Līvu karogs

02.12.2014. 19:09
     

    1. 5. 2004. kopā ar ČR Eiropas Savienībā iestājās arī līvi, kuru valsts ir, atbilstoši Konstitūcijai, Latvija: Latvijas Republika ir latviešu un līvu valsts. Un neskatoties uz to, ka līvu pašlaik ir ap 400 un igauņu valodai līdzīgajā somugru izcelsmes līvu valodā runā labi ja 100 cilvēku.

    Un tomēr līvi, kā lielākās Latvijas daļas un Dienvidigaunijas pamatiedzīvotāji - kuru senči šeit apmetās pirms apmēram 5 tūkstošiem gadu - ir jūtami ietekmējuši šo apgabalu. 13. gadsimtā viņus asimilēja latvieši, tie no viņiem daudz vārdus ir pārņēmuši savā valodā un daudzu vietējo apdzīvoto vietu nosaukumi liecina par līvu apmetņu izplatību. Viņu valsts – Livonija - nosaukums tiek lietots kopš 12. g.s., Livonijas bruņinieku ordenis eksistēja kopš 13. g.s., 16. g.s. notika tā sauktie Līvu kari un nosaukums Livland - Liflandija tika lietots Latvijas ziemeļdaļā - tagad Kurzeme.

    Pirmskara Latvijas Republikā notiek līvu tautas atdzimšana - 1935. gadā tika kodificēta mācību valoda, attīstās kultūras un sabiedriskā dzīve, literatūra. To pārtrauca Padomju okupācija un pēc II Pasaules kara, kad Kurzemes piekraste kļuva par aizliegtu pierobežas joslu, līvi no turienes tika izvesti, režīma pretinieki nosūtīti uz Sibīriju. Tikai 70. gados tika atļauti līvu kori. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas jau 1991. gadā Kurzemes provincē, valsts ziemeļrietumos, tika noteikta kultūras autonomā teritorija "Līvu piekraste" (Livōd Randa) 80 – 90 km garumā.

    Šeit, un arī tur, kur līvi dzīvo izklaidus, (pilsētās Ventspilī un Talsos Kurzemē, Cēsīs un Valmierā Vidzemē un arī galvaspilsētā Rīgā), šodien varam sastapt līvu karogu. To veido trīs horizontālas joslas samēros 2:1:2, zaļā krāsa virs baltās un zilās. Garums pret platumu ir 2:1. Zaļā simbolizē mežus, baltā jūras piekrastes smiltis un zilā jūru.

    Karogs tika pieņemts Līvu apvienībā 2. 4. 1923 un pirmo reizi pacelts valsts svētkos 18.11.1923 festivālā, kurš notika līvu centrā Ire (latviski Mazirbe). Padomju laikā karogs tika aizliegts, kā buržuāziskā nacionālisma izpausme. Ir ļoti iemīļots un par viņu ir sacerēta līdz šim dzīva dziesma "Flaga Roul" . 

L. Hnāts

ČR vēstniecības Rīgā 1. sekretārs (1991 - 1996)


Publicēts: žurnāls VEXILOLOGIE Nr. 136    

2005. gads