Latvijas Republikas un Dānijas Karalistes divpusējās attiecības

08.04.2020. 15:54

Latvijas un Dānijas ciešās attiecības ir balstītas uz kopīgām interesēm nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē kopumā. Abas valstis uztur aktīvu politisko dialogu gan divpusējā, gan reģionālā līmenī, kā arī ES, NATO un citu starptautisku organizāciju ietvaros. 13. Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Dānijas parlamentu – Folketingu. 28 deputātu lielo grupu vada Uldis Budriķis.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas un Dānijas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1921. gada 7. februārī. 1991. gada 24. augustā Dānijas ārlietu ministrs Ufe Elemans-Jensens (Uffe Ellemann-Jensen) nosūtīja Latvijas Republikas ārlietu ministram vēstuli par gatavību atjaunot diplomātiskās attiecības. Šī paša gada 26. augustā tika parakstīts četru valstu kopīgais komunikē par diplomātisko attiecību atjaunošanu starp Dāniju un katru no trim Baltijas valstīm. 1991. gada 27. augustā Rīgā kā Dānijas speciālo uzdevumu vēstnieks ieradās Oto Borhs (Otto Borch). 1991. gada 2. oktobrī Latvijā tika akreditēta Dānijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Kirstena Mallinga Bieringa (Kirsten Malling Biering).

Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Dānijas Karalistē kopš 2018. gada 21. septembra ir Alda Vanaga. Dānijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2019. gada 3. septembra ir Flemmings Stenders (Flemming Stender).

Latvijas Republikas goda ģenerālkonsuls Fīnē un Jitlandē ir Franks Ūrenholts (Frank Uhrenholt). Tāpat Latvijas intereses Dānijā pārstāv goda konsuls Ivars Sīlis (Grenlandes konsulārajā apgabalā).

  

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

Plašāku informāciju par starptautisko tirdzniecību (preču un pakalpojumu apmaiņu) un tūristu plūsmu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.

Centrālā statistikas pārvalde ir tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore valstī.

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka. Latvijas Banka cita starpā izstrādā, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, tai skaitā un finanšu statistiku, banknošu statistiku, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes statistiku, maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku.

-        Preču tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Dāniju

-        Pakalpojumu tirdzniecība (eksports; imports) starp Latviju un Dāniju

-        Tiešās investīcijas

-        Tūrisms


SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas un Dānijas divpusējās sadarbības pamatus aizsardzības jomā nosaka 1994. gada 3. janvārī parakstītais līgums par militārās sadarbības veicināšanu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Dānijas Karalistes Aizsardzības ministriju. 2015. gada 5. februārī Latvijas un Dānijas aizsardzības ministri parakstīja politisko vīziju un saprašanās memorandu turpmākai sadarbībai aizsardzības jomā. Atjaunotais memorands paredz sadarbības paplašināšanu – regulāras politiskā līmeņa konsultācijas, ciešāku sadarbību izglītības un militāro mācību jomā, iespējas kopīgi doties uz starptautiskajām operācijām, sadarbību kopīgos iepirkumos.

Abās valstīs ir akreditēti aizsardzības atašeji. Dānijas aizsardzības atašeja (ar rezidenci Lietuvā) pienākumus kopš 2018. gada pilda plkv. Niels Henrik Johansen. Savukārt Latvijas aizsardzības atašeja Dānijā pienākumus kopš 2018. gada pilda pulkvežleitnants Rinalds Buls (rezidences vieta – Rīga, Aizsardzības ministrija).

