Latvijas Republikas un Brazīlijas Federatīvās Republikas attiecības ir draudzīgas un konstruktīvas. Pēdējos gados, neskatoties uz lielo ģeogrāfisko attālumu, tās pilnveidojas. Abas valstis vienojošs faktors ir arī relatīvi lielā latviešu kopiena Brazīlijā.

Latvijas valstisko neatkarību de iure Brazīlija atzina 1921. gada 5. decembrī.

20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē un 40. gadu sākumā Latvijas Republikas pilnvarotais lietvedis Argentīnā Dr. Pēteris Oliņš (1890–1962) pārstāvēja Latvijas intereses arī Brazīlijā. Pēc 1940. gada Latvijas okupācijas Brazīlija neoficiāli apliecināja, ka tā neatzīst Latviju kā Padomju Savienības sastāvdaļu, un atbalstīja Baltijas valstu diplomātisko pārstāvju darbību savā teritorijā līdz 1961. gadam, kad PSRS draudzīgais prezidents Žāniu Kvadruss (Jânio da Silva Quadros) slēdza visas Baltijas valstu diplomātiskās pārstāvniecības Brazīlijā.

No 1932. gada jūnija līdz 1968. gadam Sanpaulu darbojās Latvijas goda konsulāts, ko vadīja goda konsuls Juhans Gustavs Stols (Johan Gustaf Stal; 1887–1968).

1991. gada 4. septembrī ārlietu ministrs Fransīsku Rezeks (Francisco Rezek) saskaņā ar Brazīlijas prezidenta rīkojumu vēstulē Latvijas ārlietu ministram Jānim Jurkānam paziņoja, ka Brazīlija atzīst Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu un aicināja atjaunot diplomātiskās attiecības starp abām valstīm. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1992. gada 18. jūlijā.

1995. gada 1. maijā tika akreditēts pirmais Brazīlijas nerezidējošais vēstnieks Latvijā Luiss Felīpi de Teišeira Suārešs (Luiz Felipe de Texeira Soares).

No 1999. gada 16. februāra līdz 2000. gada jūnijam Brazīlijas vēstnieks Latvijā bija Žilbērtu Verņe-Saboja (Gilberto Vergne Saboia);

no 2002. gada 11. aprīļa līdz 2004. gada 1. augustam – Elims Saturninu Ferreira-Dutra (Elim Saturnino Ferreira Dutra);

no 2005. gada 30. augusta līdz 2006. gada oktobrim – Otu Agripinu Maja (Oto Agripino Maia);

no 2006. gada 5. decembra līdz 2011. gada 4. aprīlim – Antoninu Mena-Gonsālviss (Antonino Mena Gonçalves);

no 2011. gada 11. oktobra līdz 2014. gada maijam – Leda Lūsija Kamargo (Leda Lucia Camargo);

no 2014. gada 28. oktobra līdz 2018. gada 7. decembrim - Markuss Vinisjuss Pinta-Gama (Marcos Vinicius Pinta Gama);

no 2019. gada 13. maija līdz 2021. gada 23. decembrim - Nelsons Antoniu Tabadžars de Oliveira (Nelson Antonio Tabajara de Oliveira);

no 2022. gada 17. maija līdz 2023. gada 6. aprīlim - Marija Luīza Eskorela de Moraisa (Maria Luisa Escorel de Moraes).

Latvijā akreditēto Brazīlijas vēstnieku rezidence ir Stokholmā.

2010. gada 5. maijā notika Latvijas nerezidējošā vēstnieka Brazīlijā Arta Bērtuļa akreditācijas ceremonija pie Brazīlijas prezidenta Luiss Ināsiu Lula da Silva (Luiz Inácio Lula da Silva).

2015. gada 4. novembrī notika Latvijas nerezidējošās vēstnieces Brazīlijā Aldas Vanagas akreditācijas ceremonija pie Brazīlijas prezidentes Dilmas Rusefas (Dilma Rousseff).

GODA KONSULI

Latvijas goda konsule Braziljas Federatīvā apgabalā ar rezidenci Braziljā Patrīsija Vjana (Patrícia Viana)

Kontakti: patricia@vianaturismo.com.br; tāl. +55 61 3248 2419

Adrese: SHIS QI 13 Conj. 11 casa 20 – Lago Sul, Brasília – DF-CEP: 71.365-110, Brazil

Kopš 2007. gada februāra Brazīlijas goda konsuls Latvijā ir Artūrs Stikuts.

2023. g. 18.–23. februāris Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Pelša vizīte Brazīlijā. Notika III Latvijas un Brazīlijas politiskās konsultācijas. Novaodesā A. Pelšs tikās ar Brazīlijas latviešu kopienu.

