija Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs, līdz 1940. g. – sūtnis pie Svētā Krēsla.

Padomju represīvās iestādes H. Albatu apcietināja 14.06.1941. un aizveda uz Vjatkas soda nometni. Kirovas (tagad – Vjatkas) apgabaltiesas pastāvīgās sesijas Krimināllietu kolēģija 28.10.1941. piesprieda atņemt H. Albatam brīvību uz 10 gadiem un pēc soda izciešanas ierobežot tiesības uz 5 gadiem. Drīz pēc tam H. Albats soda nometnē mira.