Ieguvumi no Latvijas dalības Eiropas Savienībā

17.04.2019. 16:55

Līdz ar neatkarības atjaunošanu Latvija ir konsekventi virzījusies uz aizvien dziļāku integrāciju Eiroatlantiskajās organizācijās. Tas ir bijis pareizais ceļš, jo dalība ES ir devusi Latvijai stabilitāti, drošību un salīdzinošu labklājību, kā arī palīdzējusi veidot Latviju par modernu un attīstītu valsti.
Šajā lapā varat uzzināt vairāk par to, ko Eiropas Savienība dara jūsu labā.

 

Latvijas dalība Eiropas Savienībā

 

• 1999. gadā Latviju uzaicina sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.
• 2000. gadā Latvija sāk iestāšanās sarunas.
• 2003. gadā Latvija pabeidz iestāšanās sarunas.
• 2003. gada 20. septembrī Latvijas iedzīvotāji pauž pārliecinošu JĀ dalībai Eiropas Savienībā: 66,97 % balso par pievienošanos. Šobrīd ES pozitīvi vai neitrāli uztver 80% LV pilsoņu [skaitlis veidojas no 31% pozitīvi un 49% neitrāli (Eurobarometer dati (2016.gada jūlijs)). Vairāk nekā puse LV pilsoņu pozitīvi raugās uz ES nākotni. [iepriekš minētā standarta Eurobarometer dati atsedz, ka tādi ir 56% LV pilsoņu].
• 2004. gada 1. maijā Latviju uzņem Eiropas Savienībā.
• 2007. gada 21. decembrī Latvija pievienojas Šengenas līgumam, kas paredz robežkontroles atcelšanu dalībvalstu pilsoņiem ES iekšējās robežās un ostās.
• 2008. gada 30. martā robežkontroli atceļ arī lidostās, sniedzot iespēju Latvijas pilsoņiem brīvi pārvietoties Šengenas zonā.
• 2014. gada 1. janvārī Latvija pievienojas Eirozonai, nacionālo valūtu latu nomainot pret Eiropas vienoto valūtu – eiro. 81% Latvijas pilsoņu atbalsta Eiropas ekonomikas un monetāro savienību un eiro (Eurobarometer dati (2018. gada rudens)).
• No 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jūlijam Latvija bija Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, apliecinot spēju vadīt sarežģītus ES un starptautiskos procesus.

 

Dzīves līmeņa uzlabošanās

 

• Kopš iestāšanās ES, būtiski ir augusi vidējā darba alga Latvijā, 2018. gadā sasniedzot 742 eiro (neto), 1004 eiro (bruto). Salīdzinājumā ar 2017. gadu vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 8,4 % jeb 78 eiro un tā ir pieaugusi visās nodarbinātības jomās.
• Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju stabili tuvojas vidējam ES ienākumu līmenim - 2017. gadā tas bija jau 69 % no ES līmeņa un no Latvijas iestāšanās ES ir pietuvojies vidējam līmenim par 23 %.
• Latvijā ir samazinājies bezdarba līmenis no 11,7 % 2004. gadā līdz 7,4 % 2018.  gadā.
• Sociālekonomiskā konverģence (tuvināšanās ES vidējam dzīves līmenim) ir viens no stūrakmeņiem arī sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam. Latvijas interesēs ir panākt vienmērīgu reģionu attīstību, gan ar kohēzijas politikas, gan kopējās lauksaimniecības politikas palīdzību, gan izmantojot citas ES programmas.

