Baltijas valstu sadarbība

11.12.2019. 14:23

Baltijas valstu sadarbība

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sadarbība ir tradicionāli cieša, daudzpusīga un pragmatiska. Tā pamatojas uz valstu kopējām interesēm un mērķiem ārpolitikas un drošības politikas jomās: drošības un labklājības sekmēšana, ekonomiskās attīstības veicināšana, darbība ES un NATO. Intensīva sadarbība noris enerģētikas un transporta infrastruktūras projektu ietvaros.

Pirmie soļi sadarbībā starp Igauniju, Lietuvu un Latviju tika sperti 20.gadsimta 20tajos gados, drīz pēc triju valstu neatkarības iegūšanas. Pirms 85 gadiem, 1934.gada 12.septembrī, Baltijas valstu ārlietu ministri Ženēvā, Šveicē, parakstīja saprašanās un sadarbības līgumu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, kas bija spēkā līdz Baltijas valstu okupācijai. Baltijas valstu sadarbība kļuva īpaši redzama 20.gadsimta 80to gadu beigās un 90to gadu sākumā cīņā par valstu neatkarības atjaunošanu un Baltijas ceļa cilvēku ķēdei 1989.gada 23.augustā. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Saskaņas un sadarbības deklarācija tika parakstīta 1990.gada 12.maijā Tallinā, bet 1994.gada 13.jūnijā Tallinā Baltijas valstu premjeri parakstīja līgumu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu un valdību sadarbību.

Baltijas valstu sadarbības ietvaros tiek uzturēts aktīvs dialogs prezidentu, parlamentu priekšsēdētāju, valdību vadītāju, ministru un nozaru ekspertu līmenī. Baltijas valstu parlamentārā sadarbība notiek Baltijas Asamblejā (BA), kas tika izveidota 1991.gada 8.novembrī. Savukārt valdību sadarbība notiek Baltijas Ministru padomē (BMP), kas dibināta 1994.gada 13.jūnijā. Tās tika izveidotas pēc Ziemeļu Padomes un Ziemeļu Ministru padomes darbības modeļa, tādejādi veicinot arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu savstarpējo sadarbību.

Baltijas Asambleja

Baltijas Asambleja (BA) ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Asamblejā katras Baltijas valsts parlamentu pārstāv 12-20 deputātu liela nacionālā delegācija. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Asambleja ir tiesīga izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā Baltijas valstu nacionālajiem parlamentiem un valdībām, bet citām starptautiskajām un reģionālajām institūcijām - aicinājumu, priekšlikumu un paziņojumu formā.

Baltijas Asamblejas sesijas notiek reizi gadā. Latvijas prezidentūras laikā 2019.gadā Baltijas Asamblejas 38. sesija un Baltijas Padomes 25. sesija notika Rīgā, 28.-29.novembrī. Nākamā Baltijas Asamblejas un Baltijas Padomes sesija notiks 2020.gada 5.-6.novembrī Tallinā, Igaunijas prezidentūras ietvaros.

Laikā starp sesijām Baltijas Asamblejas prezidijs var pieņemt paziņojumus par aktuāliem starptautiskās darba kārtības jautājumiem.

Baltijas Asamblejā darbojas piecas pastāvīgās komitejas:

1.    Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju;

2.    Izglītības, zinātnes un kultūras;

3.    Dabas resursu un vides;

4.    Tieslietu un drošības;

5.    Labklājības.

Kopš 2003. gada Baltijas Asamblejas prezidentūra tiek harmonizēta ar Baltijas Ministru padomi un ilgst vienu gadu. Rotācijas kārtībā 2018. gadā šos pienākumus uzņēmās Lietuva, 2019. gadā prezidējošā valsts ir Latvija, bet 2020.gadā Igaunija vadīs Baltijas valstu sadarbības formātus.

Latvijas prioritātes BA darbībai 2019. gadā:

1.    vispusīga sadarbība drošības un aizsardzības jomā;

2.    Baltijas valstu un Eiropas starpsavienojumu stiprināšana enerģētikas, transporta un infrastruktūras jomā;

3.    reģiona izaugsmes un konkurētspējas attīstīšana.

Baltijas Asamblejas mājas lapa: http://www.baltasam.org

Baltijas Ministru padome

Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994. gada 13. jūnijā un 2019.gadā atzīmēja savu pastāvēšanas 25gadi.

BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī. Tā ir atbildīga par Baltijas valstu valdību sadarbību, kā arī par sadarbību starp valdībām un Baltijas Asambleju (parlamentiem). BMP pieņem lēmumus par Baltijas Asamblejas ieteikumu un rezolūciju izpildi, veicina plašu un saturīgu savstarpējo sadarbību. BMP ir lēmējtiesības tikai visu Baltijas valstu pārstāvju klātbūtnes gadījumā. Tās lēmumi tiek pieņemti pēc konsensa principa.

BMP prezidējošās valsts statuss Baltijas valstu starpā tiek mainīts ik pēc gada. Kopš 2003. gada Baltijas Asamblejas prezidentūra tiek harmonizēta ar Baltijas Ministru padomi un ilgst vienu gadu. Rotācijas kārtībā 2018. gadā šos pienākumus uzņēmās Lietuva, 2019. gadā prezidējošā valsts ir Latvija, bet 2020.gadā Igaunija vadīs Baltijas valstu sadarbības formātus.

