Vairāk attēlu skatīt: www.flickr.com
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, Saeimas prezidija locekļi, cienījamās deputātes un godātie deputāti, ministri, ekselences!
Man ir prieks atklāt 12. Saeimas pirmās ārpolitikas debatesun ceru, ka šīs dienas diskusijas būs interesantas un jaunām idejām bagātas. Ceru, ka Saeimas un Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta sadarbība ārpolitikā un Eiropas lietās būs tikpat veiksmīga un konstruktīva kā iepriekšējās Saeimas laikā.
Uzsākot savu ziņojumu par aizvadīto gadu pasaulē un Latvijas ārpolitikā, es ļoti būtu vēlējies teikt, ka pasaule un Eiropa baudīja mieru, drošību un uzplaukumu. Diemžēl realitāte ir pilnīgi pretēja. Uzdrošinos apgalvot, ka mūsu valsts, tās ārlietu dienests ir saskāries ar bezprecedenta izaicinājumu visas Eiropas un arī Latvijas drošībai.
Esam saskārušies ar līdz šim nopietnāko drošības krīzi Eiropā pēc Aukstā kara. Krievijas īstenotā Ukrainas teritoriālās daļas aneksija, tās īstenotā agresija un karadarbība Ukrainas austrumos un skaidri paustā vēlme revidēt starptautisko kārtību un starptautisko tiesību principus ir metusi izaicinājumu visai pasaulei, arī Eiropas Savienības un Latvijas ārpolitikai.
Paralēli mēs vērojam arvien lielāku Krievijas attālināšanos no starptautiskās sabiedrības, masīvu pret Eiropas Savienību, NATO vērstu propagandas kampaņu un vēlmi pasauli redzēt dalītā interešu sfērā. Tas izraisa paralēles ar 20. gadsimta drūmajām lappusēm. Gribētos cerēt, ka mūsu gadsimts būs gudrāks par iepriekšējo, neatkārtojot tās kļūdas, kas izraisīja divas lielas traģēdijas. Tā ir mūsu visu atbildība.
Savukārt uzbrukums Francijas žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijai Parīzē ir vēl vairāk apstiprinājis stingras pretterorisma politikas nepieciešamību. Šis traģiskais notikums apdraud vienu no mūsu Eiropas demokrātijas fundamentālajām pamatvērtībām – izteiksmes un vārda brīvību.
Saspringta situācija izveidojusies arī Eiropas Savienības Dienvidu kaimiņos. Teroristu grupējuma ISIL aktivitātes Sīrijā un Irākā skaidri apliecina nepieciešamību kopīgi cīnīties pret starptautisko terorismu, precizējot un papildinot gan Eiropas, gan Latvijas likumus, lai novērstu ekstrēmismu, kā arī nepieļautu mūsu pilsoņu dalību šāda veida grupējumos. Terorisms ir kļuvis par ārēju un iekšēju izaicinājumu.
Par ko būs Latvijas ārpolitika 12. Saeimas sasaukuma laikā, un jo īpaši 2015. gadā?
Mūsu valsts ārpolitikas veidotājiem un diplomātiem būs jārisina četri uzdevumi:
Pirmkārt, valsts ārējās drošības stiprināšana kontekstā ar strauji mainīgo un bīstamo ģeopolitisko situāciju;
Otrkārt, aktīva valsts interešu pārstāvība Eiropas Savienībā, un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē efektīva īstenošana;
Treškārt, Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšana gan globāli, gan reģionāli;
Un ceturtkārt, efektīvas saiknes ar tautiešiem pasaulē saglabāšana un nostiprināšana.
Latvijas interesēs ir vienotas, aktīvas un uz principiem balstītas Eiropas Savienības Kopējās ārējās un drošības politikas īstenošana.
Godātie deputāti!
Ņemot vērā nestabilitātes draudus Eiropā, Latvijas diplomātija pieliks visas pūles, lai stiprinātu Latvijas iekšējo un ārējo drošību. Gan nostiprinot NATO sabiedroto klātbūtni reģionā, gan arī sekmējot jaunu ārējo eksporta tirgu apgūšanu, tā veicinot mūsu valsts ekonomisko konkurētspēju.
