Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts divpusējās attiecības

03.11.2019. 15:25

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Izraēlu tika nodibinātas 1992. gada 6. janvārī. 1992. gada oktobrī Izraēla atvēra savu vēstniecību Latvijā. Kopš 1995. gada 21. februāra Izraēlā strādā Latvijas vēstniecība.

Starp Latviju un Izraēlu pastāv intensīvs politiskais dialogs, augsta līmeņa vizīšu apmaiņa, kā arī ir izveidota plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze un notiek sadarbība starptautiskajās organizācijās. Starp abu valstu kultūras darbiniekiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un iedzīvotājiem ir izveidojies plašs kontaktu tīkls.


 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Diplomātiskie sakari starp Latviju un Britu mandāta teritoriju tika nodibināti 1928. gada 17. augustā, kad ar Latvijas Ministru kabineta rīkojumu Mordehajs Kaspi tika iecelts par Latvijas goda konsulu Jeruzalemē. 1932. gadā M. Kaspi tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS, saskaņā ar Latvijas PSR Ministru kabineta 1940. gada 22. augusta lēmumu visi Latvijas goda konsulāti tika slēgti un to vadītāji, tai skaitā M. Kaspi, atbrīvoti no amata. Tomēr M. Kaspi, neuzskatot PSRS un Latvijas PSR valdības direktīvas par juridiski saistošām, turpināja pildīt konsulārās funkcijas Latvijas sūtniecības Londonā pakļautībā līdz mūža beigām 1947. gadā.

Latvijas vēstnieki Izraēlā 

Elita Gavele kopš 2016. gada augusta

Andris Vilcāns 2013. gada marts – 2016. gada jūlijs

Mārtiņš Perts 2008. gada decembris - 2012. gada septembris

Kārlis Eihenbaums 2004. gada septembris – 2008. gada jūlijs

Jānis Lovniks 2000. gada janvāris – 2004. gada maijs

Ivars Silārs 1995. gada janvāris – 2000. gada janvāris

Izraēlas vēstnieki Latvijā

Lironne Bar-Sade kopš 2015. gada augusts

Hagit Ben Jakov 2011. gada oktobris – 2015.gada augusts

Hens Ivri Apter 2006. gada septembris – 2010. gada augusts

Garijs Korens 2003. gada augusts – 2006. gada jūlijs

Ābrams Benjamins 2000. gada novembris - 2003. gada jūlijs

Odeds Ben-Hurs 1996. gads – 1999. gads

Tova Hercla 1992. gads – 1996. gads

Latvijas Goda konsuli Izraēlā

Goda ģenerālkonsule

Sāra Alalūfa – Ašdodā un Dienvidu apgabalā no 1997. gada 7. jūlija

Goda konsuls

Asafs Kaspi - Eilātā no 2004. gada 17. maija

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

  • 2017. gada 22. martā pirmo reizi Saeimas vēsturē notika Latvijas Saeimas un Izraēlas Kneseta parlamentāriešu sadraudzības grupu teletilts.
  • 2017. gada 21.- 25. maijā notika Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātu vizīte Izraēlā.
  • 2018. gada 16. janvārī notika Latvijas Saeimas un Izraēlas Kneseta parlamentāriešu sadraudzības grupu otrais teletilts.
  • 2017. gada jūnijā Rīgā darba vizītē uzturējās Ksenija Svetlova, toreizējā Kneseta sadraudzības grupas priekšsēdētāja.
  • 2018. gada 6. decembrī 13. Saeimā tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Izraēlas parlamentu. Grupas vadītājs – Boriss Cilēvičs (S), vadītāja vietnieks – Gatis Eglītis (JK).
  • Līdz 2019. gada 9. aprīlim Izraēlas Kneseta 20. sasaukumā darbojās Izraēlas-Latvijas parlamentu sadarbības grupa, kuras vadītāja bija Ksenija Svetlova.


 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.

Centrālā statistikas pārvalde ir tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore valstī.

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka. Latvijas Banka cita starpā izstrādā, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, tai skaitā finanšu, banknošu, maksājumu un maksājumu sistēmu, finanšu stabilitātes, maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku.

