Latvijas Republikas un Polijas Republikas divpusējās attiecības

Starp Latviju un Poliju izveidojušies cieši kontakti visās jomās un līmeņos. Aktīva un daudzpusīga ir sadarbība aizsardzības, izglītības un kultūras jomās, kā arī pašvaldību starpā. Polija ir nozīmīgs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris un abu valstu starpā pastāv stabilas ekonomiskās attiecības. Latvija ir ieinteresēta sadarbību attīstīt un stiprināt tālāk, kā divpusēji, tā Eiropas Savienības, NATO, Baltijas jūras valstu padomes un citu starptautisko organizāciju ietvaros. Latvija un Polija īsteno veiksmīgu dialogu arī parlamentārā līmenī. 13. Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Polijas parlamentu.

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbība aizsardzības jomā
• Sadarbība iekšlietu jomā
• Sadarbība izglītības un zinātnes jomā
• Sadarbība kultūras jomā
• Sadarbība vides aizsardzības un reģionālās attīstības jomā
• Pašvaldību sadarbība
• Nozīmīgākās vizītes
• Informācijas avoti
  

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Polija Latvijas valsts neatkarību atzina 1921. gada 27. janvārī (Polijas nota par Latvijas atzīšanu de iure ir datēta ar 1920. gada 31. decembri, bet Latvijas Ārlietu ministrijā tika iesniegta 1921. gada 27. janvārī).

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā. Līgumi par Latvijas vēstniecības atvēršanu tika noslēgti 1992.gada novembrī, bet pilnvērtīgu darbību Latvijas vēstniecība Polijā uzsāka 1993.gadā. Polijas vēstniecība Latvijā tika atvērta 1991.gada 12.novembrī.

Latvijas vēstnieki Polijā:

Edgars Bondars (18.08.2017 – pašlaik)

Ilgvars Kļava (19.08.2013. –  17.08.2017)

Einars Semanis (15.09.2009. – 18.08.2013.)

Alberts Sarkanis (08.12.2004. – 03.08.2009.)

Uldis Vītoliņš (15.07.2002. – 16.07.2004.)

Aivars Vovers (04.01.1998. – 10.05.2002.)

Mārtiņš Perts (04.01.1993. – 14.05.1997.)

Polijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā no 2018.gada 4.septembra ir Monika Mihališina  (Monika Michaliszyn).  

Goda konsuli

Polijā darbojas četri Latvijas goda konsuli: Tadeušs Bedzkis (Tadeusz Biedzki) Katovicē, Kšištofs Figels (Krzysztof Figel) Gdaņskā, Rafals Bžoska (Rafał Brzoska) Krakovā un Martins Kačmarskis (Martin Kaczmarski) Vroclavā.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.

• Preču tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Poliju
• Pakalpojumu tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Poliju
• Tiešās investīcijas
• Tūrisms

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvija augstu vērtē Polijas iesaisti Baltijas reģiona drošības stiprināšanā. Polija ir NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā līdzdalībniece, Polijas Gaisa spēki rotācijas kārtībā piedalās NATO patrulēšanas misijā gaisa telpā virs Baltijas, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā. Tāpat arī Latvija un Polija īsteno ciešu sadarbību militāro mācību jomā.  

Divpusējo sadarbību aizsardzības jomā regulē Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanās par divpusējo sadarbību aizsardzības jomā.

Regulārs un intensīvs ir abu valstu amatpersonu dialogs un vizīšu apmaiņa aizsardzības jomā, notiek ekspertu līmeņa konsultācijas un pieredzes apmaiņa.  

2020. gada 9. decembrī Polijas Nacionālās aizsardzības ministrijā tika akreditēts Latvijas aizsardzības atašejs pulkvežleitnants Aivars Spriedējs.

SADARBĪBA IEKŠLIETU JOMĀ

Cieša un regulāra ir iekšlietu nozares sadarbība, pieredzes apmaiņa un divpusējais dialogs ar Polijas radniecīgajiem dienestiem. Valsts robežsardzes sadarbība ar Polijas Republikas robežsardzi notiek, pamatojoties uz abu valstu Iekšlietu ministriju noslēgto sadarbību noziedzības apkarošanas jomā, kā arī protokolu par sadarbības veidiem un virzieniem starp abu valstu robežsardzes dienestiem.

