24.03.2004. 

2004. gada 13. un 14. augustā Latvijas valdības delegācija Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Nila Muižnieka vadībā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejā (Komiteja) piedalījās Latvijas nacionālā ziņojuma par 1965.gada konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanas (Konvencija) izpildi izskatīšanā. Š.g. 21. augustā Komitejas eksperti iesniedza secinājumus un ieteikumus Latvijas valdībai. Ieteikumu oficiālais teksts vēl joprojām nav saņemts, bet ir zināms faktiskais ieteikumu saturs.

Komiteja atzina Latvijas progresu kopš sākotnējā Latvijas ziņojuma izskatīšanas šajā Komitejā 1999.gadā, kas atspoguļojās gan ieteikumu formulējumu, gan to skaita ziņā.

Papildus, līdzīgi kā 1999. gadā, Komiteja atzīmēja, ka samazinājies sūdzību skaits par rasu diskriminācijas gadījumiem Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu.

Komitejas pozitīvais vērtējums:

  • pozitīvi tiek novērtēti grozījumi Satversmes tiesas likumā, kas nosaka tiesības iesniegt konstitucionālās sūdzības arī fiziskajām personām.
  • Komiteja pozitīvi vērtē jauno Darba likumu (2001.g.) un grozījumus Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos (2002.g.).
  • Komiteja apsveic jauno Personu apliecinošo dokumentu likumu, kas neparedz obligātu tautības ierakstu.
  • Komiteja pozitīvi vērtē valdības atbalstu naturalizācijas procesam, kas izpaužas gan kā tiesību aktu pilnveidošana, gan kā konkrēti projekti.
  • Komiteja apsveic Sabiedrības integrācijas programmas pieņemšanu (2001.g.) un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās posteņa izveidošanu valdībā 2002. gadā.
  • Komiteja arī atzinīgi vērtē Satversmes tiesas spriedumu par Radio un televīzijas likuma 19.panta piektās daļas atcelšanu.
  • Komiteja aicina valdību visos atbilstošos tiesību aktos precizēt  rasu diskriminācijas definīciju atbilstoši starptautiskajām tiesību normām. Komiteja aicina informēt pēc iespējas plašākas sabiedrības daļas par iespējām aizstāvēt savas tiesības rasu diskriminācijas gadījumos un uzlabot likumdošanas tiesību aktus cīņai ar aizspriedumiem rasu diskriminācijas jomā, veicinot iecietību un sapratni visās sabiedrības grupās.
  • Komiteja  atzīmēja  Valodas likuma un Izglītības reformas atbilstību konvencijas prasībām. Diskusijā tika izteikts viedoklis par vajadzību aizsargāt latviešu valodu Latvijā un netika apšaubīta vajadzība pēc izglītības reformas. Atzīstot izglītības lomu saliedētas sabiedrības veidošanā, Komiteja iesaka valdībai turpināt dialogu ar skolām un pašvaldībām par izglītības sistēmas reformu. Valdība tiek arī aicināta īpašu uzmanību pievērst tādām neaizsargātām grupām, kā cietumnieki, slimi un nabadzīgi cilvēki.

Liela daļa no Komitejas rekomendācijām valodas un izglītības jomā šobrīd jau tiek īstenotas šīs valdības plānoto un notiekošo pasākumu ietvaros. Tuvākajā laikā valdība izvērtēs minētās rekomendācijas un pieņems lēmumu par to īstenošanas plānu un veidu.

Nākošais ziņojums par rasu diskriminācijas izskaušanas konvencijas normu izpildi Latvijas valdībai jāsniedz 2007. gadā.