Kora dziesmas latviešiem palīdzēja izdzīvot visgrūtākajos laikos, 09.07.2008.

02.12.2014. 19:09

Kas nedzied, nav īsts latvietis. Šī doma šonedēļ ir spēkā Rīgā un tās apkārtnē, kur sabraukuši vairāk nekā 35 000 dziedātāju no Latvijas, Baltijas un visas pasaules, lai piedalītos 24. Dziesmu svētkos.

Latvijā un daudzajās emigrantu kopienās dzīvo simtgadīgās koru dziedāšanas tradīcijas, kurās latvieši, igauņi un lietuvieši ir lieli meistari un kuras tie uzskata par vienu no savas nacionālās apziņas un tautas mantojuma pīlāriem.

Koru dziesmas baltiešus vieno un sniedz tiem milzīgu gandarījumu līdzīgi kā čehiem uzvara hokejā. Svētkiem ir arī politiska nozīme, 80. gados Igaunijā politiskais atkusnis sākās tieši vienos no tradicionālajiem Dziesmu svētkiem. Senās koru dziesmas baltiešiem bija veids, kādā izrādīt pretestību pret padomju okupāciju.

Rūpes par folkloru Latvijai deva arī prezidenti Vairu Vīķi Freibergu, kas līdz pērnajam gadam 8 gadus vadīja valsti pēc tam, kad, atrodoties emigrācijā, viņa centās saglabāt savas tautas tradīcijas, apkopoja senās dziesmas un organizēja latviešu festivālus trimdā. Turklāt šogad latvieši, igauņi un lietuvieši svin 90. neatkarības no Krievijas iegūšanas gadadienu.

"Katram ir savas iemīļotās tautasdziesmas, ko esam iemācījušies bērnībā, tās ir saistītas ar noteiktiem cilvēkiem vai notikumiem un emocijām," saka bij. prezidente, kas divas nedēļas pirms šī gada Dziesmu svētku sākuma izdeva pašas iedziedātu savu iemīļoto tautasdziesmu albumu.

Viņai personīgi tautasdziesmas bija saistītas ar mājām, jo bērnībā viņa un viņas ģimene bēga no Padomju armijas un lielāko daļu dzīves pavadīja emigrācijā. Dziesmas viņai dziedāja māte, līdzīgi kā tūkstošiem citu latviešu, kuriem folklora un tradīcijas ir saistītas ar pretošanos padomju okupāciju vai ar dzīvi trimdā un emigrācijā. Viņas CD ir nosaukts "Vairas dziesmas".

Baltijas Dziesmu svētki kopš 2003. gada ir UNESCO pasaules mantojuma sastāvdaļa. Mazie svētki norisinās katru pavasari, lielie Dziesmu svētki – reizi 5 gados. Kori žūrijas priekšā sacenšas, dziedot obligāto repertuāru, bet pēc tam dzied dziesmas paši pēc savas izvēles. Tie labākie piedalās svētku gala koncertā, kura beigās bieži vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku kopā ar skatītājiem dzied vispazīstamākās dziesmas.

Katrs, kurš kaut reizi apmeklējis Dziesmu svētkus, runā par neaizmirstamu iespaidu. Vislatvijas Dziesmu svētku tradīcijas pirmsākumi rodami Rīgā 1873. gadā, vēl ilgi pirms zeme ieguva neatkarību. Pirmie patstāvīgās Latvijas Dziesmu svētki 1919. gadā kļuva par milzīgu nacionālās vienotības manifestāciju.

Dziesmu svētki tika rīkoti arī padomju okupācijas laikā, taču tautasdziesmu vietā tika dziedātas galvenokārt politiski korektas modernas dziesmas par Ļeņinu un sociālisma celtniecību.

Šogad dziesmu svētku biļetes tika izpārdotas jau martā dažu minūšu laikā. Serveri, ar kuru palīdzību internetā varēja pasūtīt biļetes, nespēja tikt galā ar darbu un "uzkārās". Spekulanti vēlāk pārdeva biļetes pat par pieckārtīgu cenu, un rīkotāji ieviesa biļetes arī uz mēģinājumiem.

"Mēs mācījāmies tautasdziesmas, kad mēs bijām bērni, un protam tās dziedāt tāpat, kā protam elpot. Un brīdī, kad tūkstošiem cilvēku dzied simtiem gadu vecas dziesmas, var sajust milzīgo enerģiju, kas nāk no mūsu sirdīm," aģentūrai DPA sacīja viena no šīgada Dziesmu svētku rīkotājām Ieva Stare.

Autors: Martins Ehls

Tulkojums: Inguna Camrdova


Hospodářské noviny (http://www.ihned.cz), 09.07.2008.