Ziņas
Brisele 15112021

2021. gada 15. novembrī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Briselē, kuras laikā ES dalībvalstu ārlietu ministri pārrunāja situāciju Sāhila reģionā, Rietumbalkānos un ES drošības un aizsardzības jautājumus. Tāpat tika skarts jautājums par situāciju Baltkrievijā un Etiopijā.

E. Rinkēvičs, paužot Latvijas nostāju, uzsvēra nepieciešamību ES turpināt kāpināt spiedienu uz Baltkrieviju. Tādējādi politisks atbalsts sankciju piektajai kārtai būtu pareizais solis. Ministrs pateicās ES augstajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam un Eiropas Komisijai par operatīvu un aktīvu dialogu ar migrācijas izcelsmes valstīm, no kurām līdz šim bija ieceļojuši šo valstu pilsoņi Baltkrievijas teritorijā. Tāpat E. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka ir jāīsteno sankciju sestā kārta, ja turpināsies Baltkrievijas hibrīduzbrukums. “Mums ir jāturpina atbalstīt Baltkrievijas pilsoniskā sabiedrība. Aicinu Eiropas Savienības institūcijas strādāt visas Eiropas Savienības līmeņa normatīvā regulējuma pārskatīšanā, lai pilnvērtīgi atbalstītu Eiropas Savienības ārējās robežas nostiprināšanu,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

ES ārlietu ministru sanāksmē notika diskusija par situācijas attīstību Sāhila reģionā, īpaši Mali. E. Rinkēvičs pauda bažas par Mali pārejas valdības rīcības trūkumu ceļā uz demokrātiski ievēlētas civilās pārvaldes ieviešanu. Ministrs izteica cerību, ka pēc iespējas drīz tiks izsludināts vēlēšanu datums un sagatavota demokrātiskās pārejas “ceļa karte” konstitucionālās kārtības atjaunošanai un varas nodošanai tautas vēlētiem pārstāvjiem. Lai veicinātu demokratizācijas procesu, ir vajadzīga stingra un koordinēta ES rīcība. Tādēļ ir jāturpina kopīgie centieni nabadzības, hroniska pārtikas trūkuma un nepietiekama uztura, klimata pārmaiņu un bruņoto konfliktu pamatcēloņu risināšanā Sāhilā. Lai to paveiktu, ir jāuzlabo starptautisko centienu koordinācija un jāmeklē veidi esošo instrumentu efektīvākai izmantošanai. “Latvija turpina sniegt ieguldījumu reģiona drošībā, piedaloties Eiropas Savienības apmācību misijā EUTM Mali un ANO daudzpusējā integrētajā stabilizācijas misijā MINUSMA,” akcentēja E. Rinkēvičs.

Runājot par situāciju Rietumbalkānos, Latvijas ārlietu ministrs pauda atbalstu Rietumbalkānu valstu ES perspektīvu un ES iesaisties stiprināšanai reģionā, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas un tuvinātu reģionu ES. “Eiropas Savienībai ir ciešāk jāiesaistās reformu atbalsta un uzraudzības procesā, jo īpaši tiesiskuma jomā. Ir svarīgi uzturēt regulāru dialogu ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, atbalstīt iekļaujošu reģionālo sadarbību, labas kaimiņattiecības un Eiropas Savienības vērtību ievērošanu reģionā. Tāpat ir jāveicina reģiona valstu izpratne par Eiropas Savienību, noturību pret manipulatīvu ārējo iejaukšanos, dezinformāciju un citu hibrīdo apdraudējumu. Stabilitātei Bosnijā un Hercegovinā, kā arī reformu ilgtspējai ir būtisks konstruktīvs, visu līmeņu politiskais dialogs. Mēs sagaidām konstruktīvu Kosovas un Serbijas iesaisti Belgradas-Prištinas dialogā un atturēšanos no vienpusējiem soļiem. No tā rezultātiem ir atkarīgs abu valstu Eiropas Savienības integrācijas process un reģiona stabilitāte ilgtermiņā,” pauda E. Rinkēvičs.

Foto: EU NewsRoom