Jau iepriekšējos gados tika novērota Krievijas militārā aktivitāte pie Latvijas robežām, bet 2014. gadā tā kļuva īpaši satraucoša. 2014. gadā ievērojami pieaugusi Krievijas militārā aktivitāte Baltijas jūras reģionā. Reģistrēti aptuveni 200 pārtveršanas gadījumu gaisā un 50 jūrā, kas ir vairāk nekā iepriekšējos desmit gados kopā. Šādas aktivitātes rada apdraudējumu Latvijas drošībai. NATO Velsas samita laikā Latvijas drošībai un aizsardzībai tika pieņemti ļoti nozīmīgi lēmumi, kas vēl vairāk nostiprināja mūsu sabiedroto sniegtās drošības garantijas un reālu klātbūtni Baltijas valstu un Polijas aizsardzībai.
Vienlaikus mums pašiem primāri jāiegulda darbs savas iekšējās un ārējās drošības nostiprināšanā. Aizsardzības finansēšanas likums paredz sasniegt 2% no IKP aizsardzības jomas līdz 2020. gadam. Saskaņā ar Velsā pieņemto valstu vienošanos 20% no šīs summas tiks veltīt aizsardzības investīcijām un jaunam aprīkojumam.
Aizvadītais gads ir skaidri apliecinājis, ka jānostiprina valstu spējas ne tikai militāro, bet arī jauna veida draudu gadījumā. T.s. hibrīdkarš ir kļuvis par mūsdienu Eiropas realitāti. 2014. gadā kopīgi ar sešām citām NATO dalībvalstīm Rīgā esam atvēruši NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru jeb STRATCOM. Kopā ar citām ES dalībvalstīm strādāsim pie ES spēju attīstības novēršot šo apdraudējumu, jo īpaši trešo valstu propagandas instrumentu ietekmes mazināšanai ES mediju telpā. Jāstiprina arī civili-militārā sadarbība, robežu apsardzībai izmantojot divējādas izmantojamības resursus. Tas nozīmē valsts tieslietu sistēmas un informatīvās telpas, kā arī praktisku valsts robežas un drošības iestāžu spēju stiprināšanu.
Ņemot vērā situācijas attīstību pasaulē, Eiropas Savienības robežu tuvumā, kā arī tradicionālajos un jaunajos karstajos punktos, Eiropas Savienības drošības stratēģija ir novecojusi. Tās pirmais teikums: „Eiropa nekad agrāk nav bijusi tik labklājīga, droša un brīva” jau pats par sevi liecina, cik tāla ir 2015. gada realitāte no 2003. gada paustā. Tāpēc jau mūsu prezidentūras laikā ir nepieciešams uzsākt Eiropas Drošības stratēģijas pārskatīšanu. Eiropas Savienībai daudz vairāk jāinvestē kopējo aizsardzības spēju attīstībā, aizsardzības budžetu palielināšanā, sadarbības ar NATO uzlabošanā, kā arī aizsardzības rūpniecības modernizācijā.
Latvija sniegs ieguldījumu arī Eiropas Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) stiprināšanā, piedaloties KDAP misijas un operācijās Afganistānā, Gruzijā, Somālijā un Mali. Tiek plānota arī Latvijas dalība ES civilajā misijā Ukrainā. Latvija noteikti iestāsies par ciešāku KDAP sadarbības stiprināšanu ar ANO un NATO spēcīgākajām dalībvalstīm, jo īpaši ar ASV.
Godātie deputāti!
Līdztekus saspringtajam drošības fonam, Latvijas ārpolitikas galvenais uzdevums 2015. gadā būs sekmīga pirmās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošana. Prezidentūra ir arī jautājums par mūsu pašapziņu un spēju rīkoties eiropeiski. Nešaubos, ka gatavošanās un nu jau pati prezidentūra mūs visus – valsts pārvaldi un visu Latvijas sabiedrību padara gudrākus un pašapzinīgākus. Tāpat kā nesenais Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ir bijis veiksmes stāsts, arī prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programma Latviju vēl vairāk iezīmēs Eiropas kartē.
