2021. gada 30. novembrī un 1. decembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Rīgā uzņēma Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) ārlietu ministrus. Sanāksmes laikā ministri pārrunāja nākamās NATO stratēģiskās koncepcijas saturisko redzējumu, apmainījās viedokļiem par NATO nostāju attiecībā uz Krieviju, bruņojuma kontroles jautājumiem, kā arī Afganistānu.
Sabiedrotie tikās ar Gruzijas un Ukrainas ārlietu ministriem un kopā ar Somijas un Zviedrijas ārlietu ministriem un ES augsto pārstāvi ārlietu un drošības politikas jautājumos Žuzepu Borelu (Josep Borrell) pārrunāja situāciju Rietumbalkānos.
NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā Rīgā tika uzsāktas ministru līmeņa diskusijas par nākamo NATO stratēģisko koncepciju, iezīmējot jautājumus, kurus sabiedrotie vēlētos iekļaut NATO nākotnes stratēģijā. Ministri bija vienisprātis, ka mainīgajā drošības vidē stratēģiskajai koncepcijai jānodrošina alianses nākotnes redzējums un spējas sekmīgi pildīt pamatuzdevumus, stiprināt partnerību politiku, kā arī noteikt nepieciešamos papildu soļus alianses kolektīvās aizsardzības stiprināšanai, sekmējot drošību un aizsardzību transatlantiskajā telpā. Stratēģiskās koncepcijas izstrāde turpināsies līdz NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmei Madridē, kas notiks nākamā gada jūnijā.
Līdztekus alianses stratēģiskās koncepcijas attīstībai kā galvenie aktuālie jautājumi tika izvirzīti – Krievijas rīcība, koncentrējot militāros spēkus pie Ukrainas robežas, kā arī Baltkrievijas režīma organizētais hibrīduzbrukums, radot migrācijas krīzi uz NATO ārējās robežas. Sabiedrotie izteica solidaritāti Latvijai, Polijai un Lietuvai, nosodot Baltkrievijas režīma rīcību. Attiecībā uz Krieviju tika uzsvērts stingrs vēstījums, ka sagaidāmas nopietnas politiskās un ekonomiskās sekas, ja Krievija sāks militāru rīcību pret Ukrainu.
Noslēdzot izvērtējumu par gūtajām mācībām NATO operācijā Afganistānā, tika secināts, ka, lai arī ne visus mērķus izdevās sasniegt, dalība operācijā ir pozitīvi ietekmējusi NATO un partnervalstu militāro spēku spējas kopīgi rīkoties un īstenot kaujas uzdevumus. Tikšanās laikā ar Ukrainas un Gruzijas ārlietu ministriem tika pārrunāta drošības situācija reģionā. Alianse atkārtoti apliecināja atbalstu Gruzijas un Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, kā arī norādīja, ka turpinās sniegt atbalstu abu valstu uzsāktajam reformu procesam.
Diskusijā par Rietumbalkāniem piedalījās Somijas un Zviedrijas ārlietu ministri, kā arī ES augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos Ž. Borels. Ministri uzsvēra, ka NATO un ES militārā klātbūtne Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā, kā arī ES un NATO valstu politiskais un finansiālais atbalsts reģionam ir būtiski nepieciešams, lai nodrošinātu stabilitāti un attīstību Rietumbalkānu reģionā.
Latvija NATO ārlietu ministru sanāksmi organizēja pirmo reizi, izpelnoties sabiedroto un NATO amatpersonu augstu novērtējumu par teicamu sanāksmes norisi. Rīgā notikusī NATO ārlietu ministru sanāksme nodrošināja būtisku politisku vēstījumu attiecībā uz drošības stiprināšanu un izaicinājumiem transatlantiskajā telpā, tostarp sabiedroto ilgtermiņa klātbūtnes nodrošināšanas nepieciešamību alianses Austrumu flangā.
Mediju ievērībai
NATO ārlietu ministru sanāksmes Rīgā foto un video (vizuālie) materiāli atrodami šeit