Aktīva ir sadarbība starp Latvijas un Polijas robežapsardzības iestāžu operatīvajām (kriminālizmeklēšanas) struktūrvienībām, risinot jautājumus par nelikumīgu personu pārvietošanu pāri ES ārējai robežai. Tāpat sadarbība ar Poliju notiek Frontex aģentūras ietvaros (sanāksmes, jūras robežas uzraudzība / jūras operācijas). Valsts robežsardzes koledža īsteno sadarbību ar Polijas Robežsardzes mācību centru personāla profesionālās sagatavošanas pilnveidošanā, kā arī savstarpējās sadarbības attīstīšanā: kopīgu sēžu un zinātniski praktisku konferenču organizācija; pieredzes apmaiņa mācību metožu un formu jomā; speciālistu apmaiņa kopīgu mācību gaitā; mācību un metodisko materiālu apmaiņa; piedalīšanās iestāžu rīkotajos sporta pasākumos un profesionālajos čempionātos. Valsts robežsardzes koledža īsteno sadarbības aktivitātes ar Polijas Republikas Robežsardzes mācību centru, kā arī Polijas Republikas Policijas akadēmiju Erasmus+ projekta ietvaros.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀ

2019.gada 9.maijā darba vizītes laikā Polijā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska parakstīja Latvijas un Polijas kultūras un izglītības sadarbības programmu 2019.- 2022. gadam. Programma paredz konkrētus abu valstu divpusējās sadarbības pasākumus kultūras, izglītības, jaunatnes un sporta jomās. Programma paredz abpusēju stipendiju piešķiršanu studijām, pētniecībai un dalībai vasaras skolās, Latvijas un Polijas sadarbību poļu mazākumtautību jautājumos, kā arī poļu valodas un literatūras un latviešu valodas, kultūras un literatūras speciālistu apmaiņu.

Vispārējās izglītības jomā poļu valodas un kultūras apguvi īsteno vairākas izglītības iestādes Latvijā, kas  nodrošina mazākumtautību izglītības programmas.

Aktīva ir Latvijas un Polijas sadarbība augstākās izglītības jomā, kas tiek īstenota, galvenokārt pamatojoties uz abu valstu augstākās izglītības iestāžu divpusējās sadarbības līgumiem. Ar Poliju sadarbojas un ir noslēgušas divpusējās sadarbības līgumus vai studentu un mācībspēku apmaiņas līgumus vairākas Latvijas augstskolas.

Polija ir svarīgs Latvijas partneris zinātnes jomā, kur izveidojusies cieša sadarbība kopīgu publikāciju sagatavošanā. Latvija un Polija kopīgi sadarbojas Apvārsnis 2020 programmas ietvaros. Vairākām zinātniskajām institūcijām un Latvijas Zinātņu akadēmijai ir noslēgti divpusējās sadarbības līgums ar Polijas  partnerinstitūcijām par zinātnieku apmaiņu un kopīgu projektu īstenošanu. Sadarbību ar Poliju zinātnē raksturo, piemēram, augstskolu dalība starptautiskos projektos, kuros kā koordinatori vai partneri darbojas gan Latvijas, gan Polijas pārstāvji. Sadarbību zinātnes jomā veicina arī atsevišķu augstskolu zinātnieku un pētnieku iekļaušanās un līdzdarbošanās dažādu nozaru starptautiskajās organizācijās un zinātnes jomu tehnoloģiju platformās.

Visos izglītības līmeņos aktīva sadarbība starp Latvijas un Polijas institūcijām tiek īstenota Erasmus+ programmas projektu ietvaros.

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Sadarbība kultūrā ar Poliju ir plaša, daudzveidīga un dinamiska. Latvija saņem ievērojamu atbalstu no Polijas, īpaši kultūras mantojuma saglabāšanas jomā.

Abu valstu mākslinieki regulāri piedalās abās valstīs rīkotajos festivālos un koncertos, Latvijas mūzikas kolektīvi sadarbojas ar poļu diriģentiem.

Starptautiskajai Rakstnieku un tulkotāju mājai izveidojusies cieša sadarbība ar Poliju, tur regulāri uzturas poļu rakstnieki, dzejnieki un tulkotāji.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ilggadēja sadarbības partnere ir Varšavas Nacionālā bibliotēka, kā arī Polijas Sejma bibliotēka un Pomerānijas bibliotēka Ščecinā.

Nacionālais Kino centrs sadarbojas ar Poliju starptautisko organizāciju – Eiropas Savienības audiovizuālās jomas atbalsta programmā MEDIA Plus un MEDIA apmācībās, Eiropas Padomes kopražojumu fondā EURIMAGES, u.c.  ietvaros.

