2022. gada 31. janvārī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Serbijas galvaspilsētu Belgradu, lai ar Serbijas amatpersonām pārrunātu abu valstu divpusējo dialogu, vienlaikus apliecinot Latvijas atbalstu Serbijas un reģiona Eiropas Savienības (ES) perspektīvai.
Tikšanās laikā ar Serbijas ārlietu ministru Nikolu Selakoviču (Nikola Selaković) E. Rinkēvičs apliecināja Latvijas interesi dialogā ar Serbiju un pauda gandarījumu par abu valstu labajām divpusējām attiecībām. “Mums ir laba sadarbība Latvijas un Serbijas Ārlietu ministriju līmenī. Priecē, ka šodien parakstām Saprašanās memorandu, kas apliecina vēlmi stiprināt sadarbību, tai skaitā atbalstot Serbijas Eiropas Savienības integrācijas procesu. Tas ietver tiešos kontaktus, politiskās konsultācijas, pieredzes apmaiņu diplomātu izglītošanā un ekonomikas diplomātijā. Tāpat esam atvērti arī turpmāk piedāvāt Serbijai savu ekspertīzi un Eiropas Savienības integrācijas pieredzi. Piemēram, sadarbībā ar citiem donoriem Latvija turpina Serbijas jauno profesionāļu apmācību Eiropas tiesībās un ekonomikā,” sacīja E. Rinkēvičs.
Runājot par Serbijas integrāciju ES, ārlietu ministrs pauda nostāju, ka Latvija turpinās atbalstīt Serbijas un reģiona ES integrācijas procesu, kā arī apsveica ar četru sarunu sadaļu atvēršanu 2021. gada beigās. “Ceram, ka tas būs stimuls turpmākām, tai skaitā videi draudzīgām, reformām. Lai pievienošanās sarunas raiti virzītos uz priekšu, svarīgi ir pastāvīgi un noturīgi rezultāti tiesiskuma reformu ieviešanā, tostarp šā gada 16. janvāra referenduma iznākums ir svarīgs solis, kam ir nepieciešamas izmaiņas Konstitūcijā. Vēlos norādīt, ka Eiropas Savienība pievērsīs uzmanību arī šā gada 3. aprīļa vēlēšanu norisei,” akcentēja E. Rinkēvičs.
“Mēs iestājamies par skaidru Eiropas Savienības perspektīvu Rietumbalkānu valstīm un ticamu Eiropas Savienības paplašināšanās politiku, kas balstīta katras valsts pašas nopelnos. Rietumbalkānu valstu politiskā, ekonomiskā un sociālā transformācija ir mūsu kopīgās interesēs. Tāpēc ir svarīgi stiprināt iekļaujošu reģionālo sadarbību un reģionālas iniciatīvas, sniedzot ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Mums ir arī kopīgi izaicinājumi, piemēram, migrācijas pārvaldība, kas jārisina, stiprinot Eiropas Savienības un Rietumbalkānu sadarbību migrācijas pārvaldības un informācijas apmaiņas jomā,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.
E. Rinkēvičs norādīja, ka hibrīdo uzbrukumu, dezinformācijas un manipulatīvas iejaukšanās demokrātiskajos procesos mērķis ir novirzīt Rietumbalkānu valstis no ES integrācijas ceļa. Tādējādi plurālistisku un neatkarīgu mediju loma, kā arī mediju un informācijas lietotprasmes nozīme sabiedrības noturības stiprināšanā ir īpaši svarīga.
Tāpat sarunās ministrs uzsvēra, ka paplašināšanās valstīm ir jāpilda noteikti iestāšanās kritēriji, īpaši tiesiskuma jomā, bet ES jāpilda solījumi, kad nepieciešamās reformas ir veiktas. “Mūs satrauc politiskā situācija Bosnijā un Hercegovinā, tādēļ ir vitāli svarīgi atjaunot valsts funkcionēšanu, lai būtu iespējams turpināt prioritārās reformas,” sacīja E. Rinkēvičs.
Amatpersonas apmainījās viedokļiem arī par Belgradas–Prištinas dialogu. E. Rinkēvičs pauda nostāju, ka no Belgradas–Prištinas dialoga ir atkarīga visa Rietumbalkānu reģiona ilgtermiņa stabilitāte un labklājība. “Mēs cieši sekojam Belgradas–Prištinas dialoga norisei. Tāpat kā pārējās Eiropas Savienības valstis esam nobažījušies par pašreizējo pārrāvumu, tādēļ aicinām abas puses atgriezties pie dialoga, kam nepieciešama arī iepriekš panākto vienošanos īstenošana. Serbijas un Kosovas interesēs ir panākt progresu visaptverošas vienošanās par attiecību normalizāciju noslēgšanā, lai veiksmīgi turpinātu ceļu uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Vizītes laikā tika pārrunāta arī aktuālā drošības situācija Ukrainā un reģionā kopumā, kā arī abu valstu sadarbība starptautiskajās organizācijās.
Vizītes laikā Latvijas ārlietu ministrs tikās ar Serbijas valdības vadītāju Anu Brnabiču (Ana Brnabić), ārlietu ministru Nikolu Selakoviču (Nikola Selaković) un Eiropas integrācijas ministri Jadranku Joksimoviču (Jadranka Joksimović).