OECD Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbību

2025. gada 23. maijā Ārlietu ministrijā notika starptautisks seminārs “Rūpības pienākums (due diligence) un aprites ekonomika uzņēmējdarbībā – no standartiem līdz praksei”, kuru apmeklēja Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) nacionālo kontaktpunktu atbildīgai uzņēmējdarbībai pārstāvji no visām astoņām valstīm līdz ar citiem interesentiem. Seminārs piedāvāja izprast rūpības pienākuma un aprites ekonomikas nozīmību uzņēmējdarbībā. Rūpības pienākums un aprites ekonomika uzņēmējdarbībā ir īpaši nozīmīga, jo tas ir saistošs ikvienam, kurš vēlas saglabāt savu konkurētspēju ekonomikā, kas vērsta uz ilgtspēju un resursu taupīšanu. Atbildīgas uzņēmējdarbības standartu ievērošanu aizvien plašāk pieprasa gan sabiedrība, gan uzņēmēji, jo apzinās, ka uzņēmumu radītā negatīvā ietekme uz vidi rada cilvēktiesību aizskārumu. Uzņēmumiem, kas vērsti uz ilgtspēju nepieciešams apzināt un novērst negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem, ko tas rada ar savu vai darījumu partneru darbību.

Nīderlandes nacionālā kontaktpunkta atbildīgai uzņēmējdarbībai neatkarīgais pārstāvis Rutgers Goetharts (Rutger Goethart), dalījās savā pieredzē un zināšanās par atbildīgu uzņēmējdarbību no biznesa viedokļa, koncentrējoties uz atbildīgu piegāžu ķēdes vadību.

Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Energosistēmu un vides institūta vadošā pētniece Ilze Vamža savā prezentācijā skaidroja ilgtspējības kvantitatīvas noteikšanas un novērtēšanas aspektus.

PLŪKT tējas zīmola vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa klātesošos iepazīstināja ar uzņēmumu un tā skatījumu uz ilgtspēju un saudzīgu izturēšanos pret apkārtējo vidi, akcentējot standartu paaugstināšanu tradicionālajā rūpniecībā.

Mitigate dibinātājs un vadītājs Arvis Zeile iepazīstināja ar Mitigate ESG platformu, kas nodrošina ērtu datu vākšanu, apkopošanu un analīzi, kas nepieciešama, lai atbilstu Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (Corporate Sustainability Reporting Directive, CSRD) prasībām.

Latvijas nacionālais kontaktpunkts atbildīgai uzņēmējdarbībai (LVNKP) ir koleģiāla struktūra, kurā ir pārstāvēti eksperti no Ārlietu ministrijas (pilda LVNKP sekretariāta funkcijas), Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Valsts Kancelejas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta.

Nacionālie kontaktpunkti atbildīgai uzņēmējdarbībai (NKP) ir aģentūras, kuras savās valstīs izveidojušas OECD vadlīnijām pievienojušās valdības. NKP ir strīdu jautājumu izskatīšanas mehānisms, kura ietvaros tiek izskatītas strīdi starp daudznacionāliem uzņēmumiem un kopienām vai indivīdiem gadījumos, kad uzņēmums nav ievērojis Vadlīniju rekomendāciju/ rekomendācijas. Vadlīniju pārkāpuma gadījumā galvenais NKP pienesums ir nodrošināt izskatāmā gadījuma iesniedzējam un uzņēmumam diskusiju un brīvprātīgu starpniecības jeb mediācijas platformu, lai novērstu vai minimizētu kaitīgās sekas, ko sabiedrībai vai videi izraisījusi konkrētā uzņēmuma darbība.

2025. gada 22. maijā Ārlietu ministrijā norisinājās Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nacionālo kontaktpunktu atbildīgai uzņēmējdarbībai ikgadējā sanāksme. Šajā sanāksmē nacionālo kontaktpunktu pārstāvji dalās pieredzē un aktualitātēs atbildīgas uzņēmējdarbības jomā, pārrunā galvenos izaicinājumus un plānus turpmākai sadarbībai. Sanāksme ir ikgadējs pasākums, ko rotācijas kārtībā organizē kāda no NB8 valstīm, un šogad tā ir Latvija.

Tikšanās laikā Ārlietu ministrijā kontaktpunktu pārstāvji diskutēja par galvenajiem izaicinājumiem un apsprieda, kā popularizēt OECD vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbību un nacionālos kontaktpunktus kā atbalsta mehānismus.

Tematiskajās diskusijās Latvijas Nacionālā kontaktpunkta pārstāve Dace Helmane dalījās pieredzē par nevalstiskā sektora ieguldījumu atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšanā, savukārt Tiesībsarga biroja juridiskā padomniece Ieva Liepiņa informēja par tiesībsarga lomu biznesa un cilvēktiesību jomā. Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta vecākā juriste Gita Daukste iepazīstināja ar ES direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju ieviešanu. Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka ES aktīvie uzņēmumi veicina ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas un sabiedrības pārkārtošanos uz ilgtspēju. 

2024. gada 26.–28. novembrī OECD un  ekonomiskās sadarbības nodaļas vadītāja Dace Liberte, pārstāvot Latvijas nacionālo kontaktpunktu, pēc OECD sekretariāta uzaicinājuma kopā ar Nīderlandes nacionālā kontaktpunkta pārstāvjiem piedalījās Izraēlas nacionālā kontaktpunkta atbildīgai uzņēmējdarbībai salīdzinošajā izvērtējumā (peer review). 

