Diplomāta, valsts un sabiedriskā darbinieka Kārļa Zariņa laiks bija revolūciju, karu, impēriju sabrukuma, Latvijas valsts dibināšanas un uzplaukuma, neatkarības un nebrīves gadi.
Kopš agras jaunības Kārlim Zariņam nācās pašam gādāt par sevi, skoloties un strādāt, iekļauties Pēterburgas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Pirmā pasaules kara gados viņš savus spēkus veltīja bēgļiem no Latvijas. Pildot Petrogradas latviešu labdarības biedrības priekšnieka un Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas prezidija un valdes locekļa pienākumus, Kārlis Zariņš strādāja kopā ar Vili Olavu, Jāni Čaksti, Atvedu Bergu un citiem tā laika izcilākajiem latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem. Kārlis Zariņš veica arī Latviešu pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas uzdevumus.
1918. gada septembrī Kārlis Zariņš ieradās Rīgā, bija vēsturiskā Latvijas valsts pasludināšanas akta dalībnieks. Turpmāko mūžu viņš veltīja kalpošanai Latvijai, jau 1919. gada janvārī iestājoties ārlietu dienestā. Tāpat kā visiem jaunās valsts diplomātiem, arī Kārlim Zariņam nācās apgūt diplomātijas pamatus un diplomātisko protokolu, mācīties svešvalodas.
Kad Latvijas valsts tika atzīta de iure, ārlietu dienests varēja iecelt diplomātiskos pārstāvjus atbilstoši starptautiskajām konvencijām. Kārlim Zariņam pirmajam no diplomātiskajiem pārstāvjiem 1921. gada 2. februārī tika piešķirts ārkārtējā sūtņa un pilnvarotā ministra rangs. Viņa ziņojumi Ārlietu ministrijai liecina par labām novērošanas spējām, inteliģenci un notikumu izpratni. Laikabiedru skatījumā Kārļa Zariņa diplomāta darbu sekmēja viņa cilvēciskās īpašības – iejūtība, atsaucība, spēja veidot un uzturēt kontaktus.
Pusotru gadu Kārlis Zariņš sekmīgi vadīja Ārlietu ministriju. Būdams demokrāts, pie partijām nepiederošs, viņš pieņēma lēmumus svarīgākajos starptautiskajos un saimnieciskajos jautājumos pēc iepriekšējas apspriešanas un saskaņošanas ar Saeimas Ārlietu komisiju un Ministru kabinetu.
Kārlis Zariņš 1954. gadā rakstīja: „...ja kāda ģimene, organizācija vai valsts grib pastāvēt un zelt, tad ir vajadzīgs vienības, savstarpējas mīlestības un uzticības gars. Bez šiem garīgiem spēkiem nekas nevar plaukt un labvēlīgi attīstīties. Un sevišķi mazās tautas šai 20. gadu simteņa vērtību pārvērtēšanas laikā var drīz vien samalt putekļos un iznīcināt, ja tām nav pietiekoši šo garīgo spēku”.
Trīsdesmit gadus, kopš 1933. gada jūlija, Kārlis Zariņš bija sūtnis Lielbritānijā. Okupācijas režīmu Latvijā radītās pārvaldes iestādes Kārlis Zariņš neatzina par likumīgām un nepakļāvās to rīkojumiem. Īstenojot Latvijas Republikas Ministru kabineta 1940. gada 17. maija ārkārtējās pilnvaras, Kārlis Zariņš uzņēmās valsts diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību vadību. Pēc Otrā pasaules kara ar viņa pilnvarojumu darbojās pārstāvji ASV, Francijā, Spānijā, Vācijā, Zviedrijā, starptautiskajās organizācijās Ženēvā. Latvijas konsulāro iestāžu pastāvēšana tika nodrošināta, ieceļot 24 goda konsulu vietas izpildītājus Lielbritānijā un Sadraudzības valstīs.
Kopš 1940. gada pildot Latvijas valstiskuma sargātāja misiju, Kārlis Zariņš pasaulei nemitīgi atgādināja – Latvijas Republika de iure turpina pastāvēt! Ar savām aktivitātēm okupācijas gados viņš stiprināja tēvzemes un trimdas latviešu ticību Latvijas valstiskās neatkarības de facto atjaunošanai.
2009. gada 4. decembrī apritēja 130 gadi kopš Kārļa Zariņa dzimšanas. Pateicībā un cieņā Ārlietu ministrija velta šo izstādi ievērojamā diplomāta un valstsvīra Kārļa Zariņa piemiņai.
 |
Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja. Kārlis Zariņš - pie galda pirmais no kreisās. Petrograda, 1915 – 1918 |
|
Latvijas delegācijā pie Parīzes miera konferences. 1919. gada janvāris – aprīlis |
 |
Sūtnis Somijā. Helsinki, 1923 – 1925 |
 |
Akreditācijas dienā Igaunijā. Tallina, 1930. gada 13. maijs |
 |
No kreisās: Kārlis Zariņš, Lielbritānijas ārlietu viceministrs lords Plimuts, Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters. Londona, 1938. gada 5. decembris |
|
Ar kundzi Henrietu angļu galma tērpos |
 |
Kārlis Zariņš runā radio „Amerikas Balss” latviešu raidījumā. No Minhenes, 1956.gada 21.novembris. |
 |
Līgo svētki latviešu mājā Almelijā. Kārlis Zariņš ar kundzi – Jāņa tēvs un Jāņa māte. 1954. gada 19. jūnijs |
 |
Darba kabinetā sūtniecībā Londonā, 87 Eaton Place |
Kārļa Zariņa dzīves gājums
| 1879. 4. XII |
Dzimis Vidzemes guberņas Rūjienas apriņķa Ipiķu pagastā rentnieka un tirgotāja ģimenē. |
| 1887. VII |
Mirst māte Sape Zariņa, dzim. Dimza. |
| 1888. IX |
Mirst tēvs Ādams Zariņš. Kārli pieņem audzināšanā mātes brālis Jēkabs Dimza. |
| 1889 – 1895 |
Mācās, pabeidz Rūjienas draudzes skolu. |
| 1895 – 1899 |
Ternejas pagasta skrīvera palīgs, Rūjienas tirgotāja uzņēmumu noliktavas pārzinis. |
| 1899. II – VII |
Ierodas Pēterburgā. Māceklis puķu dārzniecībā. |
| 1890 – 1917 |
Strādā biržas notāra kantorī, specializējas starptautisko vekseļu tiesībās. Mācās Tautas augstskolā. Beidz Pēterburgas trīsgadīgos augstākos komerckursus. Apgūst valodas. |
| 1900 – 1918. I |
Pēterburgas (Petrogradas) latviešu labdarības biedrības biedrs, valdes loceklis, kopš 1914. g. – tās priekšnieks. |
| 1909 |
Nodibina grāmatu apgādu „Imanta”, izdod Raiņa dzejoļu krājumu „Klusā grāmata”, ko policija konfiscē. Zaudējumu dēļ apgādu nākas slēgt. |
| 1915. VIII –1918. I | Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas prezidija un valdes loceklis. |
| 1918. IV – V |
Latviešu pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas uzdevumā dodas uz vācu okupēto Latviju. |
| 1918. V – VIII |
Organizē latviešu bēgļu ešelonu nosūtīšanu no Petrogradas uz Latviju. |
| 1918. 18. IX |
Ierodas Rīgā. |
| 1918. 18. XI |
Latvijas valsts pasludināšanas svinīgā akta dalībnieks. |
| 1918. XII |
Latvijas Tautas padomes loceklis no Radikāldemokrātu partijas. Rīgas pilsētas valdes sekretārs. |
| 1919. 2. – 14. I |
Padomju Krievijas karaspēkam ienākot Latvijā, ar angļu flotes kuģi dodas uz Londonu. |
| 1919. I – IV |
Latvijas delegācijas pie Parīzes miera konferences atašejs. |