Latvijas BMP prezidentūras prioritātes 2019. gadā:

1.    drošības stiprināšana reģionā;

2.    reģionālās savienojamības veicināšana, koncentrējoties uz transporta un enerģētikas infrastruktūras, un digitālo projektu attīstību;

3.    kopīgo interešu aizstāvība ES.

BMP darbību nosakošie pamatdokumenti:

Baltijas Ministru padomes nolikums
Vecāko amatpersonu komiteju un īpašu uzdevumu grupu nolikums

BMP Premjerministru padome

Premjerministru padome, kurā darbojas Baltijas valstu valdību vadītāji, ir BMP augstākā lēmējinstitūcija. Padomes tikšanās notiek vismaz vienu reizi gadā, parasti gada nogalē. Premjerministru padome pieņem galvenos dokumentus kopīgu paziņojumu formā un apstiprina Baltijas valstu sadarbības prioritārās jomas.

Latvijas prezidentūras laikā 2019. gadā ir notikušas trīs BMP Premjerministru padomes sanāksmes, kuras vadīja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pirmā tikšanās Latvijas prezidentūras ietvaros notika 4.februārī Rīgā, lai pārrunātu transatlantisko sadarbību, pilsoņu interešu aizstāvību breksita gadījumā, pozīcijas ES daudzgadu budžetā, projekta Rail Baltica attīstību un attiecības ar Krieviju.

Savukārt 23.augustā Baltijas valstu premjeri Rīgā tikās, lai godinātu Baltijas ceļa 30gadi. Premjerministri ne tikai pārrunāja Baltijas valstu sadarbības jautājumus, bet arī piedalījās Baltijas ceļa 30.gadadienas svinīgajos pasākumos. Vispirms Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdību vadītāji kopīgi nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Tāpat premjerministri tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un Baltijas Asamblejas prezidiju. Tikšanās noslēgumā premjerministri piedalījās svinīgajā sarīkojumā “Ziemeļblāzmā”.

2019. gada 6.decembrī Rīgā notika noslēdzošā BMP Premjerministru padomes sanāksme, kuras laikā tika parakstīts Kopīgais paziņojums. Galvenā uzmanība tikšanās laikā tika pievērsta projekta Rail Baltica attīstībai. Atsevišķa sanāksmes sesija bija veltīta tieši šim jautājumam un Latvijas, Igaunijas un Lietuvas premjerministri, diskutējot ar Eiropas Komisijas, kā arī Polijas un Somijas pārstāvjiem, uzdeva satiksmes ministriem vienoties un piedāvāt kopīgu priekšlikumu projekta ieviešanas modeļa izveidei līdz 2020. gada februārim.

Šīs sanāksmes laikā Baltijas valstu premjerministri tikās arī ar Polijas premjeru Mateušu Moravecki (Mateusz Morawiecki), lai pārrunātu drošības situāciju reģionā, transatlantisko saišu stiprināšanu un tikko notikušo NATO dalībvalstu līderu tikšanos, tostarp tās laikā apstiprināto atjaunināto aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai. Tāpat tika pārrunātas attiecības ar Krieviju un situācija Ukrainā, pirms 9. decembrī gaidāmās Normandijas formāta tikšanās Parīzē.

Tikšanās laikā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri arī parakstīja atjaunoto Latvijas, Igaunijas, un Lietuvas valdību līgumu par konsulāro palīdzību un sadarbību, kas aizstāj 1999. gada 5. februārī Viļņā parakstīto līgumu. Jaunajā līgumā plašāk nekā līdz šim noteikti konsulārās palīdzības standarti noziedzīgos nodarījumos, smagos negadījumos un nelaimē nokļuvušiem Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valsts piederīgajiem. Paredzēta palīdzība aizturēšanas, nāves vai repatriācijas gadījumos un pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšanā. Līgumā iekļautas arī  Baltijas valstu tiesības sadarboties konsulārās palīdzības sniegšanā ne tikai trešajās valstīs, bet arī ES dalībvalstīs.

2019.gada 6. decembra sanāksmes Kopīgais paziņojums (angliski) ir pieejams šeit.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa preses paziņojums pēc 6.decembra BMP sanāksmes:

https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/baltijas-valstu-premjeri-satiksmes-ministriem-jarod-risinajums-rail-baltica-projekta

BMP Sadarbības padome

BMP Sadarbības padomē darbojas Baltijas valstu ārlietu ministri. Padomes pienākums ir Baltijas valstu sadarbības vispārēja koordinācija. Tās tikšanās notiek vismaz vienu reizi gadā.

Baltijas Padome ir Baltijas Asamblejas Sekretariāta un Sadarbības padomes kopīga sanāksme, kuras laikā Sadarbības padomes priekšsēdētājs (prezidējošās valsts ārlietu ministrs) sniedz atskaiti par gada laikā paveikto. Savukārt nākamās prezidējošās valsts ārlietu ministrs informē par nākamās prezidentūras prioritātēm un plānotajiem darbiem, kas tiek iekļauti Baltijas Padomes kopīgajā paziņojumā.

