Latvijas Republikas un Polijas Republikas divpusējās attiecības

Starp Latviju un Poliju izveidojušies cieši kontakti visās jomās un līmeņos. Visaktīvākā sadarbība ir aizsardzības, iekšlietu, izglītības un kultūras jomās, kā arī starp pašvaldībām. Par prioritāru uzskatāma ekonomisko sakaru veicināšana un sadarbība enerģētikas sektorā. Latvija ir ieinteresēta sadarbību attīstīt un stiprināt tālāk, kā divpusēji, tā Baltijas jūras valstu padomes, Eiropas Savienības, NATO un citu starptautisko organizāciju, tostarp ANO, ietvaros.  Svarīga sadarbība norisinās starp abu valstu reģioniem, īpaši starp Latgali un divām Polijas vojevodistēm – Mazpolijas un Varmijas-Mazūrijas.

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Parlamentārā sadarbība
• Nozīmīgākās vizītes
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbība tūrisma jomā
• Sadarbība enerģētikas jomā
• Sadarbība aizsardzības jomā
• Sadarbība iekšlietu jomā
• Sadarbība izglītības un zinātnes jomā
• Sadarbība kultūras jomā
• Sadarbība satiksmes jomā
• Sadarbība tieslietu jomā
• Sadarbība zemkopības jomā
• Sadarbība vides aizsardzības un reģionālās attīstības jomā
• Sadarbība labklājības jomā
• Pašvaldību sadarbība
• Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Polija Latvijas valsts neatkarību atzina 1921. gada 27. janvārī (Polijas nota par Latvijas atzīšanu de iure ir datēta ar 1920. gada 31. decembri, bet Latvijas Ārlietu ministrijā tika iesniegta 1921. gada 27. janvārī).

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā. Līgumi par Latvijas vēstniecības atvēršanu tika noslēgti 1992.gada novembrī, bet pilnvērtīgu darbību Latvijas vēstniecība Polijā uzsāka 1993.gadā. Polijas vēstniecība Latvijā tika atvērta 1991.gada 12.novembrī.

Kopš 2017. gada 18. augusta Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks agréé Polijas Republikā ir Edgars Bondars.

Iepriekšējie Latvijas vēstnieki Polijā:

Einars Semanis (15.09.2009. – 18.08.2013.)

Alberts Sarkanis (08.12.2004.-03.08.2009.)

Uldis Vītoliņš (15.07.2002.-16.07.2004.)

Aivars Vovers (04.01.1998.-10.05.2002.)

Mārtiņš Perts (04.01.1993.-14.05.1997.)

Polijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā no 2015.gada 10.marta ir Eva Debska (Ewa Dębska).

Iepriekšējie Polijas vēstnieki Latvijā:

Ježijs Mareks Novakovskis (Jerzy Marek Nowakowski) (23.03.2010. – 30.11.2014.)

Macejs Klimčaks (Maciej Klimczak) (25.10.2005.-01.12.2009.)

Tadeušs Fišbahs (Tadeusz Fiszbach) (14.08.2001.-11.08.2005.)

Goda konsuli

Polijā darbojas pieci Latvijas goda konsuli: Tadeušs Bedzkis (Tadeusz Biedzki) Katovicē, Kšištofs Figels (Krzysztof Figel) Gdaņskā, Vladislavs Kazimirs Kotaba (Wladyslaw Kazimierz Kotaba) Lodzā, Rafals Bžoska (Rafał Brzoska) Krakovā un Martins Kačmarskis (Martin Kaczmarski) Vroclavā.

Latvijā Polijas goda konsulu nav.

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Latvijas Republikas 12. Saeimā kopš 2014. gada 19. novembra darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Polijas parlamentu. Tās priekšsēdētājs ir Ivans Klementjevs (SC).  

2016.g. 19.maijā jaunajā Polijas Republikas parlamenta sasaukumā (Sejms) tika izveidota sadarbības grupa ar Latviju. Tās priekšsēdētājs ir Vojcehs Skurkievičs (Wojciech Skurkiewicz) no valdošās partijas “Likums un taisnīgums”.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2016. gadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Kopš Latvijas un Polijas iestāšanās Eiropas Savienībā abu valstu ekonomiskās attiecības regulē Eiropas Savienības iekšējā likumdošana un vienotā tirgus principi.