Ciešā dialogā ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem pašu mājās, kā arī Itāliju un Luksemburgu trio prezidentūras ietvaros, Latvija ir izvirzījusi trīs galvenās Eiropas prioritātes 2015. gada pirmā pusgada prezidentūrai.
Pirmā prezidentūras prioritāte ir Eiropas konkurētspējas stiprināšana. Praktiski tas nozīmēs smagu darbu pie jauna ES investīciju jeb t.s. Junkera plāna izstrādes, Enerģētikas Savienības izveidi, Banku savienības stiprināšanu, lai Eiropa atgrieztos uz ilgtermiņa izaugsmes ceļa.
Otrā prioritāte ir Digitālās darba kārtības attīstīšana. Tas savukārt nozīmē digitālā elementa iekļaušanos ES politikās, datu drošības paaugstināšanu, kiberdrošību, kā arī ES vienotā digitālā tirgus sekmēšanu, lai veicinātu Kopienas digitālo konkurētspēju iepretim ASV un Japānai.
Treškārt, Latvijas prezidentūra īpaši pievērsīsies ES globālās un reģionālās lomas stiprināšanai. To savā uzrunā vēlētos īpaši uzsvērt, jo šī prioritāte tieši skar ES ārpolitisko dimensiju. Savukārt pirmās divas prioritātes sīkāk izvērstas ārpolitikas ziņojumā.
Latvijas prezidentūra galveno akcentu liks uz ES sadarbības stiprināšanu ar Austrumu partnerības dalībvalstīm. 2015. gada 22. maijā, Rīgā norisināsies Austrumu partnerības samits. Esmu pārliecināts, ka tas būs viens no nozīmīgākiem prezidentūras notikumiem ar vairākiem svarīgiem uzdevumiem. Gribētu izcelt četrus svarīgākos no tiem.
Pirmkārt, Rīgas samitam ir jādod skaidrs signāls, ka Eiropas Savienībai ir intereses Austrumu partnerības stiprināšanā un turpināšanā.
Otrkārt, Rīgas samitā tiks izvērtēta Viļņas samitā nosprausto mērķu sasniegšana un jāsniedz sākotnējais izvērtējums Asociācijas līgumu ieviešanai. Ir jāsagatavo palīdzības programma, lai atbalstītu Asociācijas līgumu praktisku ieviešanu.
Treškārt, būs jāvirza uz priekšu vīzu procesa liberalizēšana ar tām Austrumu partnerības dalībvalstīm, kuras atbilst kritērijiem.
Ceturtkārt, šī iniciatīva no ES puses turpmāk jāattīsta atbilstoši katras Austrumu partnerības dalībvalsts interesēm un gatavībai sadarboties ar ES, nevis piemērojot vienu un to pašu pieeju visām sešām valstīm.
Līdzīgi kā aizvadītajā gadā arī 2015. gadā Latvijas ārpolitikas uzmanība primāri tiks pievērsta Ukrainai. Vēlos uzsvērt, ka Ukraina ar aizvadītajā gadā notikušajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām ir skaidri definējusi savu izvēli. Ukraina ir nostiprinājusi Eiropas integrācijas kursu, kā arī radījusi būtisku pamatu reformu turpināšanai. Arī turpmāk ir nepieciešams veicināt vienotu un atbalstošu ES politiku attiecībā pret Ukrainu, lai sniegtu atbalstu demokrātisku reformu īstenošanai un arī finansiālu ieguldījumu valsts atveseļošanā. Vienlaikus reformu sekmīga ieviešana galvenokārt atkarīga no pašas Ukrainas. Mēs turpināsim atbalsta politiku Ukrainai gan divpusēji, gan ES līmenī.
Taču Ukrainas reformu sekmes, valsts tālāka attīstība ir tieši atkarīga no tās teritoriālās nedalāmības. Uzskatu, ka tikai Minskas vienošanās izpilde, Ukrainas – Krievijas robežas nodošana Ukrainas kontrolē, atbalsta pārtraukšana separātistiem, Krievijas militārās tehnikas un karavīru izvešana, gūstekņu atbrīvošana, delimitācijas līnijas izveide starp Ukrainas spēkiem un separātistiem, un konstitucionālās reformas īstenošana, ir pamats situācijas stabilizācijai. Vēlos redzēt daudz aktīvākas diplomātijas lomu, par to iestāsimies savas prezidentūras laikā un pēc tam.
Latvija stingri atbalstīs Moldovas un Gruzijas valdību centienus īstenot savās valstīs demokrātiskas reformas, Eiropas līmenim atbilstošus apstākļus biznesa veidošanai, kā arī tiesiskuma un Eiropas vērtību un normu nostiprināšanu valsts pārvaldē un sabiedrībā. Tāpat kā līdz šim Latvija stingri iestāsies par šo valstu teritoriālo integritāti.
Latvija augstu vērtē Baltkrievijas konstruktīvo nostāju Ukrainas krīzes kontekstā un uzskata, ka ir iespējama ES un Baltkrievijas attiecību konstruktīva attīstība. Pašas Baltkrievijas ziņā ir tālāka sadarbības attīstīšana ar ES. Mēs esam atvērti un gatavi veicināt sadarbību, balstoties uz savstarpēju izpratni, vienlaikus neatkāpjoties no Eiropas pamatvērtībām. Divpusēji Latvija turpinās aktīvu sadarbību ar Baltkrieviju, attīstot sadarbību transporta, robežuzraudzības, izglītības, zinātnes un vides jomās. Vienlaikus būtiska mūsu dialoga daļa ir un paliek cilvēktiesību un likuma varas jautājumi.
Latvija iestāsies par elastīgu pieeju attiecībās ar Armēniju. Latvija respektē Armēnijas vēlmi būt Eirāzijas Savienības sastāvā. Vienlaikus esam gatavi veicināt ES un Armēnijas sadarbību, tiktāl cik Armēnija to vēlas.
Azerbaidžānu redzam kā svarīgu Eiropas Savienības sadarbības partneri enerģētikas jomā. Vienlaikus esam nobažījušies par mediju un politisko brīvību situāciju šajā valstī, šis jautājums būs gan ES, gan Latvijas – Azerbaidžānas dienas kārtībā.
Būtisku uzmanību veltīsim ES Dienvidu kaimiņiem, kur galvenie izaicinājumi būs drošība un starptautisko normu ievērošana, migrācijas riski un stabilitāte kopumā. Kopīgi strādāsim pie ES stratēģijas ISIL/ārvalstu kaujinieku draudu novēršanai praktiskas ieviešanas, kā arī migrācijas jautājumu risināšanas Eiropas līmenī.
Latvijas iestāsies par ir ES klātbūtnes stiprināšanu Centrālāzijas valstu reģionā. Latvija ir sniegusi lielu ieguldījumu kā vidutāja ES un Centrālāzijas valstu dialogā, un savas prezidentūras ietvaros pievērsīsies drošības, izglītības, enerģētikas un vides, kā arī ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Attīstot ES politiku, Latvija plāno aktīvi iesaistīties ES Stratēģijas Centrālāzijai pārskatā, lielāko uzmanību pievēršot piecu Centrālāzijas valstu praktiskajām vajadzībām un interesēm dialoga sekmēšanā ar Eiropu.
Latvija sniegs atbalstu tālākam ES paplašināšanās procesam sarunās ar ES kandidātvalstīm Balkānu reģionā. Latvijas interesēs ir ES vērtību un normu izplatīšanās ārpus ES robežām, tā sekmējot mieru un stabilitāti ES robežās kā arī Kopienas konkurētspēju globālā mērogā. Latvija centīsies panākt arī Turcijas integrācijas procesa tālāku virzību.
