Latvijas Republikas un Apvienotās Karalistes divpusējās attiecības

03.11.2019. 14:00

Apvienotā Karaliste ir Latvijai nozīmīgs sadarbības partneris, ar kuru saista vēsturiski draudzīgas attiecības, kā arī kopīgas intereses un sadarbība gan divpusējā, gan reģionālā un daudzpusējā līmenī. AK ir viena no nozīmīgākajām Latvijas sabiedrotajām drošības un aizsardzības jomā, kā arī nozīmīga tirdzniecības partnere. Īpašu saikni ar AK nodrošina Latvijas lielākā diaspora ārvalstīs– vairāk nekā 100 000 tautiešu.

2016.gada jūnijā AK pilsoņi referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES. Neskatoties uz to, kā notiks AK izstāšanās no ES, AK arī turpmāk būs svarīgs sadarbības partneris Latvijai gan ekonomikā un drošības politikā, gan citās jomās. 

Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē ir Baiba Braže.

AK vēstnieks Latvijā kopš 2017. gada 6. jūnija ir Kīts Šenons (Keith Shannon)

Latvijai ir deviņi goda konsuli AK:

  • kopš 2002. gada marta Andris Tauriņš ir Latvijas goda konsuls Velsā;
  • kopš 2007. gada oktobra Latvijas goda konsuls Skotijā, izņemot Glāzgovas pilsētu, ir Džons Makgregors (John McGregor);
  • kopš 2010. gada janvāra Viljams O’Hērs (William O’Hare) ir Latvijas goda konsuls Ziemeļīrijā;
  • kopš 2014. gada oktobra Lilita Krūze ir Latvijas goda konsule Gērnsijas salā;
  • kopš 2015. gada maija Džordžs Stīvens Gillijs (George Stephen Gillie) ir goda konsuls Anglijas Ziemeļaustrumos;
  • kopš 2016. gada jūnija Stīvens Barouzs (Stephen Burrows) ir goda konsuls Anglijas Ziemeļrietumos;
  • kopš 2016. gada jūnija Karena Treisija (Karen Tracey) ir goda konsule Rietummidlendā;
  • kopš 2016.gada 31.oktobra Deivids Kejs (David Kaye) ir Latvijas goda konsuls Glāzgovā;
  • kopš 2019.gada 28.oktobra Kristofers Džeimss Kenmors (Christopher James Kenmore) ir Latvijas goda konsuls Skotijā, izņemot Glāzgovu.


 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

AK Pirmā pasaules kara laikā un pēc tā beigām bija vislabvēlīgāk noskaņota jautājumā par latviešu tautas centieniem nodibināt savu valsti. AK bija pirmā valsts pasaulē, kas 1918.gada 11.novembrī (nedēļu pirms Latvijas valsts pasludināšanas 1918.gada 18.novembrī) atzina Latviešu pagaidu nacionālās padomes delegātu Zigfrīdu Annu Meierovicu par neoficiālu Latvijas Pagaidu valdības diplomātisko pārstāvi AK, ko nereti traktē arī kā Latvijas de facto atzīšanu.

AK bruņotie spēki ņēma līdzdalību Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā, kas prasīja arī britu karavīru dzīvības. 1919. gada pavasarī, kad Latvijas teritorijas lielāko daļu bija okupējuši lielinieki, tvaikonis "Saratov", kas bija noenkurojies Baltijas jūrā pie Liepājas un uz laiku bija kļuvis par Latvijas Pagaidu valdības un tās vadītāja Kārļa Ulmaņa patvērumu un darbības vietu, atradās britu karakuģu apsardzībā. Šis britu sniegtais atbalsts Latvijas sabiedrībā nostiprināja priekšstatu pret AK kā Latvijai draudzīgu lielvalsti.

1921. gada 26. janvārī Sabiedroto valstu Augstākā padome (Beļģija, Francija, Itālija, Japāna un Lielbritānija) atzina Latvijas valsti de iure. 1921.gada 6.maijā tika nodibināta Latvijas sūtniecība AK ar sūtni Georgu Bisenieku kā vadītāju.

AK bija viena no tām valstīm, kas neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā Latvijas sūtnis AK Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, turpināja pārstāvēt Latvijas valsts un pilsoņu intereses Rietumeiropā. Pateicoties AK principiālajai nostājai, Latvijas sūtniecība un diplomāti Londonā varēja turpināt darbu visus okupācijas gadus, tādējādi nodrošinot Latvijas Republikas de iure kontinuitāti.

