V. Makarovs atzīmēja Latvijas līdzšinējo ieguldījumu mediju brīvības un žurnālistu drošības veicināšanā, tostarp, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām sniedzot atbalstu žurnālistiem Baltkrievijā. Īpašais pārstāvis atgādināja, ka mediju brīvība nevar pastāvēt bez vārda brīvības tiešsaistē. Tiešsaistes platformas krīzes situācijās bieži ir galvenie informācijas piegādes kanāli, tāpēc ir nepieciešams sadarboties, lai risinātu arvien pieaugošo spiedienu uz tiešsaistes platformām.
V. Makarovs uzsvēra, ka Latvija turpinās strādāt starptautiskajos formātos un koalīcijās, lai sekmētu mediju brīvību un žurnālistu drošību, kā arī sniegs ekspertīzi un praktisko atbalstu mediju brīvības veicināšanai, īpaši Austrumu partnerības reģionā. Tāpat Latvija turpinās strādāt ar pilsoniskās sabiedrības partneriem, lai sniegtu atbalstu žurnālistiem no Baltkrievijas. Latvija ir kļuvusi par drošu patvērumu žurnālistiem un medijiem no valstīm, kurās ir apspiesta mediju brīvība, un arī turpmāk strādās, lai uzturētu mediju brīvību un žurnālistu drošību starptautiskajā dienaskārtībā.
Mediju brīvības un žurnālistu drošības veicināšana, tostarp digitālajā vidē, ir ilgstoša Latvijas prioritāte starptautiskajās organizācijās. Latvija ir aktīva Mediju brīvības koalīcijas (Media Freedom Coalition) un Interneta brīvības veicināšanas koalīcijas (Freedom Online Coalition) dalībvalsts, kā arī darbojas neformālās draugu grupās ANO, EDSO un UNESCO, kā arī kopā ar Apvienoto Karalisti vada Austrumu partnerības mediju donoru koordinācijas grupu. Šie jautājumi būs aktuāli arī gaidāmajā Latvijas prezidentūrā Eiropas Padomē 2023. gadā un Latvijai gatavojoties ANO Drošības padomes vēlēšanām 2025. gadā.
Informācija:
Trešā Mediju brīvības konference tika rīkota, lai stiprinātu vārda brīvību un cilvēktiesības visā pasaulē, īpašu uzmanību pievēršot dezinformācijas, mediju brīvības, žurnālistu aizsardzības un interneta brīvības jautājumiem. Konferenci rīkoja Igaunijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Igaunijas Cilvēktiesību institūtu.