-        Preču tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Izraēlu

-        Pakalpojumu tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Izraēlu

-        Tiešās investīcijas

-        Tūrisms

Svarīgākās aktivitātes:

  • 2017. gada 25. maijā Telavivā notika lidsabiedrības airBaltic reprezentācijas pasākums 25 lielākajām Izraēlas tūrisma aģentūrām.
  • 2017. gada 4.-7. septembrī notika Ministru prezidenta biedra un ekonomikas ministra A.Ašeradena un viņu pavadošās delegācijas divpusējā darba vizīte Izraēlā un dalība Tel Aviv Innovation Summit.
  • 2016., 2017., 2018. gadā Latvijas delegācija (Food Union, Latvijas Piensaimnieku Asociācija, Tukuma piens un Cesvaines piens) piedalījās Izraēlas Starptautiskajā pārtikas izstādē ISRA FOOD.
  • 2016., 2017., 2018. gados Latvijas delegācijas piedalījās IMTM – starptautiskajā lielākajā tūrisma izstādē Izraēlā.
  • 2018. gadā Latvijas pašvaldību delegācija piedalījās Izraēlas starptautiskajā pašvaldību konferencē MUNIWORLD 2019.
  • Latvija pirmo reizi piedalījās ES-Izraēlas Twinning projektā “Izraēlas reglamentējošo spēju stiprināšana telekomunikāciju jomā, koncentrējoties uz pakalpojumu sniegšanu tīklos”. Latviju šajā projektā pārstāv Latvijas Sabiedrības pakalpojumu regulēšanas komisija


 

SADARBĪBA KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀS

Kopš 1995. gada 7. novembra sadarbību šajās jomās regulē Latvijas-Izraēlas divpusējais līgums. 2016. gadā parakstīta nākamā starpvaldību sadarbības programma „Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības izglītības, zinātnes, kultūras, jaunatnes lietu un sporta sadarbības programma 2016.-2019. gadam.”

Izglītība un zinātne

Izglītības un zinātnes jomā notiek regulāra sadarbība starp Latvijas un Izraēlas augstskolām, tai skaitā studentu un pasniedzēju apmaiņa, dalība pētniecības programmās, stipendijas studijām un pētniecības darbam.

Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs (izveidots 1998. gadā) nodrošina studentiem, pētniekiem un citiem interesentiem iespēju iegūt akadēmiskas zināšanas par ebreju vēsturi, filosofiju, valodu, kultūru un reliģisko domu, piedāvājot lekcijas, gatavojot publikācijas un organizējot pētnieciskas aktivitātes.

Kopš 2006. gada Latvijas Universitātes (LU) Āzijas studiju nodaļa piedāvā studiju programmu, kurā iespējams apgūt Jūdaikas nozari, senebreju valodu, moderno ebreju valodu un kultūru.

Notiek sadarbība starp Latvijas un Izraēlas Zinātņu akadēmiju, tai skaitā informācijas apmaiņa, darbs pie kopējām publikācijām.

Rīgā 1989. gada 1. septembrī tika atklāta pirmā Šimona Dubnova vārdā nosauktā ebreju vidusskola. 2018./2019. mācību gadā Latvijas valsts finansējumu saņēma divas izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas ebreju valodā.

2018. gada 28.oktobrī – 2.novembrī notika Latvijas Cietvielu fizikas Institūta vadītāju vizīte Izraēlā. Vizītes mērķis – nodibināt kontaktus kopīgiem projektiem ar Izraēlas attiecīgiem institūtiem.

Kultūra

Notiek regulāra kultūras un mākslas pasākumu apmaiņa, tostarp mākslas izstādes, izrādes un koncerti, abpusēja dalība mākslas festivālos, filmu seansi, sadarbība starp dzejniekiem un tulkotājiem un muzejiem.

2016. gadā ar koncertiem Izraēlā uzstājās Latvijas akadēmiskais koris “Latvija”

2017. gadā sadarbībā ar Latvijas studiju “Ego Media” tapusi pirmā Latvijas-Izraēlas kopražojuma dokumentālā filma „Operācija “Kāzas”” (Operation “Wedding”), režisore Anata Zalmansone-Kuzņecova. Filmas pirmizrāde Latvijā notika 2017. gada 19. oktobrī Izraēlas filmu nedēļas laikā.

2018. gada 10. maijā muzejā “Ebreji Latvijā” notika izstādes “Es – Žabotinskis” atklāšana. Izstādi bija veidojuši kolēģi un sadarbības partneri no Izraēlas valdības aģentūra Austrumeiropas ebreju imigrācijas un izglītības jautājumos.

2018. gada 6. oktobrī Rīgā notika Izraēlas jauno mākslinieku izstāde “Sapņi un drāmas”, lielākais vizuālās mākslas projekts kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas.

2019. gada februārī Izraēlas tūrisma izstādē IMTM 2019 Telavivā tika sniegta informācija par VSIA „Latvijas Koncerti” darbību.  

Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) mērķprogrammā “Valstiski nozīmīgi pasākumi” 2019. gadā atbalstījis izstādi par ebreju vēsturi Latvijā “Kultūras tilti”.

Latvijas Simtgades projekti Izraēlā:

  • 2018. gada 23. novembrī Telavivā tika atklāta divu Latvijas foto mākslinieku Aļņa Stakles un Ivetas Gabaliņas (Vaivodes) foto izstāde.
  • 2019. gada 4.aprīlī Telavivas Bauhaus centrā notika Rīgas Jūgendstila centra  izstādes "Rīgas jūgendstils arhitektūrā un mākslā" atklāšanas pasākums.
  • 2018. gada maijā ar viesizrādēm Telavivā, Starptautiskā teātru festivāla “Jaffa Fest 2018” ietvaros notika Jaunā Rīgas teātra viesizrādes ar trijām izrādēm “Garā dzīve”.

Holokausta izglītība, pētniecība, piemiņa

Kā Starptautiskās holokausta darba grupas dalībniece (no 2004. gada) Latvija cieši sadarbojas ar Izraēlu un dažādām pasaules organizācijām, īstenojot projektus holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā. 2012. gadā organizācija pieņēma lēmumu par nosaukuma maiņu, pārdēvējot to par Starptautisko holokausta piemiņas aliansi (International Holocaust Remembrance Alliance –  IHRA).  Latvijā regulāri notiek holokausta izpētei, ebreju kultūras un literatūras apzināšanai veltīti starptautiski pasākumi. Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Vēsturnieku komisijas pārstāvji regulāri piedalās starptautiskos pasākumos par holokausta vēsturi. Arī Latvijā regulāri notiek holokausta izpētei, ebreju kultūras un literatūras apzināšanai veltīti starptautiski pasākumi.

Izraēlas Valsts ir augstu novērtējusi Latvijas iedzīvotāju ieguldījumu ebreju glābšanā kara laikā. 135 Latvijas ebreju glābēji ir saņēmuši Izraēlas apbalvojumu „Taisnīgais starp tautām” (Righteous among Nations). Starpkaru periodā Latvija deva patvērumu daudziem ebreju bēgļiem no Vācijas, tai skaitā ievērojamajam vēsturniekam, publicistam un sabiedriskajam darbiniekam Šimonam Dubnovam.

Pieminot 75 gadus kopš Holokausta sākuma, atklāta Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra datubāze “Holokausta piemiņas vietas Latvijā” http://memorialplaces.lu.lv/karte/ (angļu un latviešu valodās). Datubāze tapusi Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra 2013. gadā uzsāktā projekta ietvaros, pateicoties Starptautiskās Holokausta piemiņas alianses (IHRA) finansiālajam atbalstam.

2013. gada 30. jūlijā Rīgā tika atklāts Žaņa Lipkes memoriāls. Atklāšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Izraēlas Valsts prezidents Šimons Peress. Jau 2007. gada 4. jūlijā Rīgā pie Horālās Sinagogas drupām tika atklāts piemineklis ebreju glābējam Žanim Lipkem. 2005. gada 3. jūnijā Šķēdē tika atklāts memoriāls Liepājas ebrejiem – holokausta upuriem. 

2017. gada 26. – 28. aprīlī Rīgas Ebreju Kopienas namā notika jau 10. starptautiskā konference “Ebreji mainīgajā pasaulē”.  

Kopš 2011. gada Latvijas pedagogi piedalās ikgadējos profesionālās pilnveidošanas kursos par holokausta izglītību. Pēdējais seminārs notika 2019. gada 21.-27. februārī Yad Vashem muzejā.

2018. gadā Žaņa Lipkes memoriāls ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdeva grāmatu “Glābējcilvēks Žanis Lipke”. 2019. gadā grāmata tiks pārtulkota angļu un krievu valodās

2018. gadā Latvijā pēc Ineses Zanderes romāna ir tapusi filma “Tēvs. Nakts), angļu versijā “The Mover” (režisors Dāvis Sīmanis). 2019. gada oktobrī filma demonstrēta Haifas Starptautiskajā filmu festivālā.

 

DARBS AR DIASPORU

Pamazām Izraēlā veidojas latviešu biedrība, kura apvieno jaunāko paaudzi, ne tikai ebreju izcelsmes cilvēkus, bet arī jaunāka gada gājuma cilvēkus, kuri strādā vai ir izveidojuši ģimenes Izraēlā. Pirmais lielais pasākums notika 2018. gada 18. novembrī vēstniecības telpās, atzīmējot Latvijas Simtgadi. Uz pasākumu ieradās ap 30 cilvēku, visi gatavi un apņēmīgi veidot biedrību.

Turpinās ikdienas sadarbība un komunikācija ar Latvijas un Igaunijas ebreju asociāciju, īpaši ar tās priekšsēdētāju Eli Valku. Par īpašiem nopelniem Latvijas vārda nešanā Izraēlā 2018. gada 23. novembrī Eli Valkam tika pasniegts Latvijas Ārlietu ministrijas Atzinības raksts.

2018. gada 5. martā plašā prezentācijas pasākumā Telavivā notika Latvijas un Igaunijas ebreju asociācijas Izraēlā un Vēstniecības kopprojekta – bukleta “No Latvijas līdz Vidusjūrai: Izcilie Latvijas ebreji – Izraēlas Valsts dibināšanas un attīstības sekmētāji” atklāšanas pasākums. Buklets trijās valodās. 2019. gadā uzsākts darbs pie otrā bukleta sagatavošanas.

 

SADRAUDZĪBAS PILSĒTAS 

Četrām Latvijas pilsētām ir noslēgti sadraudzības līgumi ar Izraēlas pilsētām:

  • 2014. gada 26. jūlijā Valkas novada dome noslēdza sadarbības līgumu ar Ibillinas (I’billin) pilsētu
  • 2012.gada 17.oktobrī Jūrmalas Dome parakstīja sadraudzības protokolu ar Ašdodas (Ashdod) pilsētu.
  • 2003. gada 17. novembrī Daugavpils Dome parakstīja sadarbības līgumu ar Ramli (Ramle);
  • 2000. gada 8. decembrī Tukuma pilsētas dome parakstīja sadarbības līgumu ar Bneiaišu (B’ney Ayish).

 


 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2019. gada 12. marts Latvijas Ārlietu ministrijas vēstnieka – Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Ilgvara Kļavas politiskās konsultācijas Izraēlā
2018. gada 11.- 15. jūnijs Latvijas iekšlietu ministra Riharda Kozlovska dalība forumā “International Ministerial Forum Combatting Terror”, tikšanās ar Izraēlas iekšlietu ministru Arje Deri
2018. gada 6.-9. jūnijs Ārlietu ministra Edgars Rinkēviča darba vizīte Izraēlā
2018. gada 10. maijs Latvijas Ārlietu ministrijas vēstnieka – Divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Ilgvara Kļavas politiskās konsultācijas Izraēlā
2018. gada 24. augusts Baltijas valstu premjerministru tikšanās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu Viļņā
2017. gada 4.-7. septembris Ministru prezidenta biedra un ekonomikas ministra A. Ašeradena vizīte Izraēlā
2017. gada 21.-25. maijs Saeimas Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputātu vizīte Izraēlā
2017. gada 5.-7. marts        Latvijas aizsardzības ministra R. Bergmaņa vizīte Izraēlā

2016. gada 7.-10. novembris

Latvijas zemkopības ministra J. Dūklava vizīte Izraēlā

2016. gada 2. novembris

Ārlietu ministrijas politiskā direktora A. Pelša dalība Baltijas valstu un Izraēlas politisko direktoru konsultācijās

2016. gada 26.-27. septembris

Latvijas izglītības un zinātnes ministra K. Šadurska vizīte Izraēlā un dalība Globālās izglītības industrijas samitā Jeruzalemē

2016. gada 29. februāris

Latvijas – Izraēlas politiskās konsultācijas Jeruzalemē. Latvijas delegāciju vada Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs – vēstnieks Marģers Krams