Dānijai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas bruņoto spēku attīstībā, un tā ir bijusi viena no vadošajām Ziemeļvalstīm politiskā atbalsta un praktiskās palīdzības sniegšanā Latvijai. Sadarbība ar Dāniju notikusi vairāku projektu ietvaros: aizsardzības plānošanas, personāla vadības un apmācības, NATO drošības investīciju programmas, inženieru apmācības, militārās medicīnas, vides aizsardzības, glābšanas un meklēšanas u.c. jomās. Dānija ir konsultējusi Latviju arī pirms iestāšanās NATO, un Latvijas virsnieki mācījušies Dānijā un ir saņemts atbalsts Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skolas izveidei Latvijā.
Saskaņā ar NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Varšavā 2016. gada jūlijā apstiprināto vienošanos par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā, Dānija turpina sniegt būtisku ieguldījumu mūsu un reģiona drošībā. Dānijas karavīri piedalās Apvienotās Karalistes vadītajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Igaunijā. Tāpat Dānija regulāri piedalās Baltijas gaisa telpas patrulēšanā. Nesenākā rotācija notika no 2019. gada septembra līdz decembra beigām no Šauļu lidlauka Lietuvā.
Lai sekmētu NATO centienus un stiprinātu Baltijas valstu drošību, tostarp lai nodrošinātu sabiedroto komandvadības elementu Baltijas reģionā, būtisks ir 2018.gadā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes laikā Briselē paziņotais lēmums par Daudznacionāla divīzijas līmeņa štāba “Ziemeļi” izveidošanu. 2019.gada 8.martā notika Štāba svinīgā atklāšanas ceremonija piedaloties ietvarnāciju - Latvijas, Igaunijas, Dānijas - aizsardzības ministriem. Štābs sastāv no diviem elementiem, no kuriem viens atrodas Dānijā, otrs – Latvijā, Ādažu militārajā bāzē.

Kopā ar Dānijas kontingentu Latvijas karavīri ir dienējuši Bosnijā un Hercegovinā, un Kosovā KFOR misijā. Gatavojoties dalībai misijās, Latvijas karavīri ir piedalījušies pirmsmisijas apmācībās Dānijā. No 2016. gada tika uzsākta kopīga dalība ASV vadītajā Starptautiskās koalīcijas ISIL/Daesh sakāvei operācijā Inherent Resolve.

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBĀ

Sadarbība ar Dāniju izglītības jomā tiek īstenota galvenokārt Eiropas Savienības mūžizglītības programmu, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības programmas Nordplus 2012-2016, kā arī atsevišķu izglītības un zinātnes institūciju savstarpējo sadarbības līgumu ietvaros. Daudzas Latvijas augstākās un profesionālās izglītības iestādes ir noslēgušas sadarbības līgumus ar partneriem Dānijā, kas paredz studentu un mācībspēku apmaiņu mācību un prakses nolūkos, kopīgu projektu īstenošanu, iepazīšanos ar labas prakses piemēriem un kopīgu projektu īstenošanu.

Dānija ir viena no Nordplus programmas dalībvalstīm un Latvijas sadarbības partneris šīs programmas ietvaros. Dažāda veida institūcijas Dānijā un Latvijā sadarbojas visu Nordplus apakšprogrammu ietvaros, nodrošinot veiksmīgu sadarbību izglītības jomā.

Ilgstoša un stabila sadarbība ar Dāniju izveidojusies Latvijas Kultūras akadēmijai un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas
akadēmijai (JVLMA) ir sadarbība ar Dānijas Mūzikas augstskolām. JVLMA Erasmus programmas ietvaros ir noslēgti līgumi par studentu un pasniedzēju apmaiņu ar (Dānijas Karalisko Mūzikas akadēmiju Kopenhāgenā, Ritmisko Konservatoriju Kopenhāgenā, Orhusas un Odenses Mūzikas akadēmijām. JVLMA Kameransambļu katedra sadarbojas ar Karalisko Mūzikas akadēmiju. JVLMA studenti izmanto Dānijas valdības piedāvātās stipendijas mācībām Dānijas augstskolās (CIRIUS programma).