2016. gada 4.–11. augusts

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pārstāvēja Latvijas valdību XXXI Vasaras Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro un tikās ar Novaodesā dzīvojošiem latviešiem

2014. g. 23.–28. marts

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete piedalījās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) augsta līmeņa izglītības politikas konferencē „Skills for Social Progress” Sanpaulu, Brazīlijā. Vizītes laikā notika divpusēja tikšanās ar Brazīlijas Izglītības ministru Žozē Enrīki Paimu (José Henrique Paim).

2013. g. 14. decembris

Īpašo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe Novaodesā, Sanpaulu štatā, Brazīlijā atklāja Latvijas goda konsulātu

2013. g. 27.–28. jūnijs Brazīlijas Ostu lietu viceministra Mario Limas vizīte Latvijā
2012. g. 12.–17. aprīlis

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Brazīlijā

2011. g. 9.–12. jūlijs

Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Brazīlijā. II Latvijas–Brazīlijas biznesa foruma ietvaros Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera noslēdza sadarbības memorandu ar Sanpaulu Rūpniecības federāciju, kā arī Rīgas brīvosta noslēdza sadarbības memorandu ar Santos ostu.

2010. g. 6.–8. maijs

Brazīlijas Ostu lietu ministra Pedro Brito do Nascimento vizīte Latvijā, tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, premjerministru Valdi Dombrovski un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, dalība Latvijas–Brazīlijas biznesa seminārā "Vārti uz Latīņameriku"

2009. g. 9. oktobris

II Latvijas un Brazīlijas politiskās konsultācijas Rīgā

2008. g. 9. jūnijs

I Latvijas un Brazīlijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas Rīgā, tika parakstīts pirmais Latvijas un Brazīlijas starpvaldību līgums – par sadarbību kultūrā

2007. g. 26. septembris

Ārlietu ministrs Artis Pabriks Ņujorkā tikās ar Brazīlijas ārlietu ministru Selsu Amorimu (Celso Amorim). Tikšanās laikā tika parakstīts Saprašanās memorands par politiskajām konsultācijām starp Latvijas un Brazīlijas Ārlietu ministrijām.

2007. g. 10.–13. jūnijs

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītē Brazīlijā, kurs laikā notika tikšanās ar Brazīlijas prezidentu Lula da Silva, Kongresa Senāta un Apakšpalātas prezidentiem, Sanpaulu un Riodežaneiro štatu gubernatoriem, Sanpaulu mēru, Novaodesas pašvaldības amatpersonām un tur dzīvojošiem latviešiem

Latvijas un Brazīlijas sadarbība kultūrā lielā mērā saistīta ar latviešu kopienu Brazīlijā.

Latvijā un Brazīlijā bija apskatāma Noras Vilmanes ceļojošā fotoizstāde "Vilinājums" un "Kad saknes ar galotnēm satiekas", kas fotoreportāžas formā iepazīstināja ar materiāliem, kas tapuši ekspedīcijas laikā 1999. gadā Brazīlijā.

Brazīlijā ir viesojušies koris Ave Sol, bērnu ansamblis “Zelta sietiņš”, folkloras kopa "Ceiruleits", Gidons Krēmers ar kamerorķestri Kremerata Baltica.

Brazīlijas dienu ietvaros 2012. gada 11. aprīlī Ārlietu ministrijā tika parakstīts sadarbības līgums starp Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Brazīlijas universitāti – Riugrandi du Norti Federālo universitāti (Universidade Federal do Rio Grande du Norte).

No 2018. gada 14. līdz 18. novembrim par godu Latvijas valsts simtgadei sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un PBLA norisinājās 1. Latviešu Kultūras festivāls Brazīlijā, kura ietvaros notika arī DAKLA (Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības) kongress.

Par godu simtgadei kopš Brazīlija atzina Latvijas valsti de iure, 2021. gada 5. decembrī tika pacelts Latvijas karogs pie Novaodesas municipalitātes. Latvijas vēstniece Alda Vanaga pasniedza Novaodesas mēram Claudio José Schooder Latvijas pastmarku, kas tika veltīta un speciāli izgatavota sakarā ar šo nozīmīgo datumu.

2022. gadā savu simtgadi svin latviešu kolonija “Vārpa”.

Latvieši Brazīlijā ieceļoja jau 19. gadsimta beigās. Brazīlijā ir lielākā latviešu kopiena Latīņamerikā – aptuveni 20 tūkstoši latviešu un viņu pēcnācēju. Lielākās latviešu kopienas Brazīlijā atrodas Novaodesā (Nova Odessa) un Ižuī (Ijuí) pilsētās.

Brazīlijā darbojas Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienība (DAKLA), Brazīlijas latviešu kultūras apvienība, kā arī latviešu izveidoti un uzturēti muzeji, kuros glabājas unikālas 20. gs. sākuma liecības par pirmo latviešu ieceļotāju dzīvi, darbu, tradīcijām Brazīlijā.

Plašāk par Brazīlijas latviešu kultūras apvienību