Lielākā daļa no aptuveni 30 000 ārzemniekiem, kurus skāra Imigrācijas likuma grozījumi, ir sekmīgi izpildījuši administratīvās procedūras un nokārtojuši uzturēšanās atļaujas Latvijā. Grozījumos valsts valodas zināšanu apliecinājums neattiecas uz senioriem, kuri sasnieguši 75 gadu vecumu, un personām, kurām ir veselības problēmas.
Lai veicinātu sabiedrības integrāciju un aizsargātu nacionālo drošību, īpaši Krievijas kara pret Ukrainu un arvien intensīvākas Krievijas propagandas un dezinformācijas apstākļos, Saeima kopš 2022. gada ir grozījusi Latvijas Imigrācijas likumu. Likuma grozījumi paredz pienākumu nokārtot valsts valodas pārbaudi A2 līmenī un atjaunot uzturēšanās atļauju tiem Krievijas pilsoņiem, kuri atteicās no Latvijas pilsonības vai Latvijas nepilsoņa statusa un tā vietā izvēlējās pieņemt Krievijas pilsonību. Likuma prasību īstenošanai – latviešu valodas apgūšanai A2 līmenī – bija laiks kopš 2022. gada.
Atbilstoši Eiropas vienotā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmai (Common European Framework of Reference for Language skills | Europass), A2 līmenis nozīmē, ka persona spēj saprast un lietot vienkāršas frāzes un teikumus ikdienas situācijās, sazināties par pazīstamām tēmām un apmainīties ar pamatinformāciju. Latviešu valoda ir viena no 24 oficiālajām Eiropas Savienības valodām.
Noteiktajā termiņā lielākā daļa no aptuveni 30 000 ārzemniekiem, uz kuriem attiecas minētie likuma grozījumi un kuri vēlējās turpināt uzturēties Latvijā, ir nokārtojuši uzturēšanās statusu Latvijā. Šobrīd PMLP redzeslokā ir 500 ārzemnieki, kuriem ir beigušās vai tūlīt beigsies uzturēšanās tiesības Latvijā. Attiecībā uz šīm personām pašreiz notiek attiecīgo apstākļu noskaidrošana.
Nesekmīgas valodas prasmes pārbaudes gadījumā ārzemniekam ir iespēja to kārtot atkārtoti. Savukārt ārzemniekiem, kuri līdz šim nav izrādījuši interesi turpināt uzturēties Latvijā – nav iesnieguši nepieciešamos dokumentus, tai skaitā nav apliecinājuši latviešu valodas prasmes, lai saņemtu uzturēšanās dokumentus, - nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā.
Saistībā ar minēto ir konstatēti 10 ārzemnieki, kuri uzturas Latvijā nelikumīgi un kuriem tādēļ Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir bijusi spiesta izdot izbraukšanas rīkojumu.
Satversmes tiesa 2024. gada 15. februārī atzina, ka Imigrācijas likuma grozījumi atbilst Satversmei un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola 4.pantam.
Papildu atgādinām, ka:
- Latvijas Republikas valsts valoda ir latviešu valoda. To nosaka Satversme un Valsts valodas likums.
- Latvijas sabiedrības integrācijas politika, kas ir īstenota vairāk nekā 30 gadus, lai pārvarētu okupācijas sekas, ir bijusi veidota ap latviešu valodu un kultūru kā dažādās etniskās grupas vienojošu elementu. Kopš neatkarības atgūšanas valdības ir aktīvi veicinājušas latviešu valodas apguvi. Tam ir bijis rezultāts un šodien 86% Latvijas iedzīvotāju pārvalda latviešu valodu. Šis procents turpina augt.
- Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu Latvijai ir nācies aizstāvēt vairākās lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tādās kā Valiullina un citi pret Latviju un Džibuti un citi pret Latviju, kā arī 2024.gadā pasludinātajā spriedumā lietā Djeri un citi pret Latviju. Lietas bija saistītas ar 2018.gada izglītības reformu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzsvēra, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā, ir aizsargājama kā konstitucionāla vērtība un valstij ir pienākums nodrošināt, ka Latvijā dzīvojošie tajā var brīvi komunicēt. No spriedumiem secināms, ka Latvijai ir tiesības rīkoties, lai novērstu vairāk nekā 50 gadus ilgās padomju okupācijas sekas, kad PSRS īstenoja rusifikācijas politiku un apspieda latviešu valodu.
- Satversmes tiesa, izskatot lietas par valsts valodas kā vienīgās izglītības valodas noteikšanu, ir norādījusi, ka krievu valodas lietojums Latvijā vēl joprojām ir plašs un PSRS īstenotās rusifikācijas politikas seku pārvarēšanai ir nepieciešams stiprināt latviešu valsts valodas statusu. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas atsevišķām, pie mazākumtautībām piederīgām personām, joprojām liedz pilnvērtīgi līdzdarboties demokrātiskajos procesos un ietekmē viņu panākumus darba tirgū.