Salīdzinošajā izvērtējumā Latvijas un Nīderlandes kontaktpunktu pārstāvji kopā ar OECD sekretariāta ekspertu izvaicāja Izraēlas kontaktpunktu par tā institucionālo uzbūvi un aktivitātēm saskaņā ar OECD tiesību instrumentiem, kā arī tikās ar ieinteresēto pušu organizācijām – uzņēmējiem, arodbiedrībām, pilsonisko sabiedrību un valsts amatpersonām, kuru darba pienākumi skar atbildīgas uzņēmējdarbības jautājumus. Salīdzinošā izvērtējuma rezultātā Izraēlas nacionālajam kontaktpunktam tiks sniegtas rekomendācijas tā darbības uzlabošanai.    

Nacionālo kontaktpunktu atbildīgai uzņēmējdarbībai periodiskie salīdzinošie izvērtējumi ir iecerēti kā mehānisms, lai padarītu efektīvāku OECD Vadlīniju daudznacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbību īstenošanu, dalītos ar paraugpraksi un uzlabotu visās valstīs esošo nacionālo kontaktpunktu funkcionālo līdzvērtību – proti, panākt, lai tie ir vienlīdz pamanāmi, pieejami, pārredzami, pārskatatbildīgi, objektīvi un taisnīgi, kā arī paredzami savā rīcībā.     

2024. gada 26. novembrī iznāca “Jurista Vārda” tematiskais numurs par ilgtspēju uzņēmējdarbībā.

Šī tematiskā numura iniciatore un viesredaktore ir Tieslietu ministrijas Komerctiesību departamenta direktore Baiba Lielkalne.

Tematiskajā numurā ir publicēts OECD un ekonomiskās sadarbības nodaļas vadītājas Daces Libertes raksts “OECD Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbību”, kurā lasītāji tiek iepazīstināti ar atbildīgas uzņēmējdarbības principu attīstību OECD tiesību instrumentos, nacionālo kontaktpunktu atbildīgai uzņēmējdarbībai lomu šo principu iedzīvināšanā, kā arī uzņēmuma rūpības pienākumu apzināt un novērst negatīvās ietekmes, ko tas rada sabiedrībai un videi. 

2024. gada 19.–20. novembrī  Dace Liberte, pārstāvot Latvijas nacionālo kontaktpunktu atbildīgai uzņēmējdarbībai,  atskaitījās OECD Investīciju komitejas Atbildīgas uzņēmējdarbības darba grupai par paveikto, pildot organizācijas rekomendācijas Latvijas nacionālā kontaktpunkta darbības uzlabošanai.

Rekomendācijas tika sniegtas pēc Latvijas kontaktpunkta salīdzinošā izvērtējuma 2023. gada pavasarī.

Līdz ar Latviju šajā Atbildīgas uzņēmējdarbības darba grupas sanāksmē par rekomendāciju ieviešanu atskaitījās Čehija, Slovākija un Portugāle. Darba grupa secināja, ka salīdzinošie izvērtējumi kalpo par būtisku pamudinājumu  nacionālajiem kontaktpunktiem uzlabot savu darbu un kļūt redzamākiem. Minētais attaisno OECD lēmumu noteikt, ka periodiskie salīdzinošie izvērtējumi nacionālajiem kontaktpunktiem ir obligāti.      

2024. gada 14. novembrī OECD un ekonomiskās sadarbības nodaļas vadītāja Dace Liberte, pārstāvot Latvijas nacionālo kontaktpunkta atbildīgai uzņēmējdarbībai sekretariātu, piedalījās Vides pārraudzības valsts biroja rīkotajā konferencē “EMAS* un korporatīvā ilgtspēja”, kas bija veltīta vides pārvaldībai un aprites ekonomikai.

Konferencē pārrunāto tēmu loks aptvēra virkni ar ilgtspēju saistītu jautājumu: no  aprites ekonomikas pamatprincipiem un vides pārvaldības sistēmu priekšrocībām un ieviešanas līdz korporatīvai ilgtspējai un praktiskiem risinājumiem, kā novērtēt uzņēmuma ilgtspēju vides, sociālos un pārvaldības jautājumos.

Nacionālā kontaktpunkta pārstāve konferencē iepazīstināja ar atbildīgas uzņēmējdarbības principu attīstību OECD tiesību instrumentos, it īpaši OECD Vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbību.   

Plašāka informācija par konferenci ir atrodama Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā  www.vpvb.gov.lv.

*EMAS – Eco-Management and Audit Scheme

2024. gada 13.–14. maijā notika Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) nacionālo kontaktpunktu atbildīgai uzņēmējdarbībai sanāksme. Sanāksmē Igaunijas nacionālais kontaktpunkts iepazīstināja ar savu pieredzi, integrējot atbildīgas uzņēmējdarbības principus nacionālajā ekonomikas attīstības plānā, kā arī sniedza ieskatu par nevalstisko organizāciju iniciatīvām šajā jomā. Savukārt Ziemeļvalstu nacionālie kontaktpunkti dalījās jaunākajā pieredzē, izskatot gadījumus, kurā iesniedzēji norādījuši uz uzņēmumu iespējamu OECD Vadlīniju pārkāpumu. Sanāksmes ietvaros tikai pieaicināts arī OECD sekretariāta eksperts, kurš iepazīstināja klātesošos ar atbildīgas uzņēmējdarbības principu ievērošanu zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomā, īpaši pievēršoties personu, kas veic datu marķēšanu mašīnmācīšanās modeļu apmācībai, tiesībām un labbūtībai.

Pēc Ziemeļvalstu nacionālo kontaktpunktu ierosinājuma sanāksmes noslēgumā tās dalībnieki kopīgi atzīmēja, ka, ievērojot OECD Vadlīniju daudznacionālajiem uzņēmumiem prasības, ir nepieciešams panākt, ka visi nacionālie kontaktpunkti, neatkarīgi no to atrašanās valsts un institucionālās uzbūves, ir vienlīdz darbotiesspējīgi un pieejami sabiedrībai.