Saistītais saturs

NATO valstu un valdību vadītāju samitā Hāgā 24.–25. jūnijā tika panākta sabiedroto vienošanās par ambiciozu aizsardzības izdevumu plānu, kas, atbildot uz šī brīža ģeopolitisko realitāti, nodrošinās stiprāku, modernāku un rīcībspējīgāku Aliansi. Samitā tika apstiprināts NATO ģenerālsekretāra piedāvātais…

Atzīmējot alianses 75. pastāvēšanas gadadienu, Vašingtonā no 9. līdz 11. jūlijam norisinājās ikgadējais NATO valstu un valdību vadītāju samits. Latvijas delegāciju vadīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. NATO samita laikā 32 dalībvalstu līderu uzmanības centrā bija jautājumi, kas saistīti ar NATO…

2024. gada 4. aprīlī bija Ziemeļatlantijas alianses pastāvēšanas 75. gadskārta. Latvija ir lepna, ka jau vairāk nekā 20 gadus kopš 2004. gada 29. marta ir demokrātiska, stabila un uzticama NATO dalībvalsts. Uzzini par Latviju NATO! Latvijas ceļš uz NATO no 1991. gada līdz 2004. gadam

1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā parakstītā Ziemeļatlantijas līguma līgumslēdzējas puses, būdamas pārliecinātas, ka Latvijas Republikai pievienojoties līgumam pastiprināsies drošība Ziemeļatlantijas reģionā, vienojas par sekojošo: 1. pants Stājoties spēkā šim protokolam, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas…

NATO līderi vienbalsīgi nosodīja Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, novērtējot to kā visnopietnāko apdraudējumu Eiroatlantiskajai drošībai pēdējo dekāžu laikā, un vienbalsīgi apliecināja savu atbalstu Ukrainai. Sabiedrotie apliecināja gatavību īstenot nepieciešamo spēku izvēršanu, lai nodrošinātu…

Arī 2022. gada marta NATO līderu sanāksme Briselē fokusējās uz Krievijas uzsākto neprovocēto karu Ukrainā. Tās laikā Sabiedrotie vienojās pārskatīt NATO ilgtermiņa atturēšanas un aizsardzības stāju visos domēnos – sauszemē, jūrā, gaisā, kibertelpā un kosmosā. Ārkārtas sanāksme Briselē pieņēma lēmumu par…

NATO līderu sanāksmi Madridē raksturo NATO jaunās Stratēģiskās koncepcijas apstiprināšana nākamajiem desmit gadiem, atturēšanas un aizsardzības stiprināšana Alianses austrumu flangā, Eiropas Savienības stratēģiskā kompasa pieņemšana un Somijas un Zviedrijas uzaicināšana pievienoties NATO. Stratēģiskā…

NATO līderu sanāksmē Viļņā apliecināja Alianses vienotību vērtībās un nelokāmo kolektīvo gribu aizsargāt NATO teritoriju no pirmā centimetra, no pirmās minūtes. Latvijas prioritātes Viļņas samitā bija NATO atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī izrāviena panākšana Ukrainas un NATO attiecībās…

Traģiskie 2001. gada 11. septembra notikumi ASV ir uzskatāmi par pagrieziena punktu pasaules drošības politikā, pilnībā izmainot skatījumu uz terorismu, kas joprojām ir viens no galvenajiem apdraudējumiem starptautiskajai drošībai. Starptautiskā terorisma tīkls pakāpeniski ir kļuvis par decentralizētu,…

Eiropas Savienības Kopējā drošības un aizsardzības politika (ES KDAP) ir daļa no ES Kopējās ārējās un drošības politikas un vienlaikus arī viena no jaunākajām ES politikām. Kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā – paralēli valsts darbībai NATO politikās un aktivitātēs – KDAP ir kļuvusi par vēl vienu svarīgu…

Eiropas Savienībai (ES) un NATO ir cieša sadarbība, jo tās vieno kopīgas vērtības, stratēģiskās intereses un lielākā daļa dalībvalstu. Līdz ar Zviedrijas pievienošanos NATO 2024. gada 7. martā, šobrīd 23 ES dalībvalstis ir arī NATO dalībvalstis[1]. Abas organizācijas vieno izpratne, ka Eiroatlantiskā reģiona…

Flickr NATO samits Velsā notika Eiropas drošībai kritiski svarīgā laikā. NATO sabiedrotie demonstrēja izpratni, ka Krievijas agresijai Ukrainā ir ilgtermiņa sekas uz Eiropas drošību un ir nepieciešams spert soļus, lai pielāgotu Alianses kolektīvās aizsardzības un atturēšanas pasākumus drošības vides…

Varšavas samits apliecināja sabiedroto apņemšanos turpināt 2014. gadā aizsākto NATO pielāgošanās procesu, stiprinot Alianses kolektīvās aizsardzības un atturēšanas spējas Eiropā, lai atbildētu uz jauno drošības vidi un izaicinājumiem pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas 2014. gadā un karadarbības…

Flickr Briseles samitā dalībvalstu vadītāji apliecināja Alianses vienotību, transatlantisko attiecību spēcīgumu un uzticību kopējām vērtībām. Dalībvalstis atzīmēja sasniegto progresu ASV aktīvi virzītajā jautājumā par sabiedroto aizsardzības izdevumu palielināšanu, tostarp sabiedrotie augstu novērtēja…

Aizsardzības budžeta dinamika no 2020. līdz 2028. gadam Dalība NATO Latvijai sniedz nekad iepriekš valsts vēsturē nebijušas drošības garantijas: Kolektīvu NATO sabiedroto iesaisti Latvijas teritorijas aizsardzībā no pirmā centimetra, no pirmās minūtes, saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu…

Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, kas aizsākās 2014. gadā līdz ar Krimas pussalas nelegālo aneksiju un karadarbību Ukrainas Donbasa reģionā, NATO ir pakāpeniski palielinājusi savu klātbūtni Alianses austrumu flangā. Reaģējot uz Krievijas pilnapmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, NATO klātbūtne…