2016.gadā Polija kļuva par trešo nozīmīgāko Latvijas importa partneri. Polijas importa īpatsvars kopējā Latvijas preču importā veidoja 10,84%. Augstākie pieauguma tempi vērojami elektriskās iekārtas, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru preču importā.

Eksporta apjoms uz Poliju 2016. gada 3. ceturksnī veidoja 351,70 MEUR, kas salīdzinājumā ar 2015. gada 3. ceturksni bija par 17,31 % jeb 73,62 MEUR mazāk. Galvenās preču eksporta nozares: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (21,56 %), metāli un to izstrādājumi (18,86 %), minerālie produkti (13,08 %), koksne un tās izstrādājumi (9,76 %)

Importa apjoms no Polijas 2016. gada 3. ceturksnī veidoja 867,40 MEUR. Salīdzinājumā ar 2015. gada 3. ceturksni tas bija par 3,33 % jeb 29,90 MEUR mazāk. Galvenās importēto preču nozares: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (24,38 %), ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (12,08 %), plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (8,24 %).

Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma 1 219,10 MEUR. 2016. gadā Polija ieņēma 4. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas statistikas datiem Polijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2016. gada 3. ceturkšņa beigās veidoja 63,84 MEUR. Savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Polijā 2016. gada 3. ceturkšņa beigās sasniedza 39,35 MEUR.

Saskaņā ar Lursoft datiem 2017. gada 17. janvārī Polijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 32,47 MEUR (21. vieta), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 335 Polijas – Latvijas kopuzņēmumi.

Pasākumi ekonomiskās sadarbības veicināšanai

Lai veicinātu ekonomisko sadarbību un palīdzētu Latvijas uzņēmējiem vieglāk ieiet Polijas tirgū, 2008. gada 5.februārī tika atklāta Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība (LĀEP) Polijā. Par pārstāvniecības vadītāju tika iecelta Inese Šuļžanoka.

Pārstāvniecības mērķis ir sniegt atbalstu Latvijas uzņēmumiem sadarbības partneru atrašanā, ārējā mārketinga pasākumu realizācijā, sniegt ieinteresētajiem Latvijas uzņēmējiem padziļinātu informāciju par nozaru perspektīvām, identificēt potenciālos ārvalstu investorus, organizēt ārvalstu investoru vizītes uz Latviju.

2017. gada 26. janvārī notika Latvijas – Polijas biznesa forums Varšavā, kurā piedalījās loģistikas, transporta un IT nozares uzņēmumi. Forumu atklāja ministru prezidents, Polijas Ekonomikas ministrijas viceministrs u.c. Forumā piedalījās aptuveni 120 interesenti no dažādām Polijas kompānijām un institūcijām.

2017. gada no 23. februāra līdz 25. februārim Vroclavā notika tūrisma izstāde “Międzynarodowe Targi Turystyczne”, kurā tika organizēts Latvijas stends.

2017. gadā no 6. februāra līdz 11. februārim Poznaņā notika būvniecības un būvmateriālu ražotāju izstāde “Budma”. Izstādes ietvaros tika organizēts Latvijas nacionālais kopstends, kurā pārstāvēti četri Latvijas būvniecības un būvmateriālu ražotāju nozares uzņēmumi. Šis bija pirmais Latvijas nacionālais stends būvmateriālu izstādē Polijā. 

 SADARBĪBA TŪRISMĀ JOMĀ

Tūristu plūsmu starp abām valstīm veicina nacionālās aviosabiedrības „airBaltic” un aviosabiedrības „LOT” reisi starp Rīgu un Polijas galvaspilsētu Varšavu.

SADARBĪBA ENERĢĒTIKAS JOMĀ

Latvijas sadarbība ar Poliju enerģētikas jomā norit Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāna (BEMIP) ietvaros – plānā identificēti vairāki projekti, kas skar abas valstis, piemēram, plānotie Polijas – Lietuvas gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumi, kā arī pazemes gāzes krātuves paplašināšana vai jaunas krātuves izveide Latvijā. Polija neformāli izteikusi ieceri izmantot Latvijas potenciālu gadījumā, ja tiek nodrošināta atbilstoša infrastruktūra krātuves piekļuvei. Tāpat sadarbība starp abām valstīm norit ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros, kā arī kopējās Baltijas jūras valstu sadarbības programmas enerģētikā BASREC (Baltic Sea Region Energy Co-operation) ietvaros.