2015. gada 14.-15. oktobris

Veselības ministra G.Belēviča darba vizīte Izraēlā

2014. gada 26.-29. oktobris  Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Viktora Makarova vizīte Izraēlā. Vizītes laikā notika tikšanās ar Izraēlas ārlietu ministra vietnieku Tzachi Hanegbi; Kneseta deputātu, Kneseta diasporas komitejas priekšsēdētāju, Izraēlas un Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītāju Yoel Razvozov un Ašdodas pilsētas mēra vietnieku 
2012. gada 29.-30. oktobris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Izraēlā
2012. gada 3. septembris Latvijas-Izraēlas politiskās konsultācijas Izraēlā. Latvijas delegāciju vada valsts sekretārs A. Teikmanis
2010.gada 3. – 7.maijs Satiksmes ministra K.Gerharda darba vizīte Izraēlā.
2009. gada 1. decembrī Latvijas-Izraēlas politiskās konsultācijas Jeruzalemē. Latvijas delegāciju vada valsts sekretārs A. Teikmanis.
2009. gada 5.-11. novembrī Veselības ministres B.Rozentāles vizīte Izraēlā un dalība starptautiskā konferencē „The Global Financial Crisis – Implications For Women”. Vizītes laikā tika parakstīts Latvijas-Izraēlas starpvaldību līgums par sadarbību veselības jomā piedalījās.
2009. gada 22. septembrī Ārlietu ministra M.Riekstiņa tikšanās ar Izraēlas ārlietu ministru A.Libermanu ANO Ģenerālās asamblejas ietvaros Ņujorkā
2008. gada 13.-14. maijā
Valsts prezidents V. Zatlers piedalījās starptautiskā konferencē “Facing Tommorrow”, kas tika rīkota Izraēlas 60 gadu jubilejas pasākumu ietvaros Jeruzalemē. Vizītes ietvaros prezidents tikās ar Š. Peresu un premjeru E. Olmertu.
2008. gada 23.-26. februārī Saeimas Latvijas-Izraēlas parlamentārās sadarbības grupas delegācijas vizīte Izraēlā.
2008. gada 24.-26. janvārī Kultūras ministre H. Demakova piedalījās holokausta piemiņas pasākumos Jad Vašem centrā.
2007. gada 13. novembrī Latvijas-Izraēlas politiskās konsultācijas Jeruzalemē. Latvijas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks E. Skuja.
2007. gada 12.-13. marts Latvijas un Izraēlas starpvaldību komitejas sēde Jeruzalemē, kuras laikā tika parakstīta Latvijas-Izraēlas kultūras, izglītības un zinātnes sadarbības programma 2007. – 2010. gadam.
2007. gada 19.-22. februāris Ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Izraēlā. Ministrs tikās ar Izraēlas vicepremjerministru Šimonu Peresu, ārlietu ministri Cipi Livni un ES robežkontroles atbalsta misijas EU BAM Rafah vadītāju ģenerāli Pjetro Pistolēzi. Vizītes laikā ministrs pasniedza Ārlietu ministrijas Atzinības rakstus Latvijas un Igaunijas Ebreju asociācijas Izraēlā priekšsēdētājam Elijam Valkam un goda prezidentam Dovam Milmanam par darbu integrācijas procesa sekmēšanā un divpusējo attiecību veicināšanā.
2006. gada 19.-22. februāris Latvijas prezidente V. Vīķe-Freiberga valsts vizītē apmeklē Izraēlu.

Izraēlas amatpersonu vizītes Latvijā

   
2017. gada 8.-9. novembris Baltijas valstu un Izraēlas ārlietu ministrijas politisko direktoru konsultācijas Rīgā
2017. gada 10.-12. septembris Izraēlas Kneseta priekšsēdētāja Juli Joela Edelšteina  vizīte Latvijā
2017. gada 20. jūnijs Izraēlas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektores Eiropas lietās vietnieces – vēstnieces Rodikas Radianas-Gordonas politiskās konsultācijas Rīgā

2016. gada 14. septembris

Izraēlas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieka Eiropas Savienības jautājumos Sami Revela vizīte Rīgā

2015. gada 11. marts

Latvijas – Izraēlas politiskās konsultācijas Rīgā. Izraēlas delegācijas sastāvā – Izraēlas Ārlietu ministrijas politiskais direktors Alons Ušpizs, Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben Jakova un misijas vadītājas vietnieks Cvī Mirkins.

2014. gada 3.-4. novembris 

Rīgā notika politiskās konsultācijas starp Latvijas un Izraēlas Ārlietu ministrijām. Izraēlas delegācijas sastāvā – Izraēlas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektorāta vietnieks, ANO un starptautisko organizāciju nodaļas vadītājs Aharons Lesnojārs, Izraēlas Ārlietu ministrijas Stratēģisko lietu nodaļas vadītāja vietnieks Ejāls Propers un Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben Jakova. Izraēlas delegācija tikās ar valsts sekretāru Andreju Pildegoviču, Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāju Baibu Braži, Starptautisko organizāciju un humanitāro jautājumu departamenta direktori Aigu Liepiņu un Humanitāro jautājumu nodaļas vadītāju Eināru Miķelsonu. 