Nozīmīgs ir Dānijas atbalsts Ziemeļvalstu ģimnāzijas materiālās bāzes pilnveidošanā, kā arī mācībspēku nosūtīšanā darbam Latvijas Universitātē. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) un Dānijas sadarbības ietvaros tiek veidoti starptautiski un starpdisciplināri projekti, radošās darbnīcas, sadarbība ES programmas Erasmus+ ietvaros studentu studiju un prakšu, kā arī akadēmiskā/neakadēmiskā personāla docēšanas un pieredzes apmaiņa. Notiek sadarbība ar atsevišķiem Dānijas uzņēmējiem un organizācijām studentu prakšu vietu nodrošināšanā. LMA ir iesaistījusies arī Nordplus programmā

 

SADARBĪBA KULTŪRĀ

Sadarbība kultūras jomā ar Dāniju norit tiešā apmaiņā ar radošajām personām, kolektīviem un studentiem. Organizāciju līmenī tā notiek uz līgumu pamata starp tiešajiem partneriem. Dānijas Kultūras institūtam Latvijā ir būtiska loma abu valstu sadarbības veicināšanā kultūras laukā. Abpusēja apmaiņa kultūras jomā notiek arī ar Dānijas Mākslas muzeju asociācijas un privātpersonu līdzdalību.

2017. gada 23. maijā Kopenhāgenā tika parakstīts Saprašanās memorands starp abu valstu Kultūras ministrijām ar mērķi stiprināt sadarbību Latvijas simtgades svinību laikā no 2017. līdz 2020. gadam. Memoranda galvenais mērķis ir veicināt tiešu sadarbību starp Dānijas un Latvijas iestādēm, organizācijām un individuāliem dalībniekiem visās mākslas un kultūras jomās; atbalstīt sadarbību starp radošo industriju pārstāvjiem, veicinot labās prakses un zināšanu apmaiņu; veicināt abu valstu profesionālo mākslinieku un citu ieinteresēto personu apmaiņu. Saprašanās memorands cita starpā paredz sadarbību radošo industriju biznesa inkubatora “Tabakas Fabrika” attīstīšanā, radot fizisku un virtuālu platformu sadarbībai nacionālā un starptautiskā līmenī, vienlaikus pārņemot labāko Dānijas pieredzi dizainā, arhitektūrā un radošo kvartālu konceptu attīstībā.

2018. gada 23. augustā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) publiski izsludināja starptautisku metu konkursu ""TabFab" radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija".

Konkurss tika organizēts sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju, Latvijas Kultūras akadēmiju un Dānijas Kultūras institūtu (turpmāk tekstā: DKI). Finansiālu atbalstu konkursam sniedz Dānijas Kultūras ministrija, Dānijas Ārlietu ministrija kopā ar DKI. Ar Dānijas Kultūras ministrijas, Dānijas Ārlietu ministrijas atbalstu, sadarbībā ar DKI un privātiem dāņu fondiem metu konkursa kopējais balvu fonds ir 50 tūkstoši eiro. Atbilstoši nolikumam tika iesniegti 17 pieteikumi no dažādām pasaules valstīm. Pirmās vietas ieguvējs saņēma 18 tūkstošus eiro un līdz ar pārējiem godalgotajiem konkursa uzvarētājiem - uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus sarunu procedūrai, lai iegūtu tiesības slēgt līgumu par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Radošā kvartāla būvniecību un attīstību VNĪ plāno pabeigt līdz 2022. gada beigām.

Notiek V/A „Nacionālā Kino centra” sadarbība ar Dāniju kino jomā, kas galvenokārt izpaužas kā Latvijas filmu dalība kinofestivālos sadarbībā ar European Documentary Network (Dānija), kā arī Rīgas Kinomuzeja sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu Latvijā. Šīs sadarbības rezultātā Kinomuzeja sinematēkā nonāca dāņu kino izlase, sniedzot pārskatu par visas Dānijas kino vēstures dažādiem attīstības posmiem. Katru gadu Dānijas Kultūras institūts organizē bērnu filmu dienas kinoteātrī “K.Suns”. Baltijas jūras valstu dokumentālā kino forums norisinās Nacionālajam Kino centram sadarbojoties ar European Documentary Network.

