2026. gada 8. janvārī ārlietu ministres Baibas Bražes vadībā notika starpinstitūciju sanāksme par Latvijas Republikas un Ukrainas Vienošanās par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām ieviešanas gaitu un prioritātēm 2026. gadā. Viena no starpinstitūciju prioritātēm ir Latvijas aizsardzības industrijas attīstība.
Trešajā starpinstitūciju sanāksmē visu ministriju pārstāvji informēja par nozaru paveikto un šogad plānotajām iniciatīvām – militāro atbalstu Ukrainai, atbalstu Ukrainas enerģētikas sektora atjaunošanai, Ukrainas eirointegrācijai ES un visaptverošām reformām, Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā u.c. Tāpat ministriju pārstāvji pārrunāja nacionālās militārās industrijas attīstību, lai stiprinātu pašu aizsardzības un atturēšanas spējas, kā arī nodrošinātu atbalstu Ukrainai.
Nozīmīgākais paveiktais 2025. gadā
Latvijas sniegtais atbalsts aptver gan militārās, gan nemilitārās iniciatīvas, un 2025. gadā Latvija sniedza Ukrainai militāro atbalstu gandrīz 110 milj. eiro apmērā jeb 0,30 % no IKP, tostarp:
- iemaksājot 7,2 milj. eiro NATO visaptverošajā palīdzības mehānismā (Prioritised Ukraine Requirements List, PURL),
- piegādājot bruņtransportierus PATRIA,
- apmācot Ukrainas karavīrus,
- ieguldot 20 milj. eiro Latvijas un Lielbritānijas vadītajā Dronu koalīcijā,
- ieguldot 35 tūkst. eiro NATO projektā Renovator militārās slimnīcas atjaunošanai Vinnicas apgabalā,
- iemaksājot 217 tūkst. eiro Ukrainas Enerģētikas atbalsta fondā,
- iemaksājot Somijas-Ukrainas vadītajā civilo patvertņu koalīcijā 65 tūkst. eiro,
Papildus vēl:
- nodrošinot atbalstu starptautiskās tiesvedībās, Krievijas deportēto Ukrainas bērnu atgriešanā,
- konsekventi atbalstot starptautiskos centienus nodrošināt agresora saukšanu pie atbildības, tostarp Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidē, parakstot Konvenciju par Starptautiskās prasību komisijas Ukrainai izveidi,
- Černihivai kā Latvijas prioritārajam rekonstrukcijas apgabalam 2025. gadā ap 5 milj. eiro ieguldīti infrastruktūras atjaunošanas projektos (īsteno fonds “Uzņēmēji mieram” un biedrība “Tavi Draugi”), kā arī psiholoģiskā atbalsta sniegšanai sievietēm (īsteno “Centrs MARTA”). Latvijā turpinās īstenot vairākus Ukrainas rekonstrukcijas projektus, īpaši Černihivas apgabalā, šogad izpildot 15 milj. eiro saistības par rekonstrukciju 2024.–2026. gadā.
B. Braže: “Latvija kopš Krievijas sāktā kara ir bijusi viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām, tostarp esam veiksmīgi palīdzējuši apmācīt Latvija Ukrainas bruņoto spēku pārstāvjus. Ukraina to ļoti novērtē un pateicas Latvijai un mūsu iedzīvotājiem par visa veida atbalstu. 2026. gadā Latvija turpinās nodrošināt militāro atbalstu Ukrainai vismaz 0, 25% apmērā no IKP, karavīru apmācības, ekipējumu un ekspertīzi, piegādāt militāro aprīkojumu un veikt iemaksas starptautiskajās organizācijās Ukrainas militāro spēju stiprināšanai, kā arī ieguldīt dronu industrijas attīstībā. Starp Latvijas būtiskākajām prioritātēm ir atbalsts Ukrainas militārām spējām, enerģijas sektoram, kā arī Latvijas aizsardzības industrijas attīstība.”
Viņa arī norādīja, ka Aizsardzības ministrija ir izveidojusi Ukrainas atbalsta katalogu ar Latvijā ražotu militāro produktu un tehnoloģiju piedāvājumu – tas ļauj sniegt mērķētu atbalstu Ukrainai, kā arī ir ieguldījums Latvijas pašu spēju stiprināšanā.
Latvija turpinās uzturēt politisko, diplomātisko un ekonomisko spiedienu pret Krieviju. 2025. gadā pieņemtas četras ES sankciju kārtas pret Krieviju, kurās iekļauti arī Latvijas priekšlikumi, kā arī turpināta sankciju salāgošana attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju. 2025. gadā regulāri noteiktas sankcijas pret Krieviju citu sankciju režīmu ietvaros – hibrīdo un cilvēktiesību režīmos. Pašlaik tiek izstrādāta 20. sankciju kārta, īpaši vēršoties pret Krievijas enerģētikas, finanšu un militāri-industriālajiem sektoriem.