9. maijā Latvija līdz ar visu pārējo Eiropu svin Eiropas dienu. Ir pagājuši 55 gadi kopš 1950. gadā pieņemtās Šūmaņa deklarācijas, kuras mērķis bija organizētas miera Eiropas izveidošana pēc Otrā pasaules kara.
8. maijā Eiropā un Ziemeļamerikā pieminēs Otrā Pasaules kara beigas. Tā kara beigas, kurš izraisīja vislielāko upuru skaitu cilvēces vēsturē un noslēdzās ar viena totalitāra režīma - nacistiskā režīma - sakāvi. Diemžēl pēc šī visai cilvēcei nozīmīgā notikuma Eiropā daudzas tautas neatguva brīvību, un vēl piecus gadu desmitus bija spiestas dzīvot aiz cita totalitāra režīma "dzelzs priekškara", tajā skaitā brīvību zaudēja Baltijas valstis - Latvija, Lietuva, Igaunija.
Pasaules līderi pulcēsies Maskavā š.g. 9. maijā, dienā, kad Krievija piemin Otrā pasaules karā bojā gājušos. Šī cilvēces asiņainākā kara iemesls bija divu diktatoru tieksmes pārvaldīt pasauli. Tieši abu totalitāro režīmu diktatori ir atbildīgi par miljoniem savu karavīru un civiliedzīvotāju dzīvībām. Pieminot Otrajā pasaules karā kritušos un cietušos, mēs nekad nedrīkstam aizmirst Hitlera un Staļina noziegumus.
Latvijā Otrais pasaules karš beidzās 1990. gada 4. maijā līdz ar PSRS impērijas sabrukumu un Latvijas neatkarības atjaunošanu pēc 50 okupācijas gadiem. Eiropas mākslīgā un totalitārā dalījuma līnija pilnībā tika dzēsta pagājušajā gadā, kad Latvija, Lietuva, Igaunija kļuva par ES, NATO dalībvalstīm, panākot tiesības paust savu viedokli, līdzdarboties Eiropas veidošanas procesā.
PSRS sabrukums deva iespēju Baltijas valstīm, Ukrainai, Gruzijai u.c. tautām ne tikai atjaunot valstiskumu, atbrīvoties no totalitārā mantojuma, veidojot brīvas, modernas un demokrātiskas sabiedrības un valstis, bet arī iesaistīties jaunas Eiropas un tās vērtību sistēmas stiprināšanā. Mēs aicinām arī Krieviju pilnībā izmantot šo iespēju, apliecinot to ar Ribentropa-Molotova pakta nosodīšanu un norobežošanos no totalitārajiem noziegumiem. To novērtētu visas tautas, kas cieta no šī pakta sekām.
Nav pieļaujams, ka mēs nepiedalītos forumos, kur tiek spriests gan par mūsu pagātni, gan par valsts un mūsu kontinenta šodienu un nākotni. Tikai piedaloties pasaules procesos, mēs varam aizstāvēt demokrātisko, tiesisko valstu vērtības, tajā skaitā pienākumu objektīvi, bezkaislīgi izvērtēt totalitāro režīmu noziegumus. Molotova-Ribentropa pakts, Jaltas un Potsdamas konferences nedrīkst atkārtoties. Mums jābūt aktīviem visos starptautiskajos forumos, un ar savu straujās attīstības un demokratizācijas pieredzi apzināmies, ka mums ir savs viedoklis un loma Latvijas un visas 21. gadsimta Eiropas nākotnes veidošanā.
Prezidenta preses dienests www.president.lv
12.01.2005.