ES Kopējā drošības un aizsardzības politika

24.08.2018. 17:09

Eiropas Savienības Kopējā drošības un aizsardzības politika (ES KDAP) (pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā – Eiropas Drošības un aizsardzības politika) ir daļa no Kopējās ārējās un drošības politikas un vienlaikus arī viena no jaunākajām ES politikām. Kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā, paralēli valsts darbībai NATO politikās un aktivitātēs KDAP ir kļuvusi par vienlīdz svarīgu pīlāru Latvijas īstenotajā drošības un aizsardzības politikā.

Ņemot vērā starptautiskās drošības vides izmaiņas un ar to saistītos izaicinājumus, kā arī ES nākotnes diskusijas, ES drošības un aizsardzības sadarbība ieņem arvien nozīmīgāku lomu ES institūciju un dalībvalstu politisko prioritāšu vidū. Tā rezultātā KDAP ir piedzīvojusi būtisku attīstību pēdējo gadu laikā.

Īpaši strauja dinamika KDAP attīstībā notiek kopš 2016. gada, ko apliecina gan virkne politisku dokumentu, gan praktiskas sadarbības iniciatīvas, gan KDAP tēmai veltītas konferences un semināri. 2016. gada jūnija Eiropadomē ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā un Eiropas Komisijas viceprezidente Federika Mogerīni (Federica Mogherini) dalībvalstīm prezentēja ES Globālo stratēģiju ārpolitikā un drošības politikā (EGS), kas iezīmēja turpmāko ES darbu un prioritāros virzienus dažādās ES rīcībpolitikas jomās. Viens no būtiskākajiem EGS sadarbības virzieniem ir sadarbība drošības un aizsardzības jomā, nosakot trīs galvenās prioritātes: 1) atbilde uz ārējiem konfliktiem un krīzēm; 2) atbalsts partnervalstu spēju un noturības stiprināšanai; 3) ES un tās pilsoņu aizsardzība.

EGS ieviešana drošības un aizsardzības jomā galvenokārt notiek, balstoties uz Eiropas Ārējā darbības dienesta (EĀDD) 2016. gada novembrī sagatavoto Ieviešanas Plānu drošībai un aizsardzībai un 2016. gada 30. novembra Eiropas Komisijas paziņojumu par Eiropas aizsardzības rīcības plānu (EDAP).

EGS ieviešanas kontekstā EĀDD 2017. gada pirmajā pusē sagatavoja priekšlikumus par vairākām iniciatīvām:

  • Pastāvīgu strukturēto sadarbību (PESCO)
  • ES civilo spēju stiprināšanu
  • Ikgadējo koordinēto aizsardzības plānošanas pārskatu (CARD) 
  • Militārās Plānošanas un īstenošanas struktūru (MPCC)
  • ES ātrās reaģēšanas instrumentiem (ES Kaujas grupām)

Savukārt Eiropas Komisija 2017. gada 7. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas Aizsardzības fondu un Regulas priekšlikumu par Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi.

Pastāvīga strukturēta sadarbība (PESCO)

Atbilstoši 2016. gada decembra Eiropadomes secinājumiem par EGS ieviešanu drošības un aizsardzības jomā, 2017. gada jūnija Eiropadome vienojās par nepieciešamību uzsākt Pastāvīgo strukturēto sadarbību (Permanent Structured Cooperation, PESCO) drošībā un aizsardzībā.

2017. gada 13. novembra kopīgajā ES Ārlietu un Aizsardzības Padomē 23 ES dalībvalstu pārstāvji, tostarp Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, parakstīja paziņojumu ES Padomei un ES Augstajai pārstāvei un Eiropas Komisijas viceprezidentei F. Mogerīni par nodomu uzsākt PESCO. Īrija un Portugāle paziņoja par lēmumu piedalīties PESCO 2017. gada 7. decembrī. Formāli PESCO izveide tika apstiprināta ar Padomes lēmumu 2017. gada 11. decembra ES Ārlietu padomē.

PESCO piedalās 25 ES dalībvalstis - Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

Šobrīd notiek pirmās kārtas PESCO projektu īstenošana, kuri ietver tādas jomas kā apmācība, spēju attīstība un operatīvā gatavība aizsardzības jomā. Latvija ir pievienojusies “Militārās mobilitātes” projektam ar mērķi pilnveidot infrastruktūru, vienkāršot un standartizēt procedūras militārā personāla un ekipējuma pārvietošanā ES ietvaros, kā arī “Pretmīnu cīņas spējas jūras autonomās sistēmas” projektam, kas paredz attīstīt autonomas zemūdens, virszemes un gaisa tehnoloģijas mīnu meklēšanai un iznīcināšanai jūrā.

PESCO veidošanas iespēja ir noteikta Lisabonas līguma (LES) 42.6 un 46. pantā, bet sadarbības kritēriji noteikti līguma 10. protokolā. PESCO mērķis ir stiprināt sadarbību drošības un aizsardzības jautājumos to dalībvalstu starpā, kuras izvēlējušās pievienoties PESCO, galvenokārt fokusējoties uz militāro spēju celšanu. Dalība PESCO paredz dalībvalstīm veikt atbilstošas finanšu investīcijas aizsardzībā, tostarp ekipējuma iegādei, koordinēt aizsardzības plānošanu, lai novērstu spēju iztrūkumu un uzlabotu spēku pieejamību krīžu risināšanai ārpus ES.

Civilo spēju stiprināšana

Pašreizējās ģeopolitiskās situācijas attīstības tendences nosaka nepieciešamību pievērst arvien lielāku uzmanību krīžu novēršanas un stabilizācijas pasākumiem. Tādēļ būtisks kļuvis civilo spēju izmantošanas iespējamais ieguldījums jauno draudu novēršanā. 2016. gada oktobra un novembra ES Padomes secinājumos par ES Globālās stratēģijas Ieviešanas plānu tika nolemts pārskatīt Feiras prioritātes civilo misiju jomā, lai tajās ietvertu jaunos apdraudējumus, tai skaitā attiecībā uz partneru noturības stiprināšanu, hibrīdo apdraudējumu un kiberdrošību. Izmaiņas bija nepieciešamas, lai paātrinātu civilās KDAP spēju reaģēt uz krīzēm, kā arī sniegtu atbalstu partneru spēju veidošanai.

Līdz ar to 2017. gada 13. novembra Ārlietu padomes (ĀP) secinājumos pirmo reizi tika ietverta sadaļa par ES civilo spēju prioritātēm KDAP ietvaros, formulējot konceptuālu un stratēģisku skatījumu par civilo spēju KDAP nozīmi un mērķiem, vienlaikus piešķirot politisko atbalstu civilo spēju stiprināšanai. 2017. gada novembra ĀP secinājumos tika uzsvērts, ka civilā KDAP ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu ES atbildes reakciju uz drošības problēmsituācijām it īpaši, ņemot vērā, jaunos apdraudējumus, tostarp nelegālo migrāciju, kā arī - no Latvijas nacionālo interešu viedokļa - hibrīdraudus, kiberdrošību, terorismu un radikalizāciju, un organizēto noziedzību. Kā galvenās KDAP civilo spēju prioritātes ĀP 2017. gada novembra secinājumos tika atzīmētas: (1) ES spēja atbildēt uz ārējiem konfliktiem un krīzēm; (2) partneru kapacitātes spēju veidošana; (3) ES un tās pilsoņu aizsardzība. Vienlaikus tika noteikti nākamie uzdevumi civilā KDAP plānošanā un attīstībā.

