Latvijas Republikas un Polijas Republikas divpusējās attiecības

Publicēts: 20.02.2023.
Atjaunināts: 11.06.2025.

Latviju un Poliju vieno kopīga vēsture un daudzpusīgas attiecības. Latvija un Polija ir stratēģiskie partneri drošības jomā – mūs vieno līdzīgs redzējums par reģiona un Eiropas drošību, par transatlantisko sadarbību, NATO lomu un attīstību nākotnē. Ar Poliju notiek regulāri kontakti reģionālajos formātos.

2021. gada vasarā, sākoties Baltkrievijas hibrīduzbrukumam uz robežām ar Latviju, Lietuvu un Poliju, aktivizējās ne tikai Latvijas un Polijas divpusējā sadarbība, bet arī sadarbība 3+1 formātā (Baltijas valstis un Polija). Krievijas kara Ukrainā kontekstā šī sadarbība kļuvusi vēl ciešāka. Baltijas valstu un Polijas sadarbības nozīme ir ievērojami pieaugusi arī enerģētiskās drošības jomā – nepieciešamība kļūt neatkarīgiem no Krievijas resursiem veicinājusi reģionālo infrastruktūras projektu attīstīšanu. 2023. gadā tika parakstītas deklarācijas par ciešāku sadarbību starp Baltijas un Polijas parlamentu priekšsēdētājiem, kā arī starp minēto valstu ārlietu ministriem.

Polija ir nozīmīgs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. Aktīva un daudzpusīga ir sadarbība izglītībā un kultūrā. Abu valstu parlamentos izveidotas deputātu grupas starpparlamentārās sadarbības veicināšanai, un aktīvi sadarbojas Latvijas un Polijas pašvaldības.

Polija Latvijas valsts neatkarību atzina 1921. gada 27. janvārī (Polijas nota par Latvijas atzīšanu de iure ir datēta ar 1920. gada 31. decembri, bet Latvijas Ārlietu ministrijā tā tika iesniegta 1921. gada 27. janvārī).

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā. Līgumi par Latvijas vēstniecības atvēršanu tika noslēgti 1992. gada novembrī, bet pilnvērtīgu darbību Latvijas vēstniecība Polijā uzsāka 1993. gadā. Polijas vēstniecība Latvijā tika atvērta 1991. gada 12. novembrī.

Latvijas pārstāvība Polijas Republikā

Latvijas Republikas vēstniecība atrodas Varšavā.

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijas Republikā kopš 2021. gada 1. oktobra ir Juris Poikāns.

Polijā darbojas pieci Latvijas goda konsuli: Tadeušs Bedzkis (Tadeusz Biedzki) Katovicē, Rafals Bžoska (Rafał Brzoska) Krakovā, Martins Kačmarskis (Martin Kaczmarski) Vroclavā, Arturs Olehno (Artur Olechno) Bjalistokā un Tomašs Limons (Tomasz Limon) Gdaņskā.

Polijas Republikas pārstāvība Latvijā

Polijas Republikas vēstniecība atrodas Rīgā.

No 2018. gada 4. septembra līdz 2024. gada 31. maijam Polijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā bija Monika Mihališina (Monika Michaliszyn). No 2025. gada 17. februāra Polijas Republikas vēstniecības Latvijas Republikā pagaidu pilnvarotais lietvedis ir Tomašs Šeratičs (Tomasz Szeratics).