1991. gada 27. augustā AK kopā ar pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Jau 1991. gada 8. oktobrī Rīgā darbu sāka AK vēstnieks Ričards Samjuels. Laikā, kad notika Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas pārstāvniecību Londonā vadīja sūtņa Kārļa Zariņa meita Marie-Anna Zariņa. Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks AK bija Jānis Lūsis. 

 

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Starp abu valstu parlamentiem izveidojusies laba sadarbība. Arī 13. Saeimā ir izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar AK parlamentu, kuras priekšsēdētājs ir Rihards Kols (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"). Sadarbības grupu galvenais uzdevums ir AK un Latvijas divpusējo attiecību veicināšana. Parlamentāriešu dialogs notiek arī plašākā tematiskā kontekstā – Saeimas amatpersonas un deputāti ir tikuši aicināti un ir piedalījušies AK Parlamenta iniciatīvās, kas veltītas cīņai ar dezinformāciju un viltus ziņām, kā arī mediju brīvībai.

2019.gada 10.-12.jūnijā notika AK Parlamenta Apakšpalātas Digitālo lietu, Kultūras, mediju un sporta komitejas vizīte Latvijā.


 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība

Apvienotā Karaliste Latvijas preču eksportam ir ļoti nozīmīgs tirgus. Saskaņā ar CSP datiem, 2018. gadā Latvijas preču eksporta apjoms uz Apvienoto Karalisti veidoja EUR 714.1 milj. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, eksportēto preču apjoms pieauga par 20%. Tajā pašā laikā, preču imports no Apvienotās Karalistes sastādīja EUR 358.5 milj., pieaugot par 14%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Preču tirdzniecības jomā, Latvijai ar Apvienotā Karalistu bija pozitīva tirdzniecības bilance EUR 355.6 milj. apmērā.

Saskaņā ar CSP operatīvajiem datiem, 2019.g. 1.pusgadā Apvienotā Karaliste ierindojās 6.-ajā vietā starp visām tām valstīm, uz kurām tika eksportētas Latvijas preces, un 13.-ajā pozīcijā attiecīgi preču importā. 2019. gada pirmajos 6 mēnešos kopējais preču eksports uz AK veidoja EUR 360.8 milj., pieaugot par 7%, salīdzinot ar 2018. gada pirmajiem 6 mēnešiem. Savukārt, 2019. gada pirmajos 6 mēnešos kopējais preču imports no AK veidoja EUR 158.9 milj., samazinoties par -4%, salīdzinot ar 2018. gada pirmajiem 6 mēnešiem. 

Latvijas preču eksportā uz AK joprojām dominē koksnes izstrādājumi - koksne un tās izstrādājumu veido ~ 2/3 no visa Latvijas preču eksporta vērtības uz AK.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2018. gadā Latvijas pakalpojumi uz Apvienoto Karalisti tika eksportēti EUR 408 milj. apmērā, kas bija par 1% vairāk nekā 2017 .gadā. Tajā pašā periodā, pakalpojumu imports sasniedza EUR 192 milj.

Saskaņā ar Latvijas Bankas operatīvajiem datiem, 2019.g. 1.pusgadā Latvijas pakalpojumu eksporta apjoms uz  Apvienoto Karalisti sastādīja EUR 149 milj. Lielāko pakalpojumu eksporta segmentu uz doto valsti veidoja transporta pakalpojumi.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, uz 2018 gada beigām Apvienotās Karalistes tiešo investīciju atlikums Latvijā sastādīja EUR 285 milj. 2019.g. pirmā pusgada beigās tiešo investīciju atlikums samazinājās par EUR -57 milj., kopumā AK investīcijām sastādot EUR 228 milj.


 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas AK ir sniegusi ievērojamu palīdzību aizsardzības struktūru veidošanai un Baltijas valstu reģionālās sadarbības attīstīšanai, kā arī būtisku atbalstu apmācību jomā.

Latvijas – AK līgumtiesiskā bāze izveidota 1994. gada 4. oktobrī, noslēdzot vienošanās memorandu par kontaktiem un sadarbību aizsardzības jomā starp abu valstu Aizsardzības ministrijām. Laika gaitā tiek uzturēta sekmīga abu valstu sadarbība drošības un aizsardzības jomā.

