NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa
NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Varšavā 2016. gada jūlijā tika apstiprināta vienošanās par sabiedroto spēku izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes (Enhanced Forward Presence) ietvaros.
NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālās kaujas grupas Latvijā mērķis ir stiprināt aizsardzības un atturēšanas spējas Alianses austrumos. Kaujas grupas izvietošana Latvijā sūta nepārprotamu signālu par NATO valstu stingro apņemšanos uzbrukumu pret jebkuru no sabiedrotajiem uztvert kā uzbrukumu visai 30 dalībvalstu Aliansei. NATO paplašinātā klātbūtne ir ar izteiktu aizsardzības raksturu, proporcionāla un atbilstoša starptautiskajām saistībām un prasībām.
Daudznacionālā sabiedroto kaujas grupa ieradās Latvijā 2017. gadā. Vadošā valsts Latvijā izvietotajai bataljona izmēra NATO kaujas grupai ir Kanāda, kas ir apņēmusies turpināt pildīt šo lomu līdz 2023. gadam. Kaujas grupā brīvprātīgi piedalās arī Albānija, Itālija, Polija, Slovēnija, Slovākija, Čehija, Melnkalne un Spānija. Šīs valstis rotācijā uz Latviju sūta savus bruņotos spēkus un kaujas spējīgu tehniku, lai atturētu jebkādu iespējamo agresiju un aizsargātu NATO teritoriju, ja rastos tāda nepieciešamība. Kanādas vadīto bataljona līmeņa kaujas grupu veido 1512 karavīri.
Sabiedroto spēki ikdienā piedalās kopīgās starptautiskās un vietējās militārajās mācībās kopā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, kopīgi mācoties cits no cita un pilnveidojot prasmes, tādējādi veicinot savstarpējo savietojamību. Balstoties šajā pieredzē, NATO valstis krīzes situācijā spēs ātrāk un efektīvāk reaģēt uz aktuālajiem drošības izaicinājumiem.
Lai uzņemtu sabiedroto spēkus, Latvija jau ir veikusi un turpina īstenot visus nepieciešamos priekšdarbus, tostarp attīstot infrastruktūru, kas ir atbilstoša NATO un iesaistīto valstu vajadzībām.
Līdztekus Kanādas vadītajai NATO kaujas grupai, kas izvietota Latvijā, Lielbritānija ir vadošā valsts bataljona lieluma spēkiem Igaunijā, Vācija – Lietuvā, un ASV – Polijā.
NATO paplašinātā klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā ir sabiedroto kolektīvās aizsardzības stiprināšana, pielāgojoties mainītajai drošības situācijai Eiropā pēc Krievijas īstenotās nelegālās Krimas okupācijas un aneksijas, ieilgušā konflikta Ukrainas austrumu reģionos, kā arī pieaugušās militārās aktivitātes gar NATO austrumu robežu.
Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā (www.likumi.lv)