Latvijas augstāko amatpersonu vizītes Polijā
2025. g. 7.–8. maijs	Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Polijā, dalība ES Ārlietu padomes neformālajā (Gimnihas) sanāksmē un Varšavas Drošības foruma augsta līmeņa diskusijā (Europe Under Attack: Seeking a United Response to Russia’s Hybrid Warfare)
2025. g. 28.–29. aprīlis	Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Polijā, dalība Trīs jūru iniciatīvas samitā
2025. g. 25.–26. februāris	Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča oficiālā vizīte Polijā
2025. g. 27.– 28. janvāris	Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Polijā, dalība Aušvicas–Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 80. gadadienas atceres pasākumos
2024. g. 10.–11. oktobris	Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vizīte Polijā, dalība Arajološas grupas (Arraiolos Group) sanāksmē
2024. g. 30. septembris–1. oktobris	Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Polijā, dalība Varšavas drošības forumā, tikšanās ar Polijas Prezidenta drošības biroja vadītāju Jaceku Severu (Jaciek Siewiera)
2024. g. 19.–20. jūnijs	Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Polijā
2024. g. 10.–11. jūnijs	Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas vizīte Polijā, dalība Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē
2024. g. 28.–29. februāris	Ministru prezidentes Evikas Siliņas darba vizīte Polijā
2024. g. 15. janvāris	Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas darba vizīte Polijā
2023. g. 16. augusts	Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba vizīte Polijā
2023. g. 15. marts	Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte Polijā
2023. g. 19.–20. decembris	Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna oficiālā vizīte Polijā
2023. g. 16. janvāris	Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna vizīte Polijā, dalība Baltijas valstu un Polijas parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē
2022. g. 22. jūnijs	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Polijā
2022. g. 19.–21. aprīlis	Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces darba vizīte Polijā, dalība ES valstu parlamentu priekšsēdētāju – sieviešu sanāksmē par atbalstu Ukrainai
2022. g. 12. aprīlis	Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Polijā, dalība Baltijas valstu un Polijas prezidentu sanāksmē
2022. g. 19.–21. aprīlis	Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces darba vizīte Polijā, dalība ES valstu parlamentu priekšsēdētāju – sieviešu sanāksmē par atbalstu Ukrainai
2021. g. 8. decembris	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Polijā
2021. g. 2.–3. maijs	Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Polijā
2020. g. 27. janvāris	Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīte Polijā, dalība Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 75. gadadienas atceres pasākumos Polijā
2019. g. 10.–11. septembris	Valsts prezidenta Egila Levita oficiālā vizīte Polijā

Polijas augstāko amatpersonu vizītes Latvijā
2025. g. 1.–3. maijs	Polijas Senāta priekšsēdētājas Malgožatas Kidavas-Bloņskas (Małgorzata Kidawa-Błońska) darba vizīte Latvijā
2024. g. 23.–24. oktobris	Polijas Sejma priekšsēdētāja Šimona Holovņas (Szymon Hołownia) vizīte Latvijā, dalība Starptautiskās Krimas platformas trešajā parlamentārajā samitā
2024. g. 10.–11. jūnijs	Polijas prezidenta Andžeja Dudas (Andrzej Duda) vizīte Latvijā, dalība NATO Austrumu flanga valstu (B9) samitā
2024. g. 27. marts	Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska (Radosław Sikorski) darba vizīte Latvijā
2023. g. 30. novembris	Polijas ārlietu ministra Šimona Šinkovska vel Senka (Szymon Szynkowski vel Sęk) darba vizīte Latvijā
2023. g. 9.–10. jūlijs	Polijas Sejma priekšsēdētājas Elžbetas Vitekas (Elżbieta Witek) darba vizīte Latvijā
2023. g. 31. janvāris–2. februāris	Polijas prezidenta Andžeja Dudas (Andrzej Duda) oficiālā vizīte Latvijā
2023. g. 31. janvāris	Polijas ārlietu ministra Zbigņeva Rau (Zbigniew Rau) vizīte Latvijā, dalība Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministru sanāksmē
2022. g. 20.–21. jūnijs	Polijas prezidenta Andžeja Dudas (Andrzej Duda) vizīte Latvijā, dalība Trīs jūru iniciatīvas samitā
2022. g. 29. aprīlis	Latvijā, dalība Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministru sanāksmē
2021. g. 30. novembris–1. decembris	Polijas ārlietu ministra Zbigņeva Rau (Zbigniew Rau) vizīte Latvijā, dalība NATO ārlietu ministru sanāksmē
2021. g. 21. novembris	Polijas premjerministra Mateuša Moravecka (Mateusz Morawiecki) darba vizīte Latvijā
2021. g. 13. septembris	Polijas ārlietu ministra Zbigņeva Rau (Zbigniew Rau) un aizsardzības ministra Mariuša Blaščaka (Mariusz Błaszczak) vizīte Latvijā, dalība Baltijas valstu un Polijas ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmē
2021. g. 10. jūnijs	Polijas ārlietu ministra Zbigņeva Rau (Zbigniew Rau) darba vizīte Latvijā
2020. g. 11. augusts	Polijas ārlietu ministra Jaceka Čaputoviča (Jacek Czaputowicz) vizīte Latvijā, dalība Latvijas – Krievijas miera līguma simtgadei veltītajā pasākumā
2019. g. 6. decembris	Polijas premjerministra Mateuša Moravecka (Mateusz Morawiecki) vizīte Latvijā, dalība Baltijas Ministru padomes sanāksmē
2019. g. 29. novembris	Polijas Senāta priekšsēdētāja Tomaša Grodzka (Tomasz Grodzki) darba vizīte Latvijā