 

Aizsardzības plānošanas koordinēšanas pārskats (CARD)

2017. gada pirmajā pusē EĀDD sagatavoja priekšlikumus par Aizsardzības plānošanas koordinēšanas pārskatu (Coordinated Annual Review on Defence, CARD). Savukārt 2017. gada maija ES Ārlietu padomē tika panākta vienošanās par CARD uzsākšanu ar 2018. gadu.

CARD ieviešanas mērķis ir veicināt ES dalībvalstu ciešāku koordināciju un informācijas apmaiņu par nacionālajiem aizsardzības plānošanas procesiem, jo aizsardzības spēju plānošana ir katras dalībvalsts atbildība, un procesi ES līmenī netiek saskaņoti. Vienlaikus dalībvalstu iesaiste CARD procesā būtu brīvprātīga.

Eiropas Aizsardzības aģentūra (European Defence Agency, EDA), kas veiks praktisko CARD koordinēšanu, ir uzsākusi CARD izmēģinājuma fāzi, par kuras rezultātiem plānots sagatavot ziņojumu 2018. gada rudenī.

Militārās Plānošanas un īstenošanas struktūra (MPCC)

2017. gada 8. jūnija ES Padomē tika apstiprināta Militārās Plānošanas un īstenošanas struktūras (Military Planning and Conduct Capability, MPCC) izveide ES Militārā Štāba (EU Military Staff, EUMS) ietvaros.

MPCC ir ārpus operācijas vietas izvietota komandvadības struktūra, kuras uzdevumos ietilpst militāro misiju plānošana un īstenošana, tostarp ES spēku komplektēšana, aktivēšana, uzturēšana un nomaiņa (bez izpildes pilnvarām). MPCC izveide vēl pilnībā nav pabeigta, sākotnējās operacionālās spējas tika sasniegtas 2017. gada vasarā.
MPCC strādās cieši kopā ar jau pastāvošo civilo struktūru – Civilās plānošanas un īstenošanas centru (Civilian Planning and Conduct Capability, CPCC). Tas ļaus uzlabot ES krīzes vadības struktūras, ātrāk un efektīvāk nodrošinot plānošanu un koordināciju, kā arī ietaupīt resursus, piemēram, nodrošinot vienotu medicīnas atbalstu gan civilajai, gan militārās apmācības misijai, ja tās atrodas vienā rajonā.

ES Kaujas grupas

2004. gada jūlijā ES Militārās komitejas apstiprinātā ES Kaujas grupu koncepcija paredz daudznacionālu kaujas vienību (aptuveni 1500 karavīru sastāvā) izveidošanu, kuras desmit dienu laikā spētu uzsākt militāro operāciju. Kaujas grupu galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību ES dalībvalstīm un citām valstīm, kuras to lūdz un kuras atrodas krīzes situācijā, piemēram, ārēju vai iekšēju militāru draudu, nemieru vai konfliktu gadījumos, kurus nevar atrisināt diplomātiskā ceļā.

ES Kaujas grupas veido dalībvalstu nozīmētie nacionālie bruņotie spēki, kas katrā no tām iekļauti pēc rotācijas principa dežūrai uz 6 mēnešu periodu. ES Kaujas grupas pilnu kaujas gatavību sasniedza 2007. gada sākumā. No 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Latvija kopā ar Lielbritāniju, Somiju, Īriju, Lietuvu un Zviedriju piedalījās Lielbritānijas vadītajā ES Kaujas grupā.

Līdz šim ES Kaujas grupas nav tikušas aktivizētas. Vienlaikus dalība tajās uzlabo sadarbību starp dažādu ES dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, ļaujot tiem labāk iepazīt citu valstu specifiku un iegūt pieredzi, tādējādi veicinot arī labāku sagatavotību starptautisku drošības krīžu risināšanas situācijām.

Atbalsts ES aizsardzības industrijai

Eiropas Komisija 2017. gada 7. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu par Eiropas Aizsardzības fondu un Regulas priekšlikumu par Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi. Šo priekšlikumu mērķis ir sniegt atbalstu ES aizsardzības rūpniecības sektoram, veicinot gan investīcijas kopīgā pētniecībā, tehnoloģiju izstrādē un ražošanā, gan arī dalībvalstu sadarbību aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju kopīgā iegādē.

Fonda darbību plānots īstenot divos virzienos:

  1. pētniecībā, attīstot kopīgu pētniecību aizsardzības jomā, lai radītu inovatīvas aizsardzības tehnoloģijas (elektronika, meta-materiāli, robotu platformas, kriptēšanas programmatūra u.c.). Šie projekti tiktu pilnā apmērā finansēti no ES budžeta. Kopējais Eiropas Komisijas finansējums no 2017.-2019. gadam ir paredzēts 90 milj. EUR apmērā, savukārt pēc 2020. gada - 500 milj. EUR gadā;
  2. aizsardzības spēju uzlabošanā, ar mērķi veicināt dalībvalstu sadarbību aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē un iegādē. Šim nolūkam kā instruments ir paredzēta Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma, no kuras dalībvalstis varētu saņemt līdzfinansējumu 20% apmērā. Programmas darbība paredzēta no 2019. gada sākuma līdz 2020. gada beigām, un tās kopējais budžets sastādītu 500 milj. EUR.

Latvijas prioritātes ES drošības un aizsardzības sadarbībā

Latvija atbalsta ciešāku un koordinētāku ES drošības un aizsardzības sadarbību, jo mūsu interesēs ir vienotāka, drošības un aizsardzības jomā spējīgāka Eiropa.

Latvijai īpaši svarīga ir ES militāro un civilo spēju attīstīšana, ES un tās partnervalstu noturības veicināšana pret hibrīdo apdraudējumu, stratēģiskās komunikācijas spēju stiprināšana, kiberdrošības stiprināšana, kā arī civilo spēju attīstība. Tāpat Latvijai būtiska ir ES un NATO ciešākas sadarbības veicināšanā gan politiskā, gan operacionālā līmenī, abām organizācijām papildinot vienai otras spējas. Latvija iestājas par transatlantisko saišu stiprināšanu un ciešāku sadarbību drošības un aizsardzības jomā starp ES un NATO valstīm, īpaši ASV un Kanādu.

Līdz ar to Latvija arī 2018. gadā turpina aktīvi piedalīties ES drošības un aizsardzības politikas īstenošanā, kur būtiska loma ir 2017. gada decembrī izveidotajai Pastāvīgai strukturētai sadarbībai jeb PESCO. PESCO uzsākšanu vērtējam kā nozīmīgu soli ne tikai ES drošības un aizsardzības stiprināšanā, gan vairāk investējot aizsardzībā, gan sadarbojoties kopēju projektu īstenošanā, bet arī ES-NATO praktiskās sadarbības veicināšanā un NATO spēju papildināšanā.

Latvija piedalās Nīderlandes vadītajā PESCO “Militārās mobilitātes” projektā.Viena no Latvijas prioritātēm PESCO ir militārās mobilitātes sekmēšana, kas paredz militāro spēku un ekipējuma pārvietošanas procedūru standartizēšanu un vienkāršošanu, kā arī infrastruktūras pilnveidošanu ES ietvaros. Tā rezultātā ES teritorijā varēs operatīvi pārvietot militāros spēkus, tostarp NATO spēkus, un nepieciešamības gadījumā ātri reaģēt uz krīzēm arī pie ES ārējām robežām.

Latvija ir pievienojusies arī Beļģijas vadītajam “Pretmīnu cīņas spējas jūras autonomās sistēmas” projektam, kas paredz attīstīt autonomas zemūdens, virszemes un gaisa tehnoloģijas mīnu meklēšanai un iznīcināšanai jūrā.