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas - Polijas militārās sadarbības pamatā ir 1992. gada 16.septembrī noslēgtā vienošanās par sadarbību aizsardzības jomā. Pēdējā laikā, it īpaši pēc notikumiem Ukrainā, Baltijas valstu un Polijas sadarbība kļūst arvien intensīvāka, jo ir kopīgas intereses un iniciatīvas. Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, tiekoties ar Polijas nacionālās aizsardzības ministru Tomasz Siemoniak, Rīgā 2014. gada 13.  jūnijā parakstīja jaunu vienošanos par divpusējo sadarbību aizsardzības jomā. Šis līgums bija jāparaksta, lai atjauninātu 1992. gada noslēgto līgumu.

Militārajai sadarbībai Polija ir nozīmējusi Rīgā rezidējošu Aizsardzības atašeju pulkvedi Romānu Opalahu (Roman Opalach), bet Latvijas Aizsardzības atašejs Polijā majors Ansis Mende rezidē Rīgā.

No š. g. maija līdz augustam Polija kārtējo reizi nodrošina Baltijas gaisa patrulēšanu no Šauļiem Lietuvā. Polija regulāri sadarbojas ar Latviju NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijās.

2016. gada 8. jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017. gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas un Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda. Kanādas vadītajā balatjonā, kas ieradīsies Latvijā š.g. jūnijā, būs arī karavīri no Polijas.

SADARBĪBA IEKŠLIETU JOMĀ

Valsts policijas sadarbība ar Polijas tiesībsargājošajām iestādēm notiek Starptautiskās kriminālpolicijas organizāciju – Interpola, Eiropola un SIRENE ietvaros. Sadarbība starp valstu robežsardzēm tiek attīstīta realizējot dažādus seminārus, konferences un divpusējās vizītes. 2007. gadā tika noslēgta Vienošanās starp PMLP un Polijas Migrācijas dienestu par sadarbību migrācijas jomā.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀ

Divpusējā sadarbība ar Poliju balstās uz 2006. gada 29. martā parakstīto Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdību par sadarbību kultūrā un izglītībā, kurā ir noteikta arī skolnieku, studentu un mācībspēku apmaiņa.

Sadarbība iekļauj atbalstu poļu valodas un kultūras apguvei skolās, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas ar poļu mācību valodu (Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola, Daugavpils J. Pilsudska Valsts Poļu ģimnāzija, Rēzeknes Valsts Poļu ģimnāzija, Krāslavas grāfu Plāteru dzimtas vārdā nosauktā Poļu pamatskola).  Minētās  izglītības iestādes nodrošina, ka poļu valoda tiek apgūta kā obligāts mācību priekšmets, kā arī daļa mācību priekšmetu apgūta bilingvāli – latviešu un poļu valodā. Polijas kultūras, tradīciju, mākslas un mūzikas apguve nodrošināta kā neformālā izglītība. Polijas valsts atbalsta skolas ar daudzveidīgiem mācību līdzekļiem: informātikas kabinetiem, datoriem, interaktīvajām  tāfelēm, audio vizuālajiem līdzekļiem. Polijas puse finansē Polijas viesskolotāju darbu Latvijā, kā arī  sekmē pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi tālākizglītības kursos Polijā. Nozīmīgu atbalstu skolu uzturēšanā sniedz Polijas valdība, Polijas vēstniecība Latvijā, Polijas Izglītības ministrija un poļu biedrības.

2016./2017. mācību gada sākumā šajās skolās mazākumtautību izglītības programmās mācījās kopskaitā 1206 skolēni, tajā skaitā:

• Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolā – 304 skolēni;

• Daugavpils J. Pilsudska valsts Poļu ģimnāzijā – 352 skolēni;

• Rēzeknes valsts Poļu ģimnāzijā – 510 skolēni;

• Krāslavas grāfu Plāteru dzimtas  v.n. Poļu pamatskolā – 40 skolēni.

Aktīva ir Latvijas un Polijas sadarbība augstākās izglītības jomā, kas tiek īstenota, galvenokārt pamatojoties uz abu valstu augstākās izglītības iestāžu divpusējās sadarbības līgumiem. Ar Poliju sadarbojas un ir noslēgušas divpusējās sadarbības līgumus vai studentu un mācībspēku apmaiņas līgumus ERASMUS programmas ietvaros daudzas Latvijas augstskolas. Pēc IZM rīcībā esošās informācijas, 2015./2016. akadēmiskā gada sākumā apmaiņas līgumu ietvaros Polijā studēja 57  studenti no Latvijas, savukārt Latvijas augstskolās studēja 59  Polijas studenti.

Sadarbība ar Poliju zinātnē tiek īstenota divpusējo līgumu un Eiropas Kopienas 7. Ietvarprogrammas projektu ietvaros.

Latvijas Kultūras akadēmija kā vienīgā augstskola Latvijā piedāvā studiju specializāciju „Poļu valoda un kultūra” (bakalaura apakšprogramma „Starpkultūru sakari Latvija – Polija”).

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Sadarbība kultūrā ar Poliju ir plaša, daudzveidīga un dinamiska. Latvija ļoti augstu vērtē atbalstu, ko saņēmusi no Polijas, arī finansiālo, īpaši kultūras mantojuma jomā.

Abu valstu mākslinieki regulāri piedalās abās valstīs rīkotajos festivālos, Latvijas mūzikas kolektīvi regulāri sadarbojas ar poļu diriģentiem.

Starptautiskajā Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājā regulāri uzturas poļu rakstnieki un tulkotāji.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ilggadēja sadarbības partnere ir Varšavas Nacionālā bibliotēka, ar kuru LNB ir noslēgts divpusējs sadarbības līgums. Regulāra sadarbība notiek arī ar Polijas Sejma bibliotēku un Pomerānijas bibliotēku Ščecinā.

Daugavpils Poļu kultūras centrs organizē festivālu „Poļu folklora Latgalē”, kas tiek rīkots kopš 2004.gada. Polijas grupa piedalījās 2015. gada festivālā Baltica.

Nacionālais Kino centrs (NKC) sadarbojas ar Poliju starptautisko organizāciju – Eiropas Savienības audiovizuālās jomas atbalsta programmā MEDIA Plus un MEDIA apmācībās, Eiropas Padomes kopražojumu fondā EURIMAGES, u.c.  ietvaros.

Polijas kino mākslinieki un filmas regulāri piedalās starptautiskajos kino pasākumos Latvijā, piem., Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā un semināros, Rīgas Starptautiskā filmu festivāla „2Annas” u.c.

Veiksmīga sadarbība ar Poliju ir izveidojusies gan Latvijas Mākslas akadēmijai, gan Mākslinieku savienībai, gan Latvijas Nacionālās mākslas muzejam (LNMM). LNMM sadarbojas ar Poliju izstāžu apmaiņas, zinātniskās izpētes un informācijas apmaiņas jomā. Kopš 2009. gada LNMM darbojas starptautiska redkolēģija, kurā strādā mākslas zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Lielbritānijas un Francijas.

Daugavpils starptautiskajos Marka Rotko plenēros, ko rīko Daugavpils Marka Rotko Mākslas centrs, regulāri piedalās mākslinieki no Polijas.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Numismātikas un dārgmetālu nodaļai jau vairāku gadu garumā ir izveidojusies sadarbība ar Polijas Numismātikas asociāciju Varšavā.

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu noslēgts 1992. gada 1. jūlijā. Polija ir nozīmīga Latvijas sadarbības valsts tirdzniecības apjoma ziņā un abām valstīm ir vienots viedoklis daudzos jautājumos, kas skar starptautiskos autopārvadājumus, it īpaši saistībā ar kravu pārvadājumiem uz Krieviju.

Autosatiksmes jomā Latvijas un Polijas pārstāvji piedalās kopējā Komisijā par starptautisko autopārvadājumu jautājumiem. Polija Latvijas autopārvadātājiem ir viena no svarīgākajām valstīm gan divpusējo, gan tranzīta pārvadājumu jomā. Praktiski lielākā daļa pārvadājumu, ko Latvijas autopārvadātāji veic uz un no Rietumeiropas valstīm, iet tranzītā caur Polijas teritoriju.

No Latvijas uz vairākām Polijas pilsētām kursē „Ecolines” pasažieru autobusi. 

Aviācijas jomā Latvijas sadarbība ar Poliju izpaužas regulāros gaisa pārvadājumos. Aviokompānija „Air Baltic Corporation” sešas reizes nedēļā veic reisus maršrutā Rīga-Varšava-Rīga. Regulārus reisus šajā maršrutā veic arī Polijas nacionālā aviokompānija „LOT-Polish Airlines”.

Dzelzceļa jomā Latvija ar Poliju sadarbojas projekta Rail Baltica un Dzelzceļu sadarbības organizācijas OSŽD ietvaros. Ar Eiropas Komisijas iesaisti šobrīd notiek darbs pie jaunās OSŽD konvencijas izstrādes un starptautisko dzelzceļa pārvadājumu nolīgumu (SMGS un SMPS) revīzijas.

Sakaru jomā sadarbība ar Poliju notiek Pasaules pasta savienības (UPU) un Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) ietvaros. VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ir izveidojusies laba sadarbība ar Polijas optiskā interneta operatoriem datu pārraides jomā.

SADARBĪBA TIESLIETU JOMĀ

Starp Latviju un Poliju izveidojusies laba sadarbība tieslietu jomā. Abu valstu Tieslietu ministrijas sadarbojas tiesiskās palīdzības jomā, saņemot un nosūtot izpildei tiesiskās palīdzības lūgumus. 2016.gadā tiesiskā sadarbība ar Poliju tika īstenota ar augstu intensitāti gan civillietās, gan krimināllietās.

SADARBĪBA ZEMKOPĪBAS JOMĀ

Starp Latvijas Republikas Zemkopības ministriju un Polijas Lauksaimniecības ministriju notiek regulāra viedokļu n pieredzes apmaiņa par aktuālajiem Eiropas Savienības dienas kārtības un nacionālās likumdošanas jautājumiem lauksaimniecības jomā. Notiek arī aktīva sadarbība starp pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR un Polijas zivsaimniecības institūtu, t.sk. HELCOM FISH un ICES darba grupās. Notiek arī aktīva sadarbība EUFRAS (Eiropas lauksaimniecības un lauku konsultantu asociācijas) rīkoto konferenču ietvaros, kā arī vairākos lauksaimniecības un zivsaimniecības jomu projektos.

SADARBĪBA VIDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS JOMĀ

Latvija sadarbojas ar Poliju ES Strukturālo un investīciju fondu 2014.-2020. gadam “Eiropas teritoriālā sadarbība” mērķa transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu ietvaros.

Latvijas partneri sadarbībā ar Polijas partneriem īsteno 24 kopīgus projektus INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas ietvaros tādās jomās kā inovācijas, efektīva dabas resursu pārvaldība un ilgtspējīgs transports. Sadarbība notiek starp reģionāla, nacionāla un vietēja līmeņa iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, pētnieciskām institūcijām, nozaru aģentūrām un asociācijām, uzņēmumiem.

Starpreģionu sadarbības programmā INTERREG EUROPE Latvijas partneri sadarbībā ar partneriem no Polijas īsteno septiņus kopīgus projektus. Sadarbība notiek mazo un vidējo komersantu konkurētspējas sekmēšanai, kā arī efektīvas vides resursu izmantošanā. Sadarbība notiek starp reģionāla, nacionāla un vietēja līmeņa iestādēm, nevalstiskajām organizācijām.

Savukārt starpreģionu sadarbības programmā URBACT III Latvijas pašvaldības sadarbībā ar pašvaldībām no Polijas īsteno četrus kopīgus projektus, kas veicina ilgtspējīgu pilsētu attīstību dažādās jomās.