2015. gads Eiropas Savienības politikā ir iezīmīgs kā tematiskais attīstības sadarbības gads. Šis gads ļoti nozīmīgs jauno ANO attīstības mērķu definēšanai, kā arī finansējuma avotu piesaistei. Latvijas ieskatā ES un ANO ietvaros daudz lielāka uzmanība jāpievērš labas pārvaldības, likuma varas, dzimumu līdztiesības un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes jautājumiem. Lielāka nacionālās attīstības sadarbības politikas uzmanība jāpievērš projektu attīstībai Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs. Pozitīvi, ka pēdējos gados pakāpeniski pieaug valsts atvēlētais finansējums Latvijas dalībai attīstības sadarbības projektos, tomēr vienlaikus tas joprojām ir nepietiekams izvirzīto mērķu sasniegšanai.
Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos īpašu vietu Latvijas prezidentūrā iegūst Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju līguma jeb TTIP sarunu aktualizēšana. ASV un ES Brīvās tirdzniecības līgums stiprinās transatlantisko saiti un izveidos pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu. Latvija aktīvi atbalstīs Eiropas Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu, lai sarunas pabeigtu atbilstoši Eiropadomes lēmumam līdz 2016. gada beigām. Ir jāizveido kvalitatīvs līguma teksts, kas kalpos par pamatu jaunās paaudzes brīvās tirdzniecības līgumiem.
Latvija aktīvi sekos līdzi tam, lai sarunu procesā iesaistītu sabiedrību un tiktu veicināta maksimāla atklātība un caurspīdīgums. Īpaši uzsvērsim augstu standartu saglabāšanu pārtikas drošības un sabiedrības veselības jomā, kā arī enerģētikas sadaļas iekļaušanu līguma tekstā.
Godātie deputāti!
Laikam neviens ārlietu ministra ziņojums Saeimai nav iedomājams bez sadaļas, kas veltīts attiecībām ar Krieviju. Esam ieinteresēti, lai mums blakus ir stabila, demokrātiska un plaukstoša Krievija, kas ir prognozējams un uz sadarbību vērsts kaimiņš, konstruktīvs partneris Eiropas Savienībai un atbildīgs starptautiskās sabiedrības loceklis. Tāpēc pirms gada paudu gatavību darīt visu, lai attiecības ar Krieviju „balstītos uz abpusējas ieinteresētības un savstarpējas cieņas principiem”.
Diemžēl 2014. gadā šīs cerības nav radušas piepildījumu. Aizvadītais gads iezīmējās ar Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, kā arī tiešo militāro iejaukšanos un atbalstu separātiskajiem grupējumiem Ukrainas austrumos. Šī rīcība nav vērsta tikai pret suverēno Ukrainas valsti, bet gan – pret visu Eiropu un starptautisko kārtību.
Vairāki Krievijas kaimiņi Eiropā ir izjutuši gan militāro muskuļu demonstrēšanu, gan centienus iejaukties citu iekšējās lietās, agresīvo retoriku un darbību. Tā saucamās krievu pasaules jēdziena aizsegā ir manāmi mēģinājumi šķelt sabiedrības no iekšpuses, kamēr Krievijas valdības propagandas mašīna ir uzņēmusi apgriezienus, cenšoties maldināt starptautisko sabiedrību par notikumiem Krievijā, Ukrainā un citur pasaulē.
Krievijas Federācija cenšas iegūt ietekmi ne tikai attiecībā uz tās „tautiešiem” ārvalstīs, bet arī plašāk. Tiek ietekmēta brīva, neatkarīga mediju vide, radīti draudi vispārpieņemtiem standartiem šajā jomā. Propaganda veicina sabiedrības šķelšanos, neiecietību. Tiek apšaubītas kopīgās Eiropas demokrātiskās pamatvērtības. Šāda propaganda rada kopīgus izaicinājumus ES valstīm un transatlantiskajiem sabiedrotajiem. Vienīgais un efektīvākais veids, kā strādāt ar Krievijas Federācijas propagandas radītajiem izaicinājumiem, ir mediju kvalitātes, neatkarīga mediju vides stiprināšana. Kopā ar mūsu partneriem, Rīga varētu veidoties par reģionālu centru brīvā un neatkarīgā mediju telpas sekmēšanā un žurnālistu apmācībā.