Lisabonas līguma ieviestās izmaiņas attiecībā uz KDAP

  1. Līgums paplašina ES militāros uzdevumus un ES iespējamo rīcību KDAP jomā, ietverot humanitāros un glābšanas uzdevumus, militāro konsultēšanu un palīdzību, konfliktu novēršanu un miera uzturēšanu, kaujas uzdevumus krīzes pārvarēšanai, tostarp miera atjaunošanu un stabilizāciju pēc konflikta novēršanas, t.sk. kopējas atbruņošanas operācijas.
  2. Ievieš Savstarpējās palīdzības klauzulu. Tā uzliek savstarpējās palīdzības pienākumu bruņota uzbrukuma gadījumā, vienlaikus iekļaujot atrunu, ka tas neskar dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes - uzsverot saistības starp NATO dalībvalstīm, kam Alianse turpinās būt par kolektīvās aizsardzības pamatu un īstenošanas forumu.
  3. Ievieš jaunu ES Solidaritātes klauzulu (teroristisku uzbrukumu gadījumā). Solidaritātes klauzula nosaka, ka ES un tās dalībvalstis darbojas kopīgi un ievēro solidaritāti, ja kāda dalībvalsts ir teroristu uzbrukuma vai arī dabas, vai cilvēku izraisītas katastrofas upuris. Savienība mobilizē tās rīcībā esošos līdzekļus, tostarp dalībvalstu piedāvātos militāros resursus, lai: novērstu terorisma draudus dalībvalstu teritorijās; aizsargātu demokrātiskās iestādes un civiliedzīvotājus no iespējamiem teroristu uzbrukumiem; palīdzētu dalībvalstij tās teritorijā teroristu uzbrukuma gadījumā pēc tās politisko iestāžu lūguma; kā arī palīdzētu dalībvalstij tās teritorijā dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas gadījumā pēc tās lūguma.
  4. Paredz iespēju veidot ieinteresēto, militāri spējīgāko dalībvalstu grupas KDAP ietvaros, kam jāintegrē un jāiesaista kopīgās iniciatīvās pārējās dalībvalstis. Atsevišķas dalībvalstis var:
  • uzņemties kāda uzdevuma izpildi visas Eiropas Savienības vārdā (padziļinātā sadarbība);
  • sadarboties arī militāro spēju attīstīšanas ziņā: veidot Pastāvīgu strukturēto sadarbību aizsardzības jomā (Permanent Structured Cooperation in Defence Field). Piemēram, savstarpēji sadarbojoties ieroču iepirkumu jautājumos, iesaistoties Eiropas Aizsardzības aģentūras projektos, u.c. gadījumos.

      5. Iekļauj Eiropas Aizsardzības aģentūru KDAP juridiskajā ietvarā, pirmo reizi ietverot to līgumā. Aģentūra izveidota 2004. gada 1. jūlijā.

      6. Paredz ātru pieeju ES budžeta līdzekļiem steidzamai Kopējās ārējās un drošības politikas iniciatīvu finansēšanai, kā arī jauna pastāvīga sākumfonda (start-up fund) izveides iespēju KDAP iniciatīvu īstenošanai. Fondu veidos kopīgas dalībvalstu iemaksas.

Papildu informācija

Eiropas Ārējās darbības dienests http://eeas.europa.eu/background/index_en.htm
Eiropa Ārējās darbība dienesta struktūra http://eeas.europa.eu/background/docs/organisation_en.pdf
ES īstenotās civilās misijas un militārās operācijas: http://www.eeas.europa.eu/csdp/missions-and-operations/
Eiropas Aizsardzības aģentūra: http://www.eda.europa.eu
Eiropas Globālā stratēģija: http://europa.eu/globalstrategy/en/global-strategy-foreign-and-security-policy-european-union
Ieviešanas Plāns drošībai un aizsardzībai
https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/eugs_implementation_plan_st14392.en16_0.pdf 

Eiropas aizsardzības rīcības plāns
http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-4088_en.htm 

Lisabonas līgums
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ:C:2007:306:TOC