SADARBĪBA LABKLĀJĪBAS JOMĀ

Valsts darba inspekcija sadarbojas ar Polijas kompetentajām iestādēm Eiropas Savienības Vecāko darba inspektoru komitejas (SLIC), Zināšanu un pieredzes apmaiņas tīkla (CIRCABC-KSS) un Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) ietvaros. VDI ir iesaistīta arī divu projektu īstenošanā par nosūtītiem darbiniekiem - Posting of workers: improving administrative cooperation through coordinated cross-border action, kurā piedalās 10 valstis, ieskaitot Poliju, Rumāniju, Somiju un Vāciju, un Promotion of transnational cooperation among stakeholders and dissemination of best practices to enhance the enforcement of the European legislation regarding posted workers and posting issues, kurā piedalās arī Polijas Valsts darba inspekcija. Projektu mērķi ir uzlabot valsts uzraudzības institūciju un sociālo partneru sadarbību darbinieku nosūtīšanas jomā un Eiropas Savienības valstu labās prakses pārņemšanā. Projektu darbības laiks ir no 2016. gada janvāra līdz 2017. gada decembrim.

PAŠVALDĪBU SADARBĪBA

Starp Latvijas un Polijas pašvaldībām izveidojusies aktīva sadarbība ekonomikas, izglītības, kultūras, sporta, tūrisma, lauksaimniecības, vides aizsardzības un reģionālās attīstības jomās. Vairākām Latvijas pilsētām un novadiem ir noslēgti sadarbības un sadraudzības līgumi ar Polijas pilsētām.

Latvijas Pašvaldību savienība kopā ar vienpadsmit partnervalstīm, tostarp Poliju, īsteno INTERREG IVC starpreģionu sadarbības programmas projektu „4POWER”. Projekta mērķis ir sagatavot Eiropas Savienības piekrastes reģionus jūras vēja enerģijas efektīvai izmantošanai, pielietojot zināšanu, labās prakses un pieredzes apmaiņu. Ciešā partneru sadarbībā notiek darbs pie efektīvas reģionālās politikas ietvara un labvēlīgas uzņēmējdarbības un inovāciju vides.  

Pilsētas

Daugavpils - Radoma

Jelgava - Belostoka

Jēkabpils - Červjonka-Leščina

Liepāja - Elblonga un Gdiņa

Rēzekne - Suvalki

Rīga - Varšava

Valmiera - Zduņska Vola

Novadi

Aizkraukles novads - Tčeva

Amatas novads – Suvalki

Balvu novads - Žukova

Bauskas novads - Ripina

Cēsu novads - Konstancina-Jezjorna

Daugavpils novads - Lomžas rajons un Bjalobžegu apriņķis

Dobeles novads - Konina

Grobiņas novads - Mokrsko

Gulbenes novads – Kentšina

Krāslavas novads - Aleksandrova un Podembice

Ķekavas novads - Gostiņa

Limbažu novads - Serocka

Līvānu novads - Tarnova Podgurna

Ludzas novads - Mendzižeca Podlaski

Olaines novads - Nova Sažina

Priekuļu novads - Suvalki

Rēzeknes novads - Zambrova un Zgeža

Saldus novads – Stargard Szczecinski

Tukuma novads - Andrihova

Sadarbības ietvaros minēto pilsētu poļu un latviešu kopienas, kultūras biedrības un pašdarbības kolektīvi piedalās dažādos starptautiskos mākslas un kultūras festivālos, pilsētu svētkos un deju un koru forumos. Regulāri tiek rīkotas uzņēmēju delegāciju un kultūras speciālistu vizītes, meistarklašu nodarbības un studentu un pasniedzēju apmaiņa.

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Informācija par divpusējiem līgumiem ar Poliju

Saites par Poliju

Polijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mfa.gov.pl/

Polijas Republikas valdība: http://www.kprm.gov.pl/english/

Polijas Republikas prezidenta kanceleja: http://www.president.pl/x.node?id=479

Polijas Republikas parlamenta augšpalāta (Senāts): http://www.senat.gov.pl/indexe.htm

Polijas Republikas parlamenta apakšpalāta (Sejms):http://www.sejm.gov.pl/english.html

Polijas Republikas vēstniecība Rīgā: http://www.ryga.polemb.net/index.php?document=25

Latvijas Republikas vēstniecība Polijā: http://www.am.gov.lv/poland