 

Ekonomiskā attīstība un uzņēmējdarbības veicināšana

 

• Kopš 2004. gada Latvijas eksports uz citām ES dalībvalstīm turpina palielināties. 2018. gadā tas veidoja 71,3% no kopējā Latvijas eksporta apjoma un, salīdzinot ar 2017. gadu, ir pieaudzis par 8,09%, jeb 658,6 miljoniem eiro.
• Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 2018. gada beigās bija 15.1 miljardi eiro – 3,42% pieaugums, salīdzinot ar 2017. gadu (2003. gadā – 2,5 miljardi).
• Dalība ES paver plašākas iespējas piekļūt pasaules tirgiem – tas ir būtisks faktors Latvijas eksporta iespēju dažādošanā un Latvijas ekonomiskās drošības stiprināšanā. Piemēram, ES tirdzniecības sarunās ar Kanādu un ASV tiek stiprināta ne tikai Latvijas ekonomika, bet arī ģeopolitiskās saites ar līdzīgi domājošiem starptautiskiem partneriem. 2017. gada 23. februārī Latvija bija pirmā no ES dalībvalstīm, kas ratificēja Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un ES.
• ES ir bijusi arī svarīgs „ekonomiskās drošības spilvens”. 2008. gada decembrī tika panākta vienošanās par atbalsta sniegšanu Latvijai grūtā brīdī. Laika periodā no 2009. līdz 2010. gadam ES izsniedza aizdevumu 2,9 miljardu eiro apmērā, lai Latvija varētu stabilizēt savu finanšu sistēmu pēc globālās finanšu krīzes. Līdz 2019.gada marta beigām Latvija jau ir atmaksājusi 2,2 miljardus eiro no ES aizdevuma. (Informācijas aktualizēšanai līdz š.g. 9. maijam). Līdz 2019. gada aprīļa beigām Latvija būs atmaksājusi 2,7 miljardus eiro no ES aizdevuma.
•  Ekonomikas un monetārās savienības ietvaros dalība Banku savienībā veicina Latvijas kredītiestāžu noturību pret dažādiem ekonomikas satricinājumiem un iespējamām finanšu krīzēm, kā arī novērš situācijas, kad grūtībās nonākušu banku glābšanai tiek izmantota Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Vienlaikus tiek stiprināta finanšu sektora pārvaldība un uzraudzība cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanas apkarošanu. Savukārt dalība Kapitāla tirgu savienībā sekmē Latvijas finanšu pakalpojumu nozares pilnveidi, atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un piekļuvi tirgiem, kā arī veicinot ilgtspējīgas investīcijas inovācijās un infrastruktūras attīstības projektos.

 

Finansiālā stabilitāte


• Par katru ES budžetā 2014.-2020. gadam iemaksāto eiro Latvija atgūst vidēji četrus eiro (pašreizējā plānošanas periodā Latvijas iemaksas provizoriski veidos aptuveni 1,860 miljardus eiro, savukārt pieejamais ES finansējums Latvijai veido vairāk kā 7,446 miljardus eiro).
• ES fondu investīcijas 2017. gadā IKP izaugsmi palielināja par 2,0 %, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējā gadā. Faktiski novērtētais ES fondu investīciju devums reālā IKP pieaugumā 2017. gadā ir lielāks, nekā sākotnēji tika prognozēts. Tas ir saistīts gan ar labāku tautsaimniecības attīstību kopumā, gan īpaši ar pozitīvu investīciju pieauguma tempu. Lielāka ES fondu investīciju plūsma rada multiplikatora efektu kopējā investīciju aktivitātē valstī
• Latvijas dalība Eirozonā stiprina Latvijas finanšu sistēmu. Uzlabojas kredītreitingi, samazinās procentu likme valdības un komersantu piesaistītajiem finansējumiem, kas savukārt samazina valsts parāda apkalpošanas izmaksas.
• Līdz ar eiro ieviešanu Latvijā (2014. gada 1. janvārī) izzudušas lata un eiro konvertācijas izmaksas, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem ērtāku ceļošanu un uzņēmējiem finansiāli izdevīgāku pārrobežu darījumu veikšanu eirozonas valstīs.  Latvijas finanšu sistēma kļuvusi konkurētspējīgāka starptautiskajos finanšu tirgos un noturīgāka pret dažādiem ekonomikas satricinājumiem. Eirozonas dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā vērojams būtisks sabiedrības atbalsts vienotajai valūtai. 2018. gada beigās 74% eirozonas dalībvalstu pilsoņu uzskata, ka eiro nāk par labu ES (Latvijā 79% pilsoņu pievienojas viedoklim). Savukārt 64% pilsoņu eirozonā uzskata, ka eiro ieviešana ir bijis valstij izdevīgs lēmums (Latvijā 63%).

• Ekonomikas un monetārās savienības ietvaros dalība Banku savienībā veicina Latvijas kredītiestāžu noturību pret dažādiem ekonomikas satricinājumiem un iespējamām finanšu krīzēm, kā arī novērš situācijas, kad grūtībās nonākušu banku glābšanai tiek izmantota Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Vienlaikus tiek stiprināta finanšu sektora pārvaldība un uzraudzība cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanas apkarošanu. Savukārt dalība Kapitāla tirgu savienībā sekmē Latvijas finanšu pakalpojumu nozares pilnveidi, atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un piekļuvi tirgiem, kā arī veicinot ilgtspējīgas investīcijas inovācijās un infrastruktūras attīstības projektos.

 

Teritoriālais atbalsts lauku un reģionu attīstībai


• Latvijas lauksaimniekiem iestāšanās ES ir sniegusi iespēju izmantot vienotā tirgus priekšrocības, kā arī ES finansiālo atbalstu tiešmaksājumu un ārkārtas maksājumu veidā krīzes situācijās.
• Laikā no 2014.-2020. gadam Latvijai no ES ir iedalīts 1,5 miljardu eiro finansējums lauku attīstībai, kas ir izmantots inovāciju veicināšanai un zināšanu pārnesei lauku apvidos, tajā skaitā lauku saimniecību modernizācijai un bioloģiskās lauksaimniecības attīstīšanai. Tāpat ES programmas skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu ietvaros Latvijas skolās skolēniem tiek regulāri izdalīts piens un svaigi augļi un dārzeņi.
• Kohēzijas fondu pieejamība ir sekmējusi Latvijas IKP pieaugumu vidēji par 1,1% gadā. Fondu investīcijas finanšu un ekonomiskās krīzes laikā veidoja 70% kopējo publisko investīciju Latvijā, būtiski atvieglojot krīzes pārvarēšanu. Ar ES fondu palīdzību tiek sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējiem un zinātniekiem, rekonstruēti Latvijas ceļi un dzelzceļi, kā arī attīstīti dažādi infrastruktūras objekti Latvijas pašvaldībās, veicināta vides pieejamība un teritoriālā attīstība, sniegts atbalsts izglītības un veselības jomās, attīstītas informācijas tehnoloģijas. ES fondu līdzekļu pieejamība 2014.-2020. gada plānošanas perioda vidusposmā radījusi iespēju jau 47,7 tūkstošiem bezdarbnieku uzsākt dalību apmācībās, iesaistīt 18,6 tūkstošus nenodarbinātos jauniešus NVA pasākumos, kā arī iesaistīt 416 vispārējās un profesionālās izglītības iestādes karjeras attīstības pasākumos.
• Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējums ir sekmējis dažādu Latvijai būtisku pārrobežas projektu finansēšanu tieši transporta, digitālajā un enerģētikas jomā, un šis finansējums tiks nodrošināts arī pēc 2020. gada.2019.gadā stāsies spēkā grozījumi Direktīvai 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību. Nosakot drošības pārvaldības procedūru pārredzamību, ieviešot ceļu risku novērtējumu un paplašinot ceļu loku, uz kuriem attieksies direktīvas prasības, regulējuma mērķis ir uzlabot ceļu drošību un mazināt bojāgājušo un smagi cietušo personu skaitu ceļu satiksmes negadījumos.

 

ES Vienotais tirgus: preču, pakalpojumu, kapitāla un personu brīva kustība


• Eiropas Ekonomikas zona, 28 ES dalībvalstis (27 ES dalībvalstis pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, provizoriski 2019. gada 31. oktobrī) un Eiropas brīvās tirdzniecības zonas valstis nodrošina stabilus un prognozējamus sadarbības noteikumus, t.sk. Latvijas uzņēmējiem, kas balstīti uz četriem ES pamatbrīvības – preču, pakalpojumu, kapitāla un personu brīvu kustību.
• Brīva personu kustība ir nodrošinājusi arī to, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji ir ieguvuši starptautisku darba un studiju pieredzi ES valstīs. Savukārt brīva preču un pakalpojumu kustība ir nodrošinājusi, ka uzņēmumi var piedāvāt un nodrošināt aizvien vairāk pārrobežu pakalpojumus un savus ražojumus ES tirgū, vienlaikus patērētājiem ir pieejama plašāka pakalpojumu un preču izvēle (t.sk. digitālā vidē) par konkurētspējīgām cenām. Tāpat arī izveidots vienots patērētāju tiesību aizsardzības tīkls, kas ļauj efektīvāk novērst pārkāpumus ar pārrobežu raksturu. Integrēts un padziļināts kapitāla tirgus sniedz lielāku finansējumu Latvijas uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem.
• Starptautiskā uzņēmuma The Henley&Partners pētījumā par valstīm, ar kuru pasēm pasaulē ir vismazāk pārvietošanās ierobežojumu, 2018. gadā Latvija ir ierindojusies 11. vietā.
• Dalība ES nodrošina Latvijai piekļuvi 500 milj. iedzīvotāju lielam ES Vienotajam tirgum ar prognozējamiem sadarbības noteikumiem. ES Vienotais tirgus ir veicinājis strauju pārrobežu tirdzniecības attīstību, kas sasniegts ar daudzu administratīvo robežkontroles procedūru atcelšanu, preču un pakalpojumu ražošanas un kvalitātes standartu harmonizāciju, kā arī savstarpējā atzīšanas principa ieviešanu, kas samazina izmaksas un cenas gan uzņēmējiem, gan patērētājiem. Preces, kuras tiek likumīgi tirgotas vienā ES dalībvalstī, var pārdot jebkurā citā ES dalībvalstī, ja vien tās ir drošas un saistībā ar tām ir ievērotas sabiedrības intereses.
• Dalība ES ir devusi iespēju Latvijas iedzīvotājiem samazināt izmaksas par mobilo sakaru pakalpojumu izmantošanu citās ES dalībvalstīs. 2017. gada 15. jūnijā tika atceltas viesabonēšanas piemaksas, ļaujot mobilo sakaru pakalpojumus citās ES dalībvalstīs lietot par tādu pašu samaksu kā Latvijā.
• 2018. gada nogalē stājās spēkā noteikumi, kas sekmē vienlīdzīgākas klientu tiesības digitālā vidē neatkarīgi no to valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas, nodrošinot labāku piekļuvi precēm un pakalpojumiem ES Vienotajā tirgū. Piemēram, Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja saņemt abonētos tiešsaistes pakalpojumus arī atrodoties fiziski ārpus Latvijas, kā arī Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja iegādāties preces tiešsaistē uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar citu ES valstu iedzīvotājiem neatkarīgi no sniegtās pakalpojumu vietas.
• Pateicoties tiešsaistes satura pārrobežu pārnesamībai, Latvijas iedzīvotāji var skatīties abonētās filmas, klausīties mūziku, lejupielādēt e-grāmatas, arī apmeklējot citu ES dalībvalsti vai tajā uzturoties ilgāku laiku. Piemēram, Latvijas pilsoņiem ir iespēja skatīties LTV internetā visā ES un nesaņemt paziņojumu “Atvainojiet, šī tiešraide satur materiālu, kuru LTV nav tiesību izplatīt valstī, kurā Jūs atrodaties”.
• Lai veicinātu e-komerciju, krietni pārredzamāka ir padarīta paku pārrobežu piegāde. Patērētājiem un e-mazumtirgotājiem īpašā tīmekļa vietnē ir pieejams piegādes cenu saraksts, kurā tie var atrast sev izdevīgāko darījumu. Kurjera pakalpojumu sniedzēju pienākums ir sniegt klientiem skaidru informāciju par piegādes cenām un nosacījumiem. Tiek veikta uzraudzība, vai piedāvātās cenas nav nesamērīgi augstas.2018.gada nogalē Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Eiropas elektronisko sakaru kodeksu. Nosakot vienotas prasības un mērķus elektronisko sakaru regulēšanai, kodeksa mērķi ir veicināt elektronisko sakaru tirgū taisnīgu konkurenci, veiktspējīgu platjoslas tīklu izvēršanu un elektronisko pakalpojumu savietojamību, kas sniegs lielākas iespējas galalietotājiem aizsargāt savas intereses, saņemot pakalpojumus, zemākas cenas elektronisko sakaru pakalpojumiem un veicinās pakalpojumu kvalitāti.
• 2019.gadā stāsies spēkā direktīva par Publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (PSI). Paredzams, ka direktīvas ieviešana sniegs ieguldījumu publiskā sektora datu pieejamībā, kas ļaus attīstīt uz atvērtiem datiem balstītus biznesa modeļus, veicinās pētniecību un radīs priekšnoteikumus jaunu digitālu preču, pakalpojumu un procesu izveidei.

 

Latvijas dalība Eiropas Savienībā veicina mūsu iesaisti globālajos procesos un drošību

 

• Līdz šim īstenotais Latvijas ārpolitiskais kurss ir bijis pareizs – Latvijas ģeogrāfiskais novietojums nosaka, ka integrācija Eiroatlantiskajās struktūrās, kā arī vienota un aktīva ES ārējās un drošības politikas īstenošana, ir vienīgā iespēja - veidot Latviju par brīvu, demokrātisku un plaukstošu valsti.
• Dalība ES piedāvā Latvijai iespēju stiprināt iekšējo noturību pret dažādiem drošības izaicinājumiem un iesaistīties reģionālu un globālu drošības jautājumu risināšanā - stabilitāte un drošība kaimiņu reģionos, starptautiskais terorisms, hibrīdais apdraudējums, masu iznīcināšanas ieroču kontrole u.c.
• Latvija ir ieguvusi jaunus instrumentus drošības veicināšanai – dalība starpvalstu diskusijās, iesaiste kopēju ES politiku un stratēģiju izstrādē un īstenošanā, dalība starptautiskajās misijās un operācijās u.c.
• Dalība ES paplašina Latvijas iespējas iesaistīties globālos vides aizsardzības un klimata procesos, lai nodrošinātu planētas saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

 

Latvijas dalības Eiropas Savienībā ieguvumi un intereses ārpolitikas jomā

 

• Latvijas sekmīgā prezidentūra ES Padomē sešu ļoti intensīva darba mēnešu laikā parādīja, ka Latvijai ir pa spēkam veiksmīgi un atbildīgi vadīt nozīmīgus starptautiskus procesus.
• Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide, Latvijas diplomātu iesaiste tā darbībā un informācijas apmaiņa ar Latvijas diplomātisko dienestu stiprina Latvijas ekspertīzi ārpolitikas jomā.
• Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvniecību (Eiropas Savienības delegāciju) un ES valstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīkls pasaulē būtiski paplašina Latvijas valstspiederīgo iespējas saņemt konsulāro palīdzību trešajās valstīs.
• Patlaban ES saskaras ar jauniem izaicinājumiem, kas vairāk nekā jebkad  agrāk liek Eiropu solidarizēties, iestājoties par kopīgām vērtībām, Eiropas demokrātijas tradīcijām un to nosargāšanu.
• Mūsu interesēs ir spēcīga un veiksmīga ES, kas spēj aizstāvēt sevi, stāties pretī izaicinājumiem un risināt problēmas.
• Būtiski ir saglabāt ES vienotību un solidaritāti, tostarp ES pamatvērtības un Šengenas sistēmu, nodrošināt ES kohēziju, sociālekonomisko attīstību un globālo konkurētspēju, kā arī nostiprināt ES globālo lomu.
• Mēs turpināsim aizstāvēt ES pamatprincipus un ES integrācijas procesā sasniegtos rezultātus iepretim starptautiskajiem partneriem.