2019. gada 29.novembra Baltijas Padomes kopīgais paziņojums pieejams šeit.

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča preses paziņojums pēc Baltijas Padomes 25. sesijas:

https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/64978-arlietu-ministrs-pauz-gandarijumu-par-baltijas-valstu-veikumu-regiona-drosibas-stiprinasana-un-regionala-gazes-tirgus-attistiba

BMP Sekretariāts

Sekretariāts nodrošina BMP darbību. Sekretariātā ietilpst Baltijas valstu Ārlietu ministriju amatpersonas, kuras atbild par Baltijas valstu sadarbības koordināciju. Sekretariāta vadība mainās rotācijas kārtībā atkarībā no tajā gadā BMP prezidējošās valsts. Sekretariāts iesaistās Premjerministru padomes, Sadarbības padomes un Baltijas Padomes sanāksmju gatavošanā un darbojas kā starpnieks informācijas un dokumentu apmaiņā starp Baltijas valstu amatpersonām. Sekretariāta vadība rotācijas kārtībā izstrādā Baltijas valstu sadarbības prioritātes, Sadarbības padomes priekšsēdētāja ziņojumu Baltijas Asamblejai, kā arī Baltijas Padomes un BMP kopīgos paziņojumus.

BMP Vecāko amatpersonu komitejas

Lai nodrošinātu BMP mērķtiecīgāku un strukturētāku darbību nozaru ministriju līmenī, 1994. gadā tika izveidotas Vecāko amatpersonu komitejas (VAK). Kopš 2005. gada BMP reformas darbojas piecas pastāvīgās VAK:

1.    Aizsardzības,

2.    Enerģētikas,

3.    Iekšlietu,

4.    Transporta un sakaru,

5.    Vides

VAK sastāvā ietilpst viena attiecīgās nozares ministrijas amatpersona no katras valsts un eksperti.

VAK īsteno Premjerministru padomes un Sadarbības padomes pieņemtos lēmumus un izpilda citus pienākumus, ko tai uzdevusi Premjerministru padome, Sadarbības padome vai citi ministri. VAK savas nozares ietvaros iesniedz priekšlikumus par prioritātēm Baltijas valstu sadarbībā un par BMP ikgadējo darba plānu, kā arī sagatavo ziņojumu par savu darbu iepriekšējā gadā un iesniedz to apspriešanai Sadarbības padomē.

Īpašu uzdevumu veikšanai jomās, ko neaptver Vecāko amatpersonu komitejas, var nodibināt Īpašu uzdevumu grupas (Task Force). Tās dibina Premjerministru padome pēc savas iniciatīvas vai pēc citu ministru ieteikuma, saskaņojot to ar Sadarbības padomi. Premjerministru padome izvirza konkrētu uzdevumu, kas īpašu uzdevumu grupai ir jāveic noteiktā laika periodā.

Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbība

Baltijas Asambleja (BA) un Baltijas Ministru padome (BMP) ir vienojušās par ciešāku un efektīvāku sadarbību. Šim mērķim 2003. gadā tika grozīts trīspusējais līgums par valdību un parlamentu sadarbību, bet 2004. gadā - protokols par sadarbību, kas nosaka konkrētos sadarbības mehānismus. Tā rezultātā tika izveidota jau minētā BMP Sadarbības padome (Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās) un Baltijas Padome (Baltijas Asamblejas prezidija un BMP Sadarbības padomes tikšanās).

Saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības dokumentiem, BMP un BA sadarbība notiek visos līmeņos - ikgadējās Baltijas Padomes laikā tiek rīkota BA Prezidija un BMP Sadarbības Padomes tikšanās, notiek regulāra sadarbība starp BMP un BA nacionālo delegāciju sekretariātiem, kā arī BMP sekretariāta un vecāko amatpersonu komiteju pārstāvji ir aicināti piedalīties BA komiteju sēdēs un tematiskajās konferencēs.

Latvijas prezidentūras ietvaros 2019.gada 10.jūnijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Baltijas Asamblejas prezidiju. Tikšanās laikā tika pārrunāta Latvijas prezidentūras prioritāšu izpildes gaita. 

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča preses paziņojums pēc tikšanās ar Baltijas Asamblejas prezidiju:

https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/63668-arlietu-ministrs-baltijas-valstim-ciesi-jasadarbojas-lai-efektivi-un-bez-kavesanas-tiktu-istenoti-regionali-svarigi-kopprojekti

Savukārt 2019.gada 25.septembrī ar Baltijas Asamblejas Latvijas delegāciju tikās premjerministrs Krišjānis Kariņš. Tikšanās laikā tika diskutēts par progresu “Rail Baltica” projekta izbūvē, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sadarbību vides aizsardzībā, elektroenerģijas un gāzes tirgu, kā arī drošības un aizsardzības jautājumiem.

Plašāka informācija pieejama Saeimas preses paziņojumā:

https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/28285-ba-latvijas-delegacija-ar-premjerministru-parruna-turpmakas-sadarbibas-prioritates