Starp Latvijas Nacionālo bibliotēku  un Dānijas Karalisko bibliotēku ir izveidojusies stabila sadarbība. Bijušais Dānijas Nacionālās bibliotēkas direktors Erlands Koldings Nīlsens (1847-2017) bijis ilggadējais LNB atbalstītājs, tostarp UNESCO starptautiskās ekspertu komisijas dalībnieks. Viņš sniedza vairākus vērtīgus ieteikumus LNB jaunās ēkas projekta īstenošanas laikā. Atzīmējot viņa ieguldījumu LNB projekta attīstībā, E.K.Nilsens tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Jaunās LNB Ziedoņa zāles akustiku ir veidojis dāņu arhitekts Anders Gade.
Kopš 2015.gada Latvijas Nacionālā bibliotēkā (LNB) darbojas Dānijas kultūras institūts. Bibliotēka vienmēr atbalsta šī institūta iniciatīvas, regulāri organizē ekskursijas ārzemju grupām no Dānijas.
LNB 2018.gadā oficiālās vizītes ietvaros uzņēma Dānijas ministru prezidentu, kurš Tautas grāmatu plauktam uzdāvināja Dānijas hroniku un tā paša gada nogalē bibliotēku apmeklēja Dānijas kroņprincis Frederiks un kroņprincese Mērija. Arī viņi pasniedza dāvinājumu Tautas grāmatu plauktam. Šī vizīte iedvesmoja Latvijas-Dānijas uzņēmumu SIA “Kvist” pasniegt dāvanu bibliotēkai – 12 dāņu dizaina galdus, kas ražoti Latvijas mēbeļu rūpnīcā. Katram galdam ir piestiprināta piemiņas plāksnīte, kas apliecina Latvijas-Dānijas sadraudzību atgādina par karaļnama pārstāvju vizīti 2018.gada nogalē. Sadarbība noris arī mediju politikas jomā. 2018. gada novembrī Norden ar Kultūras ministrijas sadarbību rīkoja tikšanos Rīgā ar NB8 medijpratības partneriem par iespējamo turpmāko sadarbību un kopīgiem projektiem, kurā piedalījās arī Klauss Noers Hordords no Dānijas Kino institūta.
Dānijas Kultūras institūts ir atbalstījis sabiedrisko raidorganizāciju forumu Rīgā 2017.gadā un reģionālos plašsaziņas līdzekļus Daugavpilī (Media Restart projekts) nodrošinot ekspertus no Dānijas.
2019.gada pavasarī Baltijas Mediju izcilības centrs ar Dānijas atbalstu organizēja starptautisku semināru/diskusiju par ļoti aktuālu sabiedriskās apraides pārvaldības jautājumu.
Arī Rīgas cirkam izveidojusies sadarbība ar Dānijas cirka organizāciju Dynamo workspace un AFUK, ar kuriem strādā Baltijas un Ziemeļvalstu cirka tīkla ietvaros (Baltic Nordic Circus Network), lai veicinātu laikmetīgā cirka attīstību reģionā. 2019.gadā Rīgas cirka rezidenču programmā viesojās performanču un skaņu māksliniece Gudron Holck no Dānijas un radīja speciāli Rīgas cirkam veltītu darbu "Set Sound to Riga Circus".
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs 2014.-2019. deponēja Mosgardas muzejam (Moesgaard Museum) Højbjerg (Dānija) 27 arheoloģiskos priekšmetus eksponēšanai izstādē “Vikingi ceļo”.
Latvijas Radio koris sadarbojas ar Dānijas producentu kompāniju Hotel Pro Forma jau vairāk nekā 10 gadus. Šajā laikā tapuši tādi projekti, kā "Operācija: Orfejs", (2008), "Kara daba"(2011), "Neoarctic" (2016). Šīs izrādes ir pabijušas festivālos visā pasaulē - ASV, Kanādā, Austrālijā, Ķīnā, Francijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā u.c. 2020. gada rudenī paredzēts projekta "Operācija: Orfejs" atjaunojums un 2021. gada pavasarī ieplānotas 8 izrādes Kopenhāgenā un Orhūsā.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) sadarbojas ar pūtējkvintetu CARION, kura sastāvā ir mūziķi gan no Dānijas, gan Latvijas.

 

REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS SADARBĪBA

Sadarbība ar Dāniju notiek arī ES Strukturālo un investīciju fondu 2014.-2020. gadam “Eiropas teritoriālā sadarbība” transnacionālo un starpreģionu programmu ietvaros. 