Polijas kino mākslinieki un filmas regulāri piedalās starptautiskajos kino pasākumos Latvijā, piemēram, Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā un semināros, Rīgas starptautiskajā filmu festivālā „2Annas”.

Cieša un veiksmīga ir Latvijas vizuālās mākslas un muzeju jomas pārstāvju sadarbība ar Polijas partneriem. Regulārus projektus ar Polijas pārstāvjiem īsteno Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Memoriālo muzeju apvienība, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.  

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ar Poliju sadarbojas Baltijas valstu kultūras mantojuma komitejas ietvaros, kur tiek realizēti projekti kultūras mantojuma aizsardzībā. No Polijas puses sadarbības partneri ir Polijas Kultūras pieminekļu pārvalde un Gdaņskas Jūras muzejs.

Polija ir sniegusi atbalstu Pasienes klostera atjaunošanā, kas kopā ar Pasienes Sv. Dominika Romas katoļu baznīcu ir viena no skaistākajām un izcilākajām sakrālajām poļu jeb Austrumeiropas baroka stila celtnēm Latgalē un visā Latvijā. Baznīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un kopš 1999.gada ir Eiropas kultūras mantojuma objektu sarakstā.

Ņemot vērā ciešo vēsturisko saikni starp Poliju un Krāslavu, vairākus gadus notika Krāslavas Sv.Ludvika Romas katoļu baznīcas fresku restaurācija, kur praktiskos darbus veica restauratori no Polijas. 

SADARBĪBA VIDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS JOMĀ

Latvija sadarbojas ar Poliju ES Strukturālo un investīciju fondu 2014.-2020. gadam “Eiropas teritoriālā sadarbība” mērķa transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu ietvaros.

Latvijas partneri sadarbībā ar Polijas partneriem īsteno kopīgus projektus INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas ietvaros tādās jomās kā inovācijas, efektīva dabas resursu pārvaldība un ilgtspējīgs transports. Sadarbība notiek starp reģionāla, nacionāla un vietēja līmeņa iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, pētnieciskām institūcijām, nozaru aģentūrām un asociācijām, uzņēmumiem.

Starpreģionu sadarbības programmā INTERREG EUROPE Latvijas partneri sadarbībā ar partneriem no Polijas īsteno kopīgus projektus. Sadarbība notiek mazo un vidējo komersantu konkurētspējas sekmēšanai, kā arī efektīvas vides resursu izmantošanā. Sadarbība notiek starp reģionāla, nacionāla un vietēja līmeņa iestādēm, nevalstiskajām organizācijām.

Starpreģionu sadarbības programmā URBACT III Latvijas pašvaldības sadarbībā ar pašvaldībām no Polijas īsteno kopīgus projektus, kas veicina ilgtspējīgu pilsētu attīstību.  

PAŠVALDĪBU SADARBĪBA

Starp daudzām Latvijas un Polijas pašvaldībām izveidojusies aktīva sadarbība ekonomikas, izglītības, kultūras, sporta, tūrisma, lauksaimniecības, vides aizsardzības un reģionālās attīstības jomās. Vairākām Latvijas pilsētām un novadiem ir noslēgti sadarbības un sadraudzības līgumi ar Polijas pilsētām. Kopš 2002.gada spēkā vienošanās par sadraudzību un sadarbību starp Rīgu un Varšavu. Arī vairākām citām Latvijas pilsētām (Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Rēzekne, Jēkabpils, Valmiera) un novadiem ir sadraudzības pilsētas un apriņķi Polijā. Sadarbības ietvaros pilsētu un novadu latviešu un poļu kopienas, kultūras biedrības un pašdarbības kolektīvi piedalās dažādos starptautiskos mākslas un kultūras festivālos, pilsētu svētkos un deju un koru forumos. Regulāri tiek rīkotas uzņēmēju delegāciju un kultūras speciālistu vizītes, meistarklašu nodarbības un studentu un pasniedzēju apmaiņa.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Informācija par divpusējiem līgumiem ar Poliju

Informācijas avoti par Poliju

Polijas Republikas prezidenta kanceleja: https://www.president.pl

Polijas Republikas valdība: https://www.premier.gov.pl/

Polijas Republikas Ārlietu ministrija: https://www.gov.pl/web/diplomacy

Polijas Republikas parlamenta augšpalāta (Senāts): https://www.senat.gov.pl

Polijas Republikas parlamenta apakšpalāta (Sejms): http://sejm.gov.pl   

Polijas Republikas vēstniecība Rīgā: https://www.gov.pl/web/latvija

Latvijas Republikas vēstniecība Polijā: https://www.mfa.gov.lv/poland