Kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas Federācijas īstenotā neprovocētā militārā agresija pret Ukrainu ir smags starptautisko tiesību pārkāpums, kas ir radikāli mainījis drošības situāciju reģionā un plašāk Eiropā. Krievija nepamatoti, neprovocēti un neattaisnojami ir izraisījusi lielāko militāro konfliktu un humanitāro katastrofu Eiropas kontinentā kopš Otrā pasaules kara beigām.

Krievijas agresija pret Ukrainu ir kardināli mainījusi Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības. Lielākā daļa divpusējo attiecību ir vai nu apturētas, vai arī samazinātas līdz minimāli iespējamajam nepieciešamajam līmenim.

Reaģējot uz Krievijas agresiju, ES ciešā koordinācijā ar līdzīgi domājošajām valstīm ir noteikusi bezprecedenta apjoma sankcijas Krievijai. Sankciju lēmumi ir pieņemti vairākās kārtās un darbs pie tālāku sankciju noteikšanas turpinās. Būtiskākais no ES pieņemtajiem sankciju lēmumiem:

  • finanšu  jomā: Krievijas Centrālās bankas rezervju iesaldēšana, liegta sadarbība ar vairākām Krievijas bankām, daļējs SWIFT liegums,  ierobežojums Krievijas pieejai ES kapitāla tirgiem, ierobežojumi depozītiem un darījumiem kriptovalūtā utt.,
  • individuālās sankcijas ar ceļošanas liegumiem un aktīvu iesaldēšanu, kopumā ap 2000 personām, tostarp Valsts Domes deputātiem, Federālās Padomes un  Nacionālas Drošības padomes locekļiem, Krievijas augstākajām amatpersonām, varai pietuvinātajai elitei, t.sk. oligarhiem, viņu ģimenes locekļiem, propagandas industrijas pārstāvjiem utt.,
  • ekonomiskās sankcijas: ierobežojumi divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksportam (īpaši tam ko var  izmantot aizsardzības un drošības sektorā, naftas pārstrādē vai izmantošanai aviācijas vai kosmosa nozarē); vairāku desmitu uzņēmumu, t.sk aizsardzības un rūpniecības nozarē,  sankcionēšana; gaisa telpas slēgšana Krievijas lidmašīnām, aizliegums ES ostās ienākt kuģiem zem Krievijas karoga, aizliegums Krievijā reģistrētam auto transportam pārvadāt preces ES teritorijā; liegums pārdot Krievijai lidmašīnas un to rezerves daļas, liegums investēt Krievijas enerģētikas nozarē, konkrētu preču- dzelzs un tērauda, ogļu, naftas un naftas produktu, dimantu u.c. tirdzniecības  ierobežojumi u.c.

Latvija nacionālā līmenī ir pieņēmusi virkni lēmumu, lai sašaurinātu divpusējo sadarbību ar Krieviju līdz minimāli nepieciešamajam līmenim.

2022. gada pavasarī Saeimas Ārlietu Komisija izvērtēja Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas noslēgtos divpusējos līgumus. Komisija lēma par 12 divpusējo līgumu vai to atsevišķu pantu apturēšanu un viena līguma denonsēšanu. Ārlietu komisija aicināja Ministru kabinetu tā kompetences ietvaros izvērtēt deviņu līgumu darbības apturēšanu un viena Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas divpusējā līguma denonsēšanu. Tika apturētas vai denonsētas vienošanās tādās jomās kā vides aizsardzība, ekonomika, tūrisms, kultūra, pierobežas ceļošana, nodokļu aplikšana.

Iesaldēts ir regulārais Ārlietu ministrijas politisko konsultāciju mehānisms, kā arī apturēta sadarbība Starpvaldību komisijas ietvaros.

2022. gadā tika slēgti Krievijas ģenerālkonsulāti Daugavpilī un Liepājā, kā arī tika slēgti Latvijas ģenerālkonsulāts Sanktpēterburgā, konsulāts Pleskavā un Latvijas vēstniecības Konsulārās nodaļas Maskavā kanceleja Kaļiņingradā.

Kopš 2022. gada 24. februāra Latvijai ES valstu starpā ir bijusi viena no stingrākajām pieejām, ierobežojot vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.

Latvijā ir paplašināts nevēlamo personu saraksts, kā arī slēgta visu Krievijas TV kanālu retranslācija Latvijā un propagandas tīmekļa vietnes.

Kopš 2023. gada 24. februāra Latvija ar Krieviju samazinājusi diplomātisko attiecību līmeni līdz pagaidu pilnvarotā lietveža līmenim.

Preču tirdzniecība 2022. gadā

2022. gadā Krievija ieņēma 5. vietu Latvijas ārējās preču tirdzniecības partneru vidū, veidojot 6.3% no kopējā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma. Kopējais ārējās preču tirdzniecības apjoms ar Krieviju bija 3 miljardi EUR (3022.72 MEUR), palielinoties par 1.8% salīdzinājumā ar 2021.gada apjomu. Minētajā periodā ārējās tirdzniecības bilance Latvijai ar Krieviju bija negatīva – 639 miljonu EUR apmērā.