Pašreizējais situācijas izvērtējums skaidri apliecina, ka vienotība, principiāla un saskaņota rīcība no ES dalībvalstu un transatlantisko partneru puses strādā. Starptautiskās sistēmas revizionisms vēl nekad nevienam nav nācis par labu. Latvija nekad neatbalstīs robežu maiņu nelikumīgā veidā. Krimas aneksija un rīcība Ukrainas austrumos ir Latvijai nepieņemama rīcība no Krievijas puses. Atkarībā no situācijas kopā ar partneriem Eiropā esam gatavi izskatīt minēto sankciju pārskatīšanu.
Krievijas ekonomiskā destabilizācija nav neviena interesēs, taču sankcijas un starptautiskā izolācija bija Krievijas vadības izvēle. Vēl nav par vēlu šo izvēli mainīt. Taču tas prasīs praktisku Krievijas rīcību, kas ir vērsta uz vispārpieņemto tiesību principu un normu ievērošanu un Minskas vienošanās izpildi. Ja mūsu austrumu kaimiņa rīcība kļūs konstruktīva un būs vērsta uz konflikta deeskalāciju un miera atjaunošanu, esam gatavi atbalstīt sankciju politikas pārskatīšanu attiecībā pret Krieviju. Tomēr, ja šāda rīcība no Krievijas puses nesekos, sankciju režīms tiks turpināts, bet konflikta eskalācijas gadījumā – pastiprināts.
Latvija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu vienotu un principiālu ES nostāju attiecībā pret Krieviju. Šī nostāja stingri aizstāv starptautisko kārtību un dalībvalstu, tai skaitā arī mūsu, drošību un sniedz atbalstu Ukrainas tautai. Vienlaikus ES – Krievijas dialogam par situācijas normalizāciju ir jāturpinās.
Latvija un Krievija ir kaimiņi; ar kuru sadarbojamies daudzās jomās, tomēr Latvijas-Krievijas attiecības 2015. gadā lielā mērā noteiks notikumu attīstība Ukrainas austrumos un kopīgais ES-Krievijas attiecību klimats.
Godātie deputāti!
Latvijas ārpolitika 2015. gadā turpinās sekmēt Latvijas konkurētspēju gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropas ietvaros, kā arī globāli. 2014. gadā Latvija sekmīgi turpināja pievienošanās procesu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO). 2014. gadā ESAO īpaši uzsvēra Latvijas sasniegto progresu pretkorupcijas, nodokļu administrēšanas un valsts pārvaldes attīstības jomās.
Kļūstot par ESAO dalībvalsti, Latvija varēs izmantot organizācijas zināšanas un labās prakses piemērus, lai sekmētu savu konkurētspēju. Pēc pievienošanās ESAO Latvijai kopā ar pasaules attīstītākajām ekonomiskajām lielvarām būs iespējas ietekmēt globāli nozīmīgas ekonomiskās politikas iniciatīvas. Tā tiks stiprināta Latvijas ekonomikas ilgtspēja, kā arī veicinātas ārējās ekonomiskās aktivitātes.
Līdztekus Latvijas uzņēmēju interesēm attīstās arī Latvijas diplomātiskais dienests. 2014. gadā tika atvērtas divas jaunas Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Indijā (Ņūdeli) un Apvienotajos Arābu Emirātos (Abū-Dabī). 2015. gadā tiks veikti nepieciešamie priekšdarbi, lai 2016. gadā Parīzē atvērtu Latvijas pārstāvniecību ESAO un arī vēstniecību Korejas Republikā.