Gan Rīgā izvietotajā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā, gan NATO spēku integrācijas vienībā[1] strādā AK eksperti. AK regulāri piedalās militārās mācībās, NATO gaisa patrulēšanā Baltijas gaisa telpā un saskaņā ar NATO 2016. gada Varšavas samita lēmumu pilda NATO daudznacionālā bataljona ietvarnācijas pienākumus Igaunijā, kas ir ieguldījums visa Baltijas reģiona drošībā. Tāpat Latvija ar AK sadarbojas arī Apvienoto reaģēšanas spēku[2] ietvaros. Latvijas iesaiste šajā iniciatīvā padziļina Latvijas sadarbību ar AK, kā arī nodrošina iespēju regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, tādejādi attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas, kā arī pilnveidojot dalībvalstu bruņoto spēku spēju savstarpējo savietojamību.

 

[1] Latvijā izvietotā NATO spēku integrācijas vienība tika izveidota 2015. gada 1. septembrī kā daļa no NATO spējas piemēroties drošības izaicinājumiem reģionā. Tās galvenais uzdevums ir veicināt ātru un koordinētu alianses paaugstinātas gatavības spēku ātru izvietošanu reģionā. Vienība ir NATO spēku struktūras elements un tajā dien 41 pārstāvis no 12 NATO dalībvalstīm, tai skaitā Latvijas kā uzņemošās valsts.

[2] AK iniciatīva, kuras mērķis ir radīt ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, tai skaitā piedalīties ANO, NATO un ES operācijās.

 


 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Latvijai un AK ir  aktīva sadarbība augstākajā izglītībā un zinātnē. Lielākā daļa augstskolu Latvijā ir noslēgušas sadarbības līgumus ar AK augstskolām, kas paredz studentu, pasniedzēju un zinātnieku apmaiņu. Šo līgumu ietvaros kopīgi tiek organizētas zinātniskās konferences un semināri, publicēti kopīgie zinātniskie raksti, izdota mācību un metodiskā literatūra. Aktīva Latvijas un AK augstskolu sadarbība notiek arī Eiropas Savienības programmu ietvaros.

2017./2018. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studēja 123 studenti no AK, tajā skaitā 51 studēja Rīgas Stradiņa universitātē,  42 – Latvijas Universitātē, 22 – Rīgas Tehniskajā universitātē un 9 - Rīgas Juridiskajā augstskolā. Savukārt AK šajā laikā studēja 1265 studenti no Latvijas, no tiem 1030 Anglijā, 40 Velsā, 195 Skotijā.

Svarīgu lomu sadarbībā starp Latviju un AK izglītības jomā ieņem Britu padome. Ar Britu padomes atbalstu Latvijā tiek organizēti dažādi kursi, semināri, konferences, skolotāju apmācības.


 

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Sadarbība kultūras jomā starp Latviju un AK ir ļoti plaša un aptver gandrīz visas kultūras jomas. Regulāra sadarbība norisinās gan kino, mūzikas, literatūras un vizuālās mākslas jomās, gan arī starp teātriem, muzejiem un nacionālajām bibliotēkām. 

Kultūras izglītības jomā daudzām Latvijas skolām un augstskolām ir izveidojusies cieša sadarbība ar AK  izglītības iestādēm.

Arī kultūras jomā nozīmīga loma Latvijas - AK sadarbības īstenošanā ir bijusi Britu padomei. Jau kopš 1992.gada tā ne tikai iepazīstina Latviju ar AK kultūru, bet veicina radošo kontaktu iedibināšanu un atsaucas uz aktuālajām vajadzībām Latvijas kultūrpolitikā.


 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES kopš 2004.gada

Latvijas amatpersonu vizītes Apvienotajā Karalistē:

2019.gada 10.-11.septembrī

aizsardzības ministra Arta Pabrika vizīte AK

2019.gada 10.-11.jūlijā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte AK
2019.gada 15.-17.martā

ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte AK

2018.gada 28.novembrī

Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres vizīte AK, dalība AK parlamenta sasauktajā Augsta līmeņa starptautiskās komitejas cīņai ar dezinformāciju un viltus ziņām pirmajā sēdē
2018.gada 17.-19.oktobrī Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vizīte AK
2018.gada 18.-19.septembris Kultūras ministres Daces Melbārdes vizīte AK
2018. gada 27.-28. jūnijs aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa vizīte AK
2018. gada 1.-3. maijs Kultūras ministres Daces Melbārdes vizīte AK
2018. gada 31. janvāris -1. februāris Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas un Saeimas sadraudzības grupas ar AK vadītājas Lolitas Čigānes vizīte AK
2017.gada 27.-29.marts Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kalniņa un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska vizīte AK
2017.gada 8.-9.februāris ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte AK
2016. gada 18. -20. jūlijs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa oficiālā vizīte AK
2015. gada 25.-26. novembris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte AK
2014. gadā 5. - 7. septembris Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizīte AK
2014. gada 4. - 5. septembris Valsts prezidenta Andra Bērziņa un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība NATO samitā Velsā
2012. gadā Londonu Olimpisko un Paraolimpisko spēļu laikā apmeklēja Valsts prezidents A.Bērziņš, Ministru prezidents V.Dombrovskis un Latvijas ārlietu, izglītības un zinātnes, kā arī labklājības ministri

2012. gada 16. - 17. oktobris

Ārlietu ministra Edgars Rinkēviča vizīte.

2011.gada 19. - 20.janvāris

Ministru prezidenta Valda Dombrovska dalība AK-NB8 valstu premjeru sanāksmē jeb pirmajā „Ziemeļu
nākotnes forumā”

2008. gada 26. - 28. oktobris

Ārlietu ministra Māra Riekstiņa vizīte

2006. gada 9. - 13. jūlijs

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte

2004. gada 8. - 9. decembris

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte

2004. gada 11. - 13. maijs

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte

AK amatpersonu vizītes Latvijā

2019.gada 10.-12.jūnijs AK Parlamenta Apakšpalātas Digitālo lietu, Kultūras, mediju un sporta komitejas vizīte Latvijā
2018.gada 9.-10.oktobris Viņu Karalisko Augstību Veseksas grāfa un grāfienes oficiālā vizīte Latvijā
2018.gada 14.-15.augusts AK ārlietu ministra Džeremija Hanta oficiāla vizīte Latvijā
2018.gada 15.jūnijs AK izstāšanās no ES valsts ministra lorda Kallanana vizīte Latvijā
2018.gada 13.-15.februāris AK parlamenta Pārstāvju palātas spīkera Džona Bērkova vizīte Latvijā
2017.gada 22.jūnijs AK izstāšanās no Eiropas Savienības ministra Deivida Deivisa vizīte Latvijā
2017.gada 21.februāris

AK izstāšanās no Eiropas Savienības ministra Deivida Deivisa vizīte Latvijā

2016.gada 29.novembris – 1.decembris

Viņa Karaliskās Augstības Veseksas grāfa darba vizīte Latvijā

2015. gada 22. maijs Premjerministra Deivida Kamerona (David Cameron) un Ārlietu ministra Filipa Hamonda (Philip Hammond) dalība Austrumu partnerības samitā un divpusējas tikšanās ar Latvijas ministru prezidenti un ārlietu ministru
2015. gada 13. janvāris Eiropas lietu valsts ministra Deivida Lidingtona (David Lidington) vizīte Latvijā
2014. gada 19.-20. novembris Ārlietu ministra Filipa Hamonda (Philip Hammond) vizīte Latvijā
2014. gada 24. marts Eiropas lietu valsts ministra Deivida Lidingtona (David Lidington) vizīte Latvijā
2013. gada 27. - 28. februāris Premjerministra Deivida Kamerona (David Cameron) darba vizīte Latvijā un dalība Ziemeļu nākotnes forumā
2012. gada 23. - 26. septembris AK parlamenta visu partiju grupas sadarbībai ar Latviju vizīte Latvijā
2012. gada 11. - 12. jūnijs Tirdzniecības un investīciju valsts ministra Lorda Grīna (Lord Green) vizīte
2012. gada 7. - 8. marts Eiropas lietu valsts ministra Deivida Lidingtona (David Lidington) vizīte

2006. gada 28. - 29. novembris

premjerministra Tonija Blēra vizīte, dalība NATO samitā

2006. gada 26. - 27. oktobris

Velsas Pirmā ministra Rodri Morgana (Rhodri Morgan) vizīte

2006. gada 18. - 19. oktobris

Viņas Majestātes Karalienes Elizabetes II vizīte Latvijā

2006. gada 18. - 19. oktobris

Ārlietu ministres Mārgaritas Beketas (Margaret Beckett) vizīte

2005. gada 12. jūlijs

Valsts ministra Eiropas jautājumos Duglasa Aleksandera (Douglas Aleksander) vizīte

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi:

Saites: