Flickr
2025. gada 23. maijā Ārlietu ministrijā notika starptautisks seminārs “Rūpības pienākums (due diligence) un aprites ekonomika uzņēmējdarbībā – no standartiem līdz praksei”, kuru apmeklēja Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) nacionālo kontaktpunktu atbildīgai uzņēmējdarbībai pārstāvji no visām astoņām valstīm līdz ar citiem interesentiem. Seminārs piedāvāja izprast rūpības pienākuma un aprites ekonomikas nozīmību uzņēmējdarbībā. Rūpības pienākums un aprites ekonomika uzņēmējdarbībā ir īpaši nozīmīga, jo tas ir saistošs ikvienam, kurš vēlas saglabāt savu konkurētspēju ekonomikā, kas vērsta uz ilgtspēju un resursu taupīšanu. Atbildīgas uzņēmējdarbības standartu ievērošanu aizvien plašāk pieprasa gan sabiedrība, gan uzņēmēji, jo apzinās, ka uzņēmumu radītā negatīvā ietekme uz vidi rada cilvēktiesību aizskārumu. Uzņēmumiem, kas vērsti uz ilgtspēju nepieciešams apzināt un novērst negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem, ko tas rada ar savu vai darījumu partneru darbību.
Nīderlandes nacionālā kontaktpunkta atbildīgai uzņēmējdarbībai neatkarīgais pārstāvis Rutgers Goetharts (Rutger Goethart), dalījās savā pieredzē un zināšanās par atbildīgu uzņēmējdarbību no biznesa viedokļa, koncentrējoties uz atbildīgu piegāžu ķēdes vadību.
Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Energosistēmu un vides institūta vadošā pētniece Ilze Vamža savā prezentācijā skaidroja ilgtspējības kvantitatīvas noteikšanas un novērtēšanas aspektus.
PLŪKT tējas zīmola vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa klātesošos iepazīstināja ar uzņēmumu un tā skatījumu uz ilgtspēju un saudzīgu izturēšanos pret apkārtējo vidi, akcentējot standartu paaugstināšanu tradicionālajā rūpniecībā.
Mitigate dibinātājs un vadītājs Arvis Zeile iepazīstināja ar Mitigate ESG platformu, kas nodrošina ērtu datu vākšanu, apkopošanu un analīzi, kas nepieciešama, lai atbilstu Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (Corporate Sustainability Reporting Directive, CSRD) prasībām.
Latvijas nacionālais kontaktpunkts atbildīgai uzņēmējdarbībai (LVNKP) ir koleģiāla struktūra, kurā ir pārstāvēti eksperti no Ārlietu ministrijas (pilda LVNKP sekretariāta funkcijas), Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Valsts Kancelejas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta.
Nacionālie kontaktpunkti atbildīgai uzņēmējdarbībai (NKP) ir aģentūras, kuras savās valstīs izveidojušas OECD vadlīnijām pievienojušās valdības. NKP ir strīdu jautājumu izskatīšanas mehānisms, kura ietvaros tiek izskatītas strīdi starp daudznacionāliem uzņēmumiem un kopienām vai indivīdiem gadījumos, kad uzņēmums nav ievērojis Vadlīniju rekomendāciju/ rekomendācijas. Vadlīniju pārkāpuma gadījumā galvenais NKP pienesums ir nodrošināt izskatāmā gadījuma iesniedzējam un uzņēmumam diskusiju un brīvprātīgu starpniecības jeb mediācijas platformu, lai novērstu vai minimizētu kaitīgās sekas, ko sabiedrībai vai videi izraisījusi konkrētā uzņēmuma darbība.
Vairāk: OECD vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbību un nacionālie kontaktpunkti kā to ieviešanas atbalsta mehānisms.