 

Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir ieguldījums valsts ilgtspējībā

 

• Pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo skaits. Salīdzinot ar 2004. gada rādītājiem, Latvijā tikai 18,2% cilvēku vecumā no 30 līdz 34 gadiem bija ieguvuši augstāko izglītību. 2017. gadā šādu cilvēku skaits bija vairāk nekā dubultojies, sasniedzot 43,8%, tādējādi pārsniedzot vidējo līmeni ES – 39,9 %.
• Erasmus+ (pirms tam Erasmus) programma sekmē Latvijas izglītības sistēmas modernizāciju, starptautiskās dimensijas dažādos izglītības līmeņos paplašināšanu, kā arī darba ar jaunatni kvalitātes celšanu. Laika posmā no 1999. gada līdz 2017. gadam Erasmus izglītības apmaiņas programmā 24 384 studenti no Latvijas studējuši vai izgājuši praksi citā ES valstī, un 13 108 studenti no citām ES valstīm studējuši vai braukuši praksē Latvijā.
• Īstenojot Erasmus+ projektus, 2018.–2019. gadā mobilitātes programmās piedalīsies 2156 studenti, 1037 augstskolu mācībspēki, 253 vispārizglītojošo un 145 profesionālo izglītības iestāžu pedagogi un 980 profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi. Pieredzes apmaiņā uz ārvalstīm dosies arī 35 pieaugušo izglītotāji.
• Jaunā ES programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniedz iespēju jauniešiem iesaistīties projektos tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, sociālā un darba tirgus integrācija, palīdzība pārtikas un citu lietu sagādē, patvertņu būvēšana, objektu būve, atjaunošana un apsaimniekošana, migrantu un bēgļu uzņemšana un integrēšana, vides aizsardzība un dabas katastrofu seku novēršana. Uz 2019. gada aprīli programmai ir reģistrējušies 1364 dalībnieki no Latvijas; 57 jaunieši ir apstiprinājuši savu dalību dažādos programmas projektos. Kopumā Latvijā apstiprinātajos projektos ir piedalījušies 158 jaunieši no Latvijas un ārvalstīm.
• Ar ES fondu līdzekļiem pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 (ietvaros kopš 2014. gada kopumā 333 Latvijas partneriem finansēti 265 pētniecības projekti (dati uz 01.03.2019). Iepriekšējā periodā (2007.-2013.) Apvārsnis 2020 ietvaros finansēti 240 pētniecības projekti. Projektos piedalījušās nevalstiskās organizācijas, pētniecības institūcijas, uzņēmēji, kā arī citi interesanti.
• Līdz ar ES likumdošanas pilnveidošanu apkārtējās vides piesārņojuma samazināšanā, Latvija ir ieviesusi noteikumus, kas paredz tirdzniecības vietās aizliegt bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu patērētājiem (izņēmums ir attiecināms tikai uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kurus izmanto, piemēram, gaļas, zivju, augļu iepakošanai), lai samazinātu to apriti dabā. Vēl pēc pieciem gadiem visiem tirdzniecības vietās pieejamajiem maisiņiem būs jābūt no papīra, dabiskajām šķiedrām vai bioplastmasas, kas mudina uzņēmējus meklēt alternatīvas, tādējādi veicinot arī inovācijas un radot jaunas darbavietas.