2014. gada 23. oktobris 

Rīgā notika politiskās konsultācijas starp Latvijas un Izraēlas Ārlietu ministrijām. Izraēlas delegāciju veidoja Izraēlas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu ģenerāldirektors Avivs Širons, Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben-Jakova, Izraēlas Ārlietu ministrijas ES lietu direktore Avivita Barilana un Izraēlas misijas Latvijā vadītāja vietnieks Tzevi Mirkins. Izraēlas delegācija tikās ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andreju Pildegoviču, Politisko direktoru Eduardu Stipro, Divpusējo attiecību direkcijas vadītāju Einaru Semani un Eiropas Savienības koordinācijas departamenta direktores vietnieci Rūtu Radiņu. 

2014. gada 17. septembris

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs tikās ar Izraēlas Kneseta (parlamenta) vecāko amatpersonu delegāciju. Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas un Izraēlas divpusējo attiecību aktualitātes, kā arī valsts pārvaldes institūciju attīstība un savstarpējā sadarbība. Delegāciju pavadīja Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben Jakova (Hagit Ben-Yaakov). Izraēlas delegācija tikās arī ar Saeimas pārstāvjiem.
2013. gada 28.-30. jūlijs Izraēlas Valsts prezidenta Šimona Peresa valsts vizītē.

2012.gada 17.-18.aprīlis

Enerģētikas un ūdens resursu ministra Uzi Landau, vizīte Rīgā

2011.gada 20.-21. septembris

Izraēlas Industrijas, Tirdzniecības un darba ministra Shalom Simhon vizīte Rīgā.

2011.gada 4.-5. jūlijs

Izraēlas Tūrisma ministra Stasa Misežņikova vizīte Rīgā.

2011.gada 3.-5. maijs

Ikgadējās Latvijas-Izraēlas politiskās konsultācijas - Izraēlas ārlietu ministra vietnieka Daniela Ajalona vizīte Rīgā.

2010.gada 4.-5. jūlijs

Izraēlas vicepremjera un ārlietu ministra A. Libermana vizīte Rīgā.

2010.gada 13.aprīlis

Izraēlas vicepremjera un stratēģisko lietu ministra M.Jālona vizīte Rīgā.

2009. gada 26. augustā

Izraēlas sabiedrisko lietu un diasporas ministra Juli Joela Edelšteina (Yuli Yoel Edelstein) vizīte Rīgā.

2008. gada 16. jūnijā

Latvijas-Izraēlas politiskās konsultācijas Rīgā. Izraēlas delegāciju vadīja Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieks P. Avivi, Latvijas delegāciju - Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks E. Skuja.

2008. gada 27. -28.maijs

Izraēlas pensionāru lietu ministra Rafi Eitana vizīte Rīgā, tika apspriesti īpašumu restitūcijas jautājumi.

2008. gada 16.-18. maijs

Izraēlas armijas delegācijas vizīte Latvijā. Vizītes laikā delegācija apmeklēja holokausta piemiņas vietas un tikās ar Latvijas ebreju kopienu.

2007. gada 29.-30. augusts

Izraēlas reliģisko lietu ministra Ichaka Koena (Yitzhak Cohen) vizīte Latvijā, tika apspriesti īpašumu restitūcijas jautājumi.

2007. gada 14.-17. maijs

Izraēlas Ārlietu ministrijas Politisko pētījumu centra ekspertu vizīte Latvijā.

2007. gada 12.–15. februāris

Izraēlas un Latvijas parlamentārās draudzības līgas vizīte Latvijā.

2005. gada 20.–21. septembris

Izraēlas prezidents Moše Kacavs valsts vizītē apmeklē Latviju.

 


 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija: https://www.mfa.gov.lv

Latvijas Republikas vēstniecība Izraēlas Valstī:  https://www.mfa.gov.lv/israel/  ; https://www.facebook.com/Embassy-of-Latvia-in-Israel

Izraēlas vēstniecība Rīgā: https://embassies.gov.il/riga-en/Pages/departments.aspx

Izraēlas Valsts Ārlietu ministrija: https://mfa.gov.il/MFA/Pages/default.aspx

Informācija par valsti: https://www.bbc.com/news/world-middle-east-14628835

Latvijas un Igaunijas ebreju asociācija Izraēlā:  https://www.facebook.com/groups/360701437596772/

Muzejs “Ebreji Latvijā”: https://www.ebrejumuzejs.lv/

Žaņa Lipkes memoriāls: http://lipke.lv/lv