14. Saeimā darbojas Deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Polijas parlamentu. Grupa sadarbībai ar Latvijas parlamentu izveidota arī Polijas parlamentā.

Polija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem.

Plašāk

Polija ir svarīgs Latvijas stratēģiskais partneris drošības jomā. Polija piedalās Kanādas vadītajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā. Polijas pārstāvji strādā NATO Spēku integrācijas vienībā (NFIU Latvia), kā arī NATO StratCom centrā Rīgā. Polija piedalās NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā.

Abās valstīs ir akreditēti aizsardzības atašeji. Kopš 2024. gada augusta Latvijas aizsardzības atašejs Polijā (ar rezidenci Varšavā) ir pulkvedis Ēriks Naglis. Kopš 2022. gada jūlija Polijas aizsardzības atašejs Latvijā ir pulkvedis Tadeušs Slomčevskis (Tadeusz Słomczewski).

Cieša un regulāra ir pieredzes apmaiņa un divpusējais dialogs ar Polijas radniecīgajiem dienestiem iekšlietu nozarē, t.sk. civilās aizsardzības jomā un cīņā pret hibrīddraudiem.

Valsts robežsardzes sadarbība ar Polijas Republikas robežsardzi notiek, pamatojoties uz abu valstu Iekšlietu ministriju noslēgto vienošanos noziedzības apkarošanas jomā, kā arī protokolu par sadarbības veidiem un virzieniem starp abu valstu robežsardzes dienestiem.

Aktīva ir sadarbība starp Latvijas un Polijas robežapsardzības iestāžu operatīvajām (kriminālizmeklēšanas) struktūrvienībām, risinot jautājumus par nelikumīgu personu pārvietošanu pāri ES ārējai robežai. Tāpat sadarbība ar Poliju notiek Frontex aģentūras ietvaros. Valsts robežsardzes koledža īsteno pieredzes apmaiņu ar Polijas Robežsardzes mācību centru personāla profesionālās sagatavošanas pilnveidošanā.

Latvijas un Polijas sadarbība izglītībā un kultūrā ir plaša un daudzveidīga. Abu valstu attiecību stiprināšanā nozīmīga loma ir poļu diasporai Latvijā. Latvijā dzīvo apmēram 40 tūkstoši poļu, kas ir 2,1% no iedzīvotāju skaita valstī. Aktīvi darbojas Latvijas Poļu savienība un Poļu Kultūras centrs Daugavpilī, kas apvieno Latvijā dzīvojošās poļu kopienas pārstāvjus un poļu kultūras cienītājus.

2023. gada 1. februārī tika parakstīta Latvijas un Polijas kultūras un izglītības sadarbības programma 2023.–2026. gadam. Tajā ietverti abu valstu divpusējās sadarbības pasākumi kultūras, izglītības, jaunatnes un sporta jomās. Programma paredz abpusēju stipendiju piešķiršanu studijām, pētniecībai un dalībai vasaras skolās, sadarbību poļu mazākumtautību jautājumos, kā arī poļu valodas un literatūras un latviešu valodas, kultūras un literatūras speciālistu apmaiņu.