Latvija sadarbībā ar Dāniju īsteno 59 kopīgus projektus Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās programmas ietvaros tādās jomās kā inovācijas, efektīva dabas resursu pārvaldība un ilgtspējīgs transports. Sadarbība notiek starp reģionāla, nacionāla un vietēja līmeņa iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, pētnieciskām institūcijām, nozaru aģentūrām un asociācijām, uzņēmumiem.

Latvijas partneri sadarbībā ar Dānijas partneriem īsteno 18 kopīgus projektus Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas ietvaros tādās jomās kā inovācijas, efektīva dabas resursu pārvaldība un ilgtspējīgs transports. Sadarbība notiek starp reģionāla, nacionāla un vietēja līmeņa iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, pētnieciskām institūcijām, nozaru aģentūrām un asociācijām, uzņēmumiem.

Starpreģionu sadarbības programmā INTERREG EUROPE Latvijas partneri sadarbībā ar partneriem no Dānijas īsteno divus kopīgus projektus pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā, kā arī mazo un vidējo komersantu konkurētspējas veicināšanā.

Savukārt starpreģionu sadarbības programmā URBACT III Latvijas partneri sadarbībā ar partneriem no Dānijas īsteno trīs kopīgus projektus, kas veicina ilgtspējīgu pilsētu attīstību, veicinot digitālo industriju attīstīšanas iespējas nelielās pilsētās, uzlabojot mazo un vidējo komersantu sapratni par ekoloģiski ilgtspējīgu inovāciju nozīmi uzņēmuma attīstībā, kā arī sekmē aprites ekonomiku būvniecībā.  

  

PAŠVALDĪBU SADARBĪBA

Sadarbība notiek starp dažādām Latvijas un Dānijas pašvaldībām un ir noslēgti sadarbības līgumi, piemēram, Olborgas un Rīgas pilsētas sadarbību nosaka 1990. gadā noslēgtais līgums par sadarbību un pieredzes apmaiņu uzņēmējdarbības un tirdzniecības, vides aizsardzības, pilsētas plānošanas, tūrisma, kultūras, izglītības un sporta jomās.

Sadarbības līgumi noslēgti vēl starp 10 Latvijas un Dānijas pašvaldībām.

 

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Autopārvadājumu jomā 1991.gada 14.novembrī ir noslēgts Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības nolīgums. Tā kā Latvijai ar Dāniju kā Eiropas Savienības valsti nav atļauju režīma un pārvadājumu sistēma ir pilnībā liberalizētai, komunikācija notiek Eiropas Savienības un Eiropas Transporta Ministru Konferences formātos.

Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi” ir izveidojusies cieša sadarbība ar Dānijas ceļu direktorātu. Regulāri tiek atjaunoti līgumi par segumu vadības sistēmas elementu (programmnodrošinājums, iekārtas) atjaunošanu un kalibrēšanu.  Aviācijā Latvijas sadarbība ar Dāniju notiek saskaņā ar ES iekšējo regulējumu. Aviokompānija „Air Baltic Corporation” veic regulārus pārvadājumus uz Dāniju. Reisus no Latvijas uz Dāniju izpilda arī „Norwegian Air Shuttle”. Ar Dānijas nozīmēto pasta operatoru “PostNord” saskaņā ar Pasaules Pasta konvenciju notiek sadarbība sakaru jomā. Arī  VAS „Latvijas Dzelzceļš”, sadarbojoties ar Dānijas dzelzceļa nozares uzņēmumiem, veic dažādu attīstības projektu realizāciju.

Latvijai ir izveidojusies cieša sadarbība transporta un loģistikas jomā ar Dāniju, tā ir viens no aktīvākiem Latvijas sadarbības partneriem jūras kravu pārvadājumos. Uz Dānijas ostām no Latvijas ostām eksportē akmeņogles, naftas produktus, apaļkokus, šķeldu, labības produktus.