Preču eksports ar Krieviju 2022. gadā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, veidoja 1197.6 miljonus EUR (4. vieta eksporta partneru vidū), saglabājoties tādā pašā apjomā kā 2021. gadā. Minētajā laika periodā eksporta apjoma kritums visvairāk bija preču kategorijās: Elektroierīces un elektroiekārtas (-36%), Plastmasas un to izstrādājumi (-27%) un Mehānismi un mehāniskas ierīces (-15%). Savukārt vislielākais kāpums preču kategorijā Farmaceitiskie produkti (+19%), Dzērieni, alkoholiski šķidrumi (+12%) un Dzelzs vai tērauda izstrādājumi (+17%). Preču imports ar Krieviju 2022. gadā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, veidoja 1831 miljonu EUR (5. vieta importa partneru vidū), pieaugot par 3% salīdzinājumā ar 2021. gadu. Minētajā laika periodā importa apjoma kāpums visvairāk atspoguļojās preču kategorijās: Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība (+1032%), Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes (+259%), Graudaugu produkti (+183%), Dzīvnieku, augu un mikrobu tauki un eļļas (+61%), Minerālais kurināmais (+68%). Savukārt vislielākais apjomu kritums bija preču kategorijās Dzelzs un tērauds (-73%), Dzelzs vai tērauda izstrādājumi (-58%), Mēslošanas līdzekļi (-59%) un Koks un koka izstrādājumi (-35%).

Preču tirdzniecība 2023. gadā

2023. gada pirmajos 10 mēnešos preču eksports veidoja 942.7 MEUR, samazinoties par -2% salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem 10 mēnešiem. Lielākais apjoma pieaugums bija preču grupā Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis (+56%).

#

EKSPORTS, 2023. gada janvārisoktobris

Miljoni, EUR

% no kopējā

1

Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis

382.42

40.6%

2

Farmaceitiskie produkti

80.49

8.5%

3

Mehānismi un mehāniskas ierīces, boileri, katli un to detaļas

53.96

5.7%

4

Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav trikotāža

45.44

4.8%

5

Adīti vai tamborēti (trikotāžas) apģērbi un apģērba piederumi

43.33

4.6%

6

Kaučuks un tā izstrādājumi

35.31

3.7%

7

Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi

34.43

3.7%

8

Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi

33.26

3.5%

9

Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šādu izstrādājumu daļas

31.24

3.3%

10

Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgs; ceļojuma piederumi, somas un tamlīdzīgas preces; izstrādājumi no dzīvnieku zarnām (izņemot zīdvērpēja pavedienu)

23.31

2.5%

 

Pārējās preces

 

19.0%

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP)

 

2023. gada pirmajos 10 mēnešos preču imports veidoja 495.2 MEUR, samazinoties par -68% salīdzinājumā ar 2022. gada pirmajiem 10 mēnešiem. Lielākais importa apjoma pieaugums bija preču grupā Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība (12.41 MEUR apmērā jeb +20%).

#

IMPORTS, 2023. gada janvārisoktobris

Miljoni, EUR

% no kopējā

1

Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski

206.03

41.6%

2

Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība

74.36

15.0%

3

Graudaugu produkti

61.3

12.4%

4

Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi

31.18

6.3%

5

Dzelzs un tērauds

25.39

5.1%

6

Dzīvnieku, augu vai mikrobu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski

21.24

4.3%

7

Mēslošanas līdzekļi

10.61

2.1%

8

28.nodaļa-neorganiskās ķīmijas produkti; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie vai neorganiskie savienojumi

7.44

1.5%

9

Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni

5.49

1.1%

10

Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti un iekļauti

4.64

0.9%

 

Pārējās preces

 

9.6%

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde
 

Pakalpojumu tirdzniecība

2022. gadā pakalpojumu tirdzniecības kopējais apjoms samazinājās par  38%, salīdzinot ar 2021. gadu, un sastādīja 284 MEUR, veidojot 2.4% no kopējā Latvijas pakalpojumu tirdzniecības apjoma. Latvijai 2022. gadā bija pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance ar Krieviju 114 MEUR apmērā. Pakalpojumu eksports uz Krieviju bija 179 MEUR (2,8% no kopējā Latvijas pakalpojumu eksporta), samazinoties par 28%, salīdzinot ar 2021. gadu. Pakalpojumu imports bija 85 MEUR (1.8% no kopējā Latvijas pakalpojumu importa), samazinoties par 53% salīdzinājumā ar 2021. gadu.

2023. gada pirmajos 3 ceturkšņos pakalpojumu eksporta apjoms veidoja 37 MEUR, bet pakalpojumu imports 12 MEUR.

Investīcijas

Saskaņā ar Latvijas bankas datiem 2023. gada 3. ceturksnī Krievijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā veidoja 3771 MEUR, samazinoties par ~21% salīdzinājumā ar kopējo atlikumu 2022. gada 3. ceturksnī (4813 MEUR).

Savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Krievijā 2023. gada 3. ceturksnī veidoja 120 MEUR, samazinoties par 39% salīdzinājumā ar atlikumu 2022. gada 3. ceturksnī (199 MEUR).

Uz 2023. gada 14. decembri Latvijas Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 3334 uzņēmumi ar Krievijas investīcijām pamatkapitālā (9. vieta kopējo ieguldījumu apjoma ziņā ~277 MEUR).