Ik gadu 26. janvārī atzīmējam Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienu. Pirms 102 gadiem Latvijas diplomātiem izdevās paveikt svarīgu uzdevumu – 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto valstu Augstākās padomes sēdē, kurā piedalījās Lielbritānijas, Francijas, Itālijas un Beļģijas premjerministri un ārlietu ministri, kā arī Japānas pārstāvis, tika nolemts atzīt Latviju de iure.
Svētku priekšvakarā 2023. gada 25. janvārī svinīgajā pieņemšanā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēra: “Aizvadītais gads bija ļoti sarežģīts, ļoti izaicinošs. Tas lielā mērā bija Ukrainas gads. Es varu izteikt apbrīnu Ukrainas tautai par pretestības garu, ko tā ir izrādījusi cīņā pret Krievijas agresiju. Esmu ļoti lepns par to, ka Latvijas sabiedrība, Latvijas tauta un Latvijas diplomātiskais korpuss jau no pirmajām Krievijas agresijas stundām sniedza un turpina sniegt lielu palīdzību ukraiņiem militāri, praktiski, politiski un morāli. Tas ir gan mūsu sabiedrības, gan mūsu sadarbības partneru un arī mūsu diplomātu nopelns. Šodien es vēlos īpaši izcelt mūsu kolēģus, kas ir strādājuši un turpina strādāt gan vēstniecībā Ukrainā un Polijā, gan arī tos, kas turpina darbu visai sarežģītos apstākļos vēstniecībā Maskavā un konsulātā Vitebskā. Un arī tos, kas ministrijā – vai tā būtu sankciju vai attīstības sadarbības politika, vai divpusējā sadarbība vai drošības politika. Viņi ir daudz darījuši un arī šogad turpinās darīt, lai stiprinātu mūsu valsts drošību un noturību un lai palīdzētu Ukrainai."
Laikā, kad Krievija īsteno neizprovocētu un pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu, Latvijas ārpolitikas definētie pamatmērķi – valsts neatkarības nodrošināšana, ilgtspējīga drošība un sabiedrības labklājība – un diplomātu darbs iegūst vēl lielāku nozīmi.
E. Rinkēvičs pateicās Ārlietu ministrijas diplomātiem un pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus par ieguldījumu ārlietu dienesta darbā un valsts ārpolitikas veidošanā. Ārlietu ministrijas Atzinības rakstus par nozīmīgu personīgo ieguldījumu ārlietu dienesta un Latvijas valsts labā saņēma ārlietu dienesta un sadarbības organizāciju pārstāvji.
Vairāk nekā 100 gadus Latvijas diplomātiem ir bijis jāspēj darboties dažādos apstākļos un jārod risinājumi sarežģītās situācijās: valsts tapšana, dienesta izveidošana un grūtais ceļš uz starptautisko atzīšanu, okupācijas laiks, kad ārlietu dienests bija vienīgā Latvijas Republikas institūcija, kas turpināja darboties, Latvijas neatkarības atjaunošana un Ārlietu ministrijas darbs valsts patstāvībai, sadarbībai un attīstībai.
Par godu Latvijas Republikas starptautiskajai atzīšanai uz svinīgo pasākumu Ārlietu ministrijā bija aicināti ministri, Saeimas deputāti, Latvijas Republikā akreditētie ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki, ārvalstu goda konsuli, bijušie vēstnieki, pensionētie ministrijas darbinieki un citi sadarbības partneri. Kā ik gadu ministrs tikās arī ar Latvijā nerezidējošiem ārvalstu vēstniekiem un pārrunāja ārpolitikas aktualitātes.
Latvijas starptautiskās atzīšanas de iure priekšvakarā Ārlietu ministrijas darbinieki ik gadu atceras arī aizsaulē aizgājušo kolēģu ieguldījumu Latvijas ārlietu centienu īstenošanā. Pērn atvadījāmies no bijušā ārlietu ministra, diplomāta un ārsta Georga Andrejeva, bijušajiem Latvijas vēstniekiem Valda Krastiņa un Jāņa Eichmaņa. Meža kapos ārlietu ministrs kopā ar kolēģiem noliek ziedus pie Zigfrīda Annas Meierovica, Jāņa Čakstes, Gunāra Meierovica un citu ārlietu dienesta bijušo darbinieku atdusas vietām.
Informācijai
Latvijas Republikas starptautiskā atzīšana (de iure) nozīmēja, ka mūsu valsts kļuva par starptautisko tiesību subjektu un varēja nodibināt diplomātiskās attiecības ar citām valstīm, iecelt sūtņus, pievienoties starptautiskajām konvencijām, slēgt daudzpusējos līgumus, piedalīties un organizēt starptautiskās konferences.