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

No Latvijas:

2020. gada 31. janvāris Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba vizīte
2018. gada 27. jūnijs Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Dānijas un Ukrainas valdību organizētā konferencē Kopenhāgenā par Ukrainas reformu procesu
2017. gada 22.-23. maijs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa oficiālā vizīte
2014. gada 2. novembris Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dalība Kopenhāgenas enerģētikas drošības dialogu konferencē
2012. gada 15.-16. aprīlis Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte
2011.gada 28.augusts

Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska dalība Dānijas kroņprinča Frederika sniegtajās vakariņās par godu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas divdesmitgadei

2011. gada 19. janvāris

Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska darba vizīte

2009. gada 30. aprīlis

Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizīte

2007. gada 29.-30. maijs

Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša darba vizīte

2006. gada 23. – 25. augusts

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte

2004. gada 25. oktobris

Ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte

2004. gada 26. augusts

Ministru prezidenta Induļa Emša darba vizīte

2004. gada 5. aprīlis

Ārlietu ministra Riharda Pīka darba vizīte

2003. gada 13.-15. marts

Ministru prezidenta Einara Repšes darba vizīte

2002. gada 27. novembris

Ārlietu ministres Sandras Kalnietes darba vizīte

2001. gada 20.–21. septembris

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte

2001. gada 28.–30. marts

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte

2000. gada 1.–3. oktobris

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte

No Dānijas 

2018. gada 6.-7. decembris Dānijas kroņprinča Frederika un kroņprinceses Mērijas oficiālā vizīte Latvijā
2018. gada 15.-16. janvāris Dānijas premjerministra Larsa Lēkes Rasmusena (Lars Løkke Rasmussen) darba vizīte Latvijā
2017. gada 14. septembris Dānijas ārlietu ministra Andersa Samuelsena (Anders Samuelsen) darba vizīte Latvijā
2016. gada 25.-26. augusts Dānijas ārlietu ministra Kristiana Jensena (Kristian Jensen) vizīte Latvijā, dalība NB8 ārlietu ministru sanāksmē
2016. gada 21. aprīlis Dānijas ārlietu ministra Kristiana Jensena (Kristian Jensen) darba vizīte
2013. gada 29.- 30. maijs Eiropas lietu ministra Nikolaja Vammena (Nicolai Wammen) darba vizīte, dalība Baltijas attīstības forumā
2012.gada 27.augusts       ārlietu ministra Villi Sevndāla (Villy Søvndal) darba vizīte

2011. gada 28. oktobris

Dānijas premjerministres Helles Torningas-Šmitas (Helle Thorning-Schmidt) darba vizīte

2011.gada 19.augusts

Dānijas ārlietu ministres Lenes Espersenas (Lene Espersen) darba vizīte

2008. gada 3. – 4. jūnijs

Premjerministra Andersa Foga Rasmusena (Anders Fogh Rasmussen) darba vizīte. Dalība Baltijas jūras valstu valdību vadītāju samitā

2008. gada 10. aprīlis

Premjerministra Andersa Foga Rasmusena (Anders Fogh Rasmussen) darba vizīte

2005. gada 25.-26. augusts

Dānijas kroņprinceses Mērijas vizīte

2005. gada 3. maijs

Premjerministra Andersa Foga Rasmusena (Anders Fogh Rasmussen) darba vizīte

2003. gada 18. decembris

Ārlietu ministra Pēra Stīga Mellera (Per Stig Møller) darba vizīte

2002. gada 27. jūnijs

Ārlietu ministra Pēra Stīga Mellera (Per Stig Møller) darba vizīte

2002. gada 27.-28. februāris

Premjerministra Andersa Foga Rasmusena (Anders Fogh Rasmussen) darba vizīte

2001. gada 5.-8. septembris

Dānijas Prinča Konsorta Henrika vizīte

2001. gada 26.-27. augusts

Ārlietu ministra Mogena Liketofta (Mogens Lykketoft) oficiālā vizīte

2000. gada 10.-12. marts

Premjerministra Pola Nīrupa Rasmusena (Poul Nyrup Rasmussen) darba vizīte

 

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Dānijas Karaliste 

Interneta saites par Dānijas Karalisti

Dānijas karaliskā ģimene: http://www.kongehuset.dk/

Folketings: http://www.folketinget.dk/

Valdība: http://www.stm.dk

Ārlietu ministrija: http://www.um.dk/da

Dānijas Karalistes vēstniecība Latvijā: http://letland.um.dk/lv-lv/