Latvijas Republikas ārlietu ministra, Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētāja Edgara Rinkēviča uzruna Eiropas Padomes Ministru komitejas Pastāvīgajā padomē

Prezidenta kungs,

Godājamie Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas deputāti,

[Chers collègues,

Membres distingués de l'Assemblée parlementaire du Conseil de l'Europe,]

Pirms nedēļas Latvija pārņēma Ministru komitejas prezidentūru nākamajam pusgadam. Esmu pagodināts dalīties ar jums mūsu turpmākā darba galvenajās prioritātēs.

Kopš 1995. gada, kad Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti, šī ir jau otrā Latvijas prezidentūra. Mēs uzņemamies šo pienākumu ar lielu atbildības sajūtu un sarežģītā laikā.

Demokrātija un cilvēktiesības ir brīvības un miera pamats Eiropā.  

Krievijas Federācijas agresijas karš pret Ukrainu apdraud uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un iedragā demokrātiskas vērtības. Tāpēc demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzība ir svarīgāka kā vēl nekad.

Ņemot vērā pagājušajā nedēļā notikušo Eiropas Padomes augstākā līmeņa sanāksmi, es atzinīgi vērtēju dalībvalstu stingro apņemšanos aizsargāt šīs organizācijas pamatvērtības.

Latvijas prezidentūra darbs balstīsies uz Eiropas Padomes samitā pieņemtajiem lēmumiem. Esam cieši apņēmušies veicināt to izpildi.

Ņemot vērā parlamentārās dimensijas nozīmi Eiropas Padomes darbā, mēs paļaujamies uz jūsu ieguldījumu šajā procesā.

Cienījamie parlamentārieši,

Latvijas prezidentūra sekmēs Ukrainas atbalstam pieņemto samita lēmumu izpildi.

Reikjavīkas samitā ir atkārtoti apliecināts nelokāms atbalsts Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei. Eiropas Padomei jāturpina atbalsts Ukrainai un tās iedzīvotājiem tik ilgi, cik nepieciešams.

Mēs visstingrākā veidā nosodām Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Šāda rīcība nekad nebūs uzskatāma par normālu.

Krievijai ir jāpilda starptautiskās saistības un jāizved savi spēki ne vien no Ukrainas, bet arī no Gruzijas un Moldovas.

Krievijas un tās politiskās un militārās vadības veiktie noziegumi nedrīkst palikt un nepaliks nesodīti. Mums jāpieliek visi spēki, lai nodrošinātu visaptverošu atbildību.

Izsaku pateicību Parlamentārajai asamblejai par to, ka tā meklē iespējas saukt Krieviju pie atbildības par Ukrainā izdarītajiem noziegumiem un noziegumiem pret Ukrainu. Kā Ministru komitejas prezidentūra mēs šo jautājumu saglabāsim starp dienaskārtības prioritātēm.

Es augstu vērtēju samita lēmumu iedibināt Zaudējumu reģistru – to zaudējumu, ko radījusi Krievijas agresija pret Ukrainu. 

Tas ir pirmais praktiskais solis ceļā uz turpmāko starptautisko kompensācijas mehānismu. Latvija ir reģistra dibinātāju vidū un kā prezidentūra atbalsīs tā darbības uzsākšanu.

Starptautiskā mērogā jāturpina darbs īpaša agresijas nozieguma tribunāla izveidei. Agresijas noziegums ir vadības noziegums un pamats citiem Krievijas bruņoto spēku veiktajiem noziegumiem pret Ukrainu un tās tautu.

Latvija uzskata, ka ad hoc starptautiska tribunāla izveide Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē nodrošinās visstiprāko starptautisko likumību. Eiropas Padome var sniegt ieguldījumu ar savu kompetenci un zināšanām.  

Esmu pārliecināts, ka starptautiskie centieni izmeklēt un dokumentēt Krievijas pastrādātos šausminošos noziegumus pret Ukrainu turpināsies. Īpaša uzmanībā pievēršama jautājumam par ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošanu un viņu drošu nogādāšanu mājās.

Cienījamie parlamentārieši!

Tagad pievērsīšos Latvijas prezidentūras nacionālajām prioritātēm.

 

Pirmkārt, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšana Eiropā, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildes veicināšana.

Mēs pievērsīsim īpašu uzmanību tiesiskumam, ko nodrošina efektīvi funkcionējoša tiesu sistēma. 

Septembrī Latvija rīkos Eiropas tieslietu ministru neformālu konferenci Ukrainas tiesu sistēmas noturības atbalstam kara un pēckara atjaunošanas laikā.

Latvijas prezidentūra pētīs dalībvalstu tiesu lomu Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu izpildē.

Mēs uzsvērsim, ka ir nepieciešams dialogā balstīts spriedumu izpildes uzraudzības process. To var panākt, ciešāk sadarbojoties starp valstīm un ar Eiropas Padomes ekspertiem.

Eiropas Izglītības ministru pastāvīgajā konferencē septembrī prezidentūra pievērsīsies izglītības un jaunatnes izšķirošajai lomai demokrātijas un tiesiskuma veicināšanā.

 

Otrkārt, vārda brīvības, žurnālistu drošības un Eiropas Padomes digitālās programmas veicināšana.

Latvijas prezidentūra apvienos centienus ar Eiropas Padomi, lai veicinātu žurnālistu un mediju profesionāļu aizsardzību, tostarp konfliktu un kara laikā.

Oktobrī Rīgā tiks aizsākta jaunā Eiropas Padomes kampaņa par žurnālistu drošību. Tai sekos starptautiska konference par žurnālistu vārda brīvību un drošību.

Latvijas prezidentūra ir apņēmusies sniegt ieguldījumu Eiropas Padomes darbā mākslīgā intelekta jomā. Ceram, ka turpmākajos mēnešos tiks panākts ievērojams progress sarunās par jauno pamatkonvenciju.

 

Treškārt, Eiropas Padomes reformu virzība.

Pašreizējā ģeopolitiskā situācija rada iespēju Eiropas Padomes kā organizācijas pārmaiņām. Samits šajā ziņā mums sniedzis politikas ievirzi.

Latvijas prezidentūra ir apņēmusies palielināt Ministru komitejas darba caurskatāmību, atpazīstamību un efektivitāti. Politikas diskusiju procesos jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un jaunatne.

Situācija, kad Krievijas pilsoņi turpina strādāt Eiropas Padomes struktūrās, ir nepieņemama. Mēs paturēsim šo jautājumu Ministru komitejas redzeslokā.

 

Latvijas prezidentūra cieši sadarbosies ar visiem partneriem, lai stiprinātu Eiropas Padomi. Mēs esam gatavi dialogam par visiem dienaskārtības jautājumiem.

Ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības svarīgo lomu šīs organizācijas vērtību aizstāvēšanā, Eiropas Padomei jāturpina atbalstīt Baltkrievijas sabiedrības centienus veidot brīvu un demokrātisku

Noslēgumā vēlos uzsvērt Parlamentārās asamblejas ietekmi uz Eiropas Padomes dienaskārtības veidošanu. Mūsu kopīgajai apņēmībai attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu ir jāpaliek nelokāmai, saskaroties ar pašreizējiem izaicinājumiem.

Paldies!