Ziņas
ES Ārlietu padome

2023. gada 20. martā Briselē Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kuras laikā notika diskusija par Krievijas agresiju Ukrainā, Tunisiju, kā arī kopīga sanāksme ar aizsardzības ministriem par ES Stratēģiskā kompasa drošībai un aizsardzībai ieviešanu un ES atbalstu Ukrainai.

Ārlietu padomē ministri diskutēja par dažāda veida atbalstu Ukrainai, Krievijas agresijas izraisītajām ģeopolitiskajām sekām, aktuālo sankciju politikā, pārtikas drošību un to, kā nodrošināt Krievijas atbildību par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem.

Sanāksmē E. Rinkēvičs pauda Latvijas nostāju, uzsverot nepieciešamību turpināt nepārtrauktu un ilgtermiņa militāro atbalstu Ukrainai. Latvija ir ieinteresēta Eiropas aizsardzības industrijas kapacitātes celšanā, vidējā termiņā plānojot militārās ražošanas uzsākšanu arī Latvijā.

Vienlaikus ir jāturpina politiskais, ekonomiskais un diplomātiskais spiediens pret Krieviju, efektīvi jāievieš pieņemtās sankcijas un jānovērš to apiešana. “Latvija turpinās sniegt visu iespējamo politisko, militāro, humāno un finansiālo atbalstu Ukrainai un turpinās iesaistīties Ukrainas rekonstrukcijā. Tāpat ir jāturpina atbalsts Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā. Veiktajām reformām ir jābūt ilgtspējīgām un neatgriezeniskām. Ukrainai izpildot Eiropas Komisijas izvirzītos nosacījumus, Eiropas Savienībai bez vilcināšanas ir jāuzsāk iestāšanas sarunas ar Ukrainu. Mēs aicinām Eiropas Komisiju 2023. gada pavasarī laicīgi sniegt vērtējumu par Ukrainas progresu reformu ieviešanā, lai Ukraina varētu efektīvāk īstenot tai izvirzītos septiņus nosacījumus,” teica E. Rinkēvičs.

Ministrs atkārtoti aicināja izstrādāt vienotu ES nostāju par mehānisma agresijas nozieguma pret Ukrainu izmeklēšanai un iztiesāšanai formu. Latvija dod priekšroku ad hoc starptautiskam tribunālam ANO ietvaros.

Sanāksmē norisinājās arī diskusija par notikumu attīstību Tunisijā, kas ietekmē reģiona un ES stabilitāti, īpaši migrācijas kontekstā. Latvijas ārlietu ministrs izteica pārliecību, ka situācijas pasliktināšanās Tunisijā var apdraudēt visa reģiona stabilitāti un radīt jaunas bēgļu plūsmas ES virzienā. Tādēļ nepieciešama demokrātisku reformu ieviešana Tunisijā un aktīva ES iesaiste Dienvidu kaimiņu reģionā. Ministrs aicināja sekmēt Tunisijas vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu, kas veicinātu kā reformas, tā arī sociālekonomiskās krīzes un radikalizācijas risku mazināšanu.

Kopā ar citiem ES dalībvalstu ārlietu ministriem ārlietu ministrs piedalījās arī ES Otrā humānās palīdzības foruma atklāšanas ceremonijā Briselē. ES aktualizē jautājumu par humānās palīdzības finansējumu un mobilizē ES dalībvalstis, ņemot vērā pieaugošās humānās palīdzības vajadzības pasaulē.

E. Rinkēvičs norādīja, ka pagājušajā gadā Latvija visā pasaulē sniedza humāno palīdzību četru miljonu eiro vērtībā. “Latvijas galvenā uzmanība pievērsta bezprecedenta Krievijas agresijai Ukrainā. Latvija sniedza atbalstu arī klimata pārmaiņu un dabas katastrofu izraisītajās krīzēs Pakistānā un Tongā, Afganistānai humānās krīzes problēmu risināšanā, jo īpaši sieviešu un meiteņu tiesību aizsardzības jomā un pārtikas nodrošinājumā,” uzrunā uzsvēra ministrs.

Ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka Latvijas palīdzība galvenokārt tiek sniegta brīvprātīgo iemaksu formā daudzpusējā sistēmā kā ANO vai ES, vai vietējiem partneriem krīzes valstīs. Latvija sniedz humāno palīdzību uz ad hoc pamata.

“Mēs apņemamies turpināt piedalīties šo problēmu risināšanā. Jau šogad Latvijas valsts un iedzīvotāji sniedza humāno palīdzību aptuveni viena miljona eiro apmērā Turcijai un Sīrijas iedzīvotājiem. 2023. gadā mēs turpināsim stingri aizstāvēt sieviešu tiesības, jo īpaši pasaules konfliktu kontekstā. Kopš pirmās Krievijas kara Ukrainā dienas mēs sniedzam psihosociālu atbalstu un rehabilitāciju sievietēm, kuras ir cietušas no seksuālas vardarbības. Starptautiskajai sabiedrībai ir jādara viss nepieciešamais, lai nodrošinātu pilnīgu atbildību par seksuālajiem un ar dzimumu saistītiem noziegumiem,” uzsvēra E. Rinkēvičs.