| 1919. 9. IV |
Iecelts par rezidējošo ministru Latvijas sūtniecībā Somijā. Sakarā ar citu uzdevumu izpildi Helsinkos ierodas 1919. 9. X. |
| 1919. IV – VIII |
Pagaidu pilnvarotais lietvedis Zviedrijā. Organizē pārstāvniecības izveidi. |
| 1919. 6. – 20. IX |
Ārlietu ministrijas speciālā komandējumā Varšavā, Viļņā un Kauņā. |
| 1919. 10. X – 1925. 1. IX |
Rezidējošais ministrs, no 1921. 2. II sūtnis Somijā. |
| 1921. 20. II |
Apprecas ar Henrietu Upēru (Houppert). |
| 1923. 1. IV – 1930. 28. III |
Iecelts par sūtni arī Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā, rezidence Helsinkos. No 1925. 1. IX rezidence Stokholmā. |
| 1927. 30. IX |
Stokholmā piedzimst meita Marija Anna Rita Ingeborga. |
| 1930. 28. III – 1933. 16. VII |
Sūtnis Igaunijā. |
| 1931. 9. XII – 1933. 24. III |
Latvijas ārlietu ministrs (vienlaicīgi paliekot sūtņa Igaunijā postenī) |
| 1933. 16. VII – 1963. 29. IV |
Sūtnis Lielbritānijā. |
| 1940. 17. V |
Latvijas Ministru kabinets piešķir ārkārtējās pilnvaras vadīt diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības |
| 1940. 17. VI – 1963. 29. IV |
Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs. |
| 1963. 29. IV |
Mirst Londonā. |
| 1963. 4. V |
Apbedīts Londonā, Brukvudas kapos. |
Izstādi sagatavoja: Latvijas Republikas Ārlietu ministrija; Dokumentācijas pārvaldības departaments; direktore Eva Vijupe; Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments; direktore Elita Gavele
Izstādes autori: Silvija Križevica un Ārlietu ministrijas Politiskais arhīvs; Sarmīte Šāvēja (atbildīgā par ekspozīciju); Dace Bušante; Natālija Dzene; Inta Mazure; Valdis Rūsiņš; Edmunds Vizla.
Izstādi noformēja: Jānis Saulīte.
Izstādes atklāšana 26.01.2010 plkst. 16.30 Ārlietu ministrijas vestibilā.
Materiālus izstādei atlasīja, sagatavoja un izsniedza:
- Ārlietu ministrijas Politiskais arhīvs (šī arhīva materiāliem ekspozīcijā netiek norādīta glabāšanas vieta)
- Latvijas Valsts vēstures arhīvs
- Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs
- Valsts Arhīvu speciālā bibliotēka
- Latvijas Nacionālā bibliotēka
- Latvijas Okupācijas muzejs
- Latvijas vēstniecība Londonā
- Anna Olavs Grambergs
- Savina Zelmens
Ārlietu ministrija izsaka pateicību:
Centrālajai mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorijai, Latvijas Valsts arhīvam, Latvijas Valsts vēstures arhīvam, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam, Valsts Arhīvu speciālajai bibliotēkai, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Latvijas Okupācijas muzejam, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja galvenajai glabātājai Laimai Grīnbergai, Latvijas Sporta muzeja galvenajai speciālistei Ritai Apinei, Annai Olavs Grambergs, Baibai Kalniņai, Ģirtam Merginam, Savinai Zelmens un citiem atbalstītājiem.
Attēls uz bukleta vāka: Kārlis Zariņš ar apbalvojumiem 20. gs. trīsdesmito gadu vidū. Mariannas Zariņas personiskais arhīvs.
© 2010 Latvijas Republikas Ārlietu ministrija