Krievijas ekonomiskā recesija, kā arī tās īstenotie atbildes pasākumi ES izvērstajām ekonomiskajām sankcijām virknei Latvijas uzņēmumu, jo īpaši pārtikas nozarē liek apgūt jaunus eksporta tirgus savas produkcijas noietam. 2015. gadā Ārlietu dienests aktīvi turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmējus savas darbības izvēršanai eksporta tirgos Centrālāzijā, Dienvidāzijā, Tuvajos Austrumos un Līča valstīs.
Godātie deputāti!
Ārlietu dienests arī 2015. gadā turpinās atbalstīt Latvijas diasporu ārvalstīs, veicinot ārzemju latviešu saikni ar dzimteni un nostiprinot latviešu valodu un kultūru ārpus mūsu valsts robežām. Latvijas nākotnei ir fundamentāli svarīgi nodrošināt diasporas līdzdalību Latvijas politikā, ekonomikā un sociālajos procesos. Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm ārpus Latvijas dzīvo aptuveni 370 000 tautiešu, kuri jūtas piederīgi Latvijai. Ārvalstīs darbojas aptuveni 1000 latviešu organizācijas, kā arī aptuveni 100 latviešu izglītības iestādes. 2014. gadā Ārlietu ministrija aktīvi sadarbojusies ar diasporas organizācijām pasaulē. Sniedzām atbalstu, gatavojoties Vispārējiem un reģionālajiem Dziesmu un Deju svētkiem. Tika organizēts arī Pirmais latviešu jaunatnes forums.
2015. gadā tiks turpināti aizsāktie projekti izglītības un kultūrās jomās. Sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību tiks organizēts otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, sniedzot jaunas idejas Latvijas nākotnei.
Godātie deputāti!
Latvijas prezidentūra ES Padomē sakrīt ar izaicinājumiem pilnu posmu Eiropas vēsturē. Karš Eiropas austrumos, imigrācijas, terorisma un ekonomiskās krīzes raisīti nestabilitātes draudi Eiropas dienvidos, uzticības mazināšanās Eiropas idejai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī lēna ekonomiskā izaugsmes aizvadītā gada laikā visas Eiropas ietvaros met izaicinājumu Eiropas kopējai vienotībai. Eiropas kopējās nostājas stiprināšana, vienotas attieksmes pozicionēšana kritiskos jautājumos, īsāk sakot – Eiropas moto „Vienoti dažādībā” – ir reizē arī Latvijas profesionāļu: politiķu, diplomātu un ierēdņu svarīgākais vadmotīvs šī gada pirmajā pusē. Latvija prezidentūrai ir ļoti labi sagatavojusies, un spēj adekvāti reaģēt uz jau esošajiem un jauniem izaicinājumiem, kas radīsies prezidentūras laikā.
Taču Latvijas ārpolitika šajā gadā nebeigsies ar prezidentūras pēdējo mēnesi. Kopā ar valdību un visu ārlietu dienestu mēs 2015. gadā konsekventi īstenosim tos Latvijas ārpolitikas uzdevumus, ko paudu savas runas sākumā.
Godātie deputāti!
Aizvadītā gada notikumi skaidri apliecināja, ka Latvijas stratēģiskā izvēle kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti bija vienīgā pareizā mūsu valsts nākotnes un drošības garantēšanai. Latvija ir eiroatlantiskās vērtību kopienas dalībniece – tas ir mūsu pamats. Mūsu nākotne – spēcīga un vienota nacionālu valstu veidota Eiropas Savienība.
Eiropas devīze „Vienoti dažādībā” vispirms jau ir stāsts par mums pašiem. Mūsu Latvijas sabiedrību. Latvijas ārpolitikas panākumu atslēga ir mūsu cilvēki – Latvijas sabiedrība – tās spēja būt vienotiem un saliedētiem. Tikai droši, saliedēti un vienoti mēs sasniegsim Latvijas ārpolitikas mērķus 2015. gadā.
Lai mums izdodas! Paldies par uzmanību!