Vispārējās izglītības jomā poļu valodas un kultūras apguvi īsteno vairākas izglītības iestādes Latvijā, kas nodrošina mazākumtautību izglītības programmas:

Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola;
J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzija;
Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija;
Daugavpils pilsētas 29. poļu pirmsskolas izglītības iestāde.

Polija pastāvīgi sniedz finansiālu un tehnisku atbalstu poļu skolu darbībai, nodrošina tās ar viesskolotājiem no Polijas, kā arī sniedz iespēju pedagogiem no Latvijas pilnveidot profesionālās iemaņas Polijā.

Aktīva ir Latvijas un Polijas sadarbība augstākās izglītības jomā. Ar Poliju ir noslēgušas divpusējās sadarbības līgumus vai studentu un mācībspēku apmaiņas līgumus lielākā daļa Latvijas augstskolu.

Poļu tautas vēsture, kultūra un valoda ir nozīmīga daļa no Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma.

Latvijai ir aktīva un daudzpusīga sadarbība ar Poliju visās kultūras jomās. Mākslinieki regulāri piedalās abās valstīs rīkotajos festivālos un koncertos, Latvijas mūzikas kolektīvi sadarbojas ar poļu diriģentiem. Starptautiskajai Rakstnieku un tulkotāju mājai izveidojusies cieša sadarbība ar Poliju, tur regulāri uzturas poļu rakstnieki, dzejnieki un tulkotāji. Latvijas Nacionālās bibliotēkas ilggadēja sadarbības partnere ir Varšavas Nacionālā bibliotēka, kā arī Polijas Sejma bibliotēka un Pomerānijas bibliotēka Ščecinā. Regulārus projektus ar Polijas pārstāvjiem īsteno Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Memoriālo muzeju apvienība, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Rundāles pils muzejs, Turaidas muzejrezervāts.

Latvija saņem ievērojamu atbalstu no Polijas kultūras mantojuma saglabāšanā. Polija ir sniegusi atbalstu Pasienes klostera atjaunošanā, kas kopā ar Pasienes Sv. Dominika Romas katoļu baznīcu ir viena no skaistākajām un izcilākajām sakrālajām poļu jeb Austrumeiropas baroka stila celtnēm Latgalē un visā Latvijā. Baznīca kopš 1999. gada ir Eiropas kultūras mantojuma objektu sarakstā. Vairākus gadus notika Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīcas fresku restaurācija, kur praktiskos darbus veica restauratori no Polijas. Polijas valdība finansējusi restaurācijas darbus Krāslavas Romas katoļu baznīcā, veicot sānu altāra restaurāciju. Polijas valdība finansējusi arī Piedrujas Romas katoļu baznīcas altāra gleznojuma restaurāciju.

Latvijas Pašvaldību savienībai ir cieša sadarbība ar Polijas Pilsētu asociāciju. Aktīva sadarbība ar Poliju un tās pilsētām norisinās arī Baltijas pilsētu apvienības (Union of the Baltic Cities) ietvaros. Vairāk kā 30 Latvijas un Polijas pašvaldībām (novadiem, pilsētām) izveidojušies cieši kontakti, t.sk. Daugavpilij, Jēkabpilij, Jelgavai, Liepājai, Rēzeknei, Valmierai u.c. Kopš 2002. gada ir spēkā vienošanās par sadraudzību starp Rīgu un Varšavu.

Sadarbības ietvaros pilsētu un novadu latviešu un poļu kopienas, kultūras biedrības un pašdarbības kolektīvi piedalās dažādos starptautiskos mākslas un kultūras festivālos, pilsētu svētkos un deju un koru forumos. Regulāri tiek rīkotas uzņēmēju delegāciju un kultūras speciālistu vizītes, meistarklašu nodarbības un studentu un pasniedzēju apmaiņa.