Ziņas
Ārlietu ministrijas logo

Šodien, 2023. gada 2. novembrī Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels visu Eiropas Savienības dalībvalstu vārdā izdeva paziņojumu saistībā ar Krievijas Federācijas nodomu atsaukt Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma (Comprehensive Nuclear-Test-Ban Treaty, CTBT) ratifikāciju.

Eiropas Savienība, tostarp Latvija, nosoda šo Krievijas lēmumu. Latvija uzsver, ka šāds solis apdraud esošo starptautisko masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas arhitektūru un grauj līdzšinējos atbruņošanās centienus.  Eiropas Savienība aicina Krieviju turpināt ievērot līguma mērķi un nolūku – neveikt kodolizmēģinājumus.

Augstā pārstāvja paziņojums Eiropas Savienības vārdā par Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma ratifikācijas atsaukumu

Neoficiāls tulkojums

Šodien Krievija ir pieņēmusi likumu, ar kuru atsauc savu Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma (Comprehensive Nuclear-Test-Ban Treaty, CTBT) ratifikāciju. Tas notiek laikā, kad Krievija īsteno nelikumīgu agresijas karu pret Ukrainu un mēnešiem ilgi ir izskanējusi bezatbildīga Krievijas kodolretorika un draudi, kuri atsevišķos gadījumos norādījuši uz kodolizmēģinājumu atsākšanu.

Eiropas Savienība pauž dziļu nožēlu par šo Krievijas lēmumu.

Visas ES dalībvalstis ir ratificējušas CTBT un jau daudzus gadus strādā pie tā nostiprināšanas un stāšanās spēkā. Līgums ir instruments, kam ir izšķiroša nozīme kodolatbruņošanā un kodolieroču neizplatīšanā. Tajā ir noteikts spēcīgs pret kodolizmēģinājumiem vērsts normu kopums, ko ievēro visā pasaulē. Starptautiskajam mieram un drošībai ir būtiski, lai visas valstis pilnībā ievērotu kodolieroču izmēģinājuma sprādzienu vai jebkādu citu kodolsprādzienu moratoriju un atturētos no jebkādas darbības, kas ir pretrunā Līguma mērķim un nolūkam.

Visaptverošā Kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācija (The Comprehensive Nuclear-Test-Ban Treaty Organisation, CTBTO) nodrošina unikālas globāla monitoringa sistēmas darbību, kas jebkurā laikā un vietā var konstatēt kodolizmēģinājumu sprādzienu, sniedzot starptautiskajai sabiedrībai ticamas, uzticamas un neatkarīgas iespējas, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas tiesību normas, kas paredz kodolizmēģinājumu aizliegšanu.

Kopš 2021. gada XIV panta konferences CTBT ir ratificējušas astoņas jaunas valstis, panākot ievērojamu progresu Līguma vispārējā piemērošanā. Lai gan CTBT ir ratificējušas 178 valstis, tas nav stājies spēkā, jo to nav ratificējušas astoņas valstis no 2. pielikumā sniegtā sākotnējā 44 valstu saraksta. Šajā sarakstā iekļautās Krievijas neattaisnojamais nodoms atsaukt līguma ratifikāciju ir nopietns atkāpšanās solis Krievijas atbalstā  starptautiskajai drošības arhitektūrai, kas grauj šābrīža kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās centienus.

Eiropas Savienība aicina Krieviju arī turpmāk ievērot šī līguma mērķi un nolūku.

Krievija kā Kodolieroču neizplatīšanas līguma (Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons, NPT) dalībvalsts ir apņēmusies darboties, lai CTBT drīzumā stātos spēkā. XIV panta konferenču kontekstā Krievija apņēmās atbalstīt Līgumu augstākajā politiskajā līmenī, izmantojot visus pieejamos divpusējos un daudzpusējos kanālus. Tās pašreizējais lēmums ir  nopietna atkāpšanās no šīm saistībām vēl jo vairāk tāpēc, ka Krievija ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle.

Turklāt Eiropas Savienība joprojām aicina visas valstis, kas to vēl nav izdarījušas, jo īpaši tās, kas uzskaitītas 2. pielikumā, parakstīt un ratificēt CTBT bez priekšnosacījumiem vai turpmākas kavēšanās.

Eiropas Savienība joprojām ir pilnībā apņēmusies veicināt CTBT stāšanos spēkā un tā vispārēju piemērošanu, un īstenot tā mērķus, lai nodrošinātu pasauli bez kodolizmēģinājumiem.