Flickr
2026. gada 15. jūnijā Luksemburgā ES Ārlietu padomē ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka jaunas sankcijas pret Krieviju, sarunu par iestāšanos ES uzsākšana ar Ukrainu, ES vienotība ir tiešs signāls Krievijai pēc barbariskajiem uzbrukumiem vēstures un reliģiskajiem dārgumiem Kijivā, ka tā nesasniegs savas agresijas mērķus un Ukraina būs brīva, demokrātiska valsts Eiropas Savienībā.
Viens no pirmajiem Ārlietu padomē izskatāmajiem jautājumiem bija turpmāka Krievijas izolēšana un iegrožošana. Latvija atbalsta regulāru jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju arī ārpus ierastajām sankciju kārtām, īpaši vēršoties pret Krievijas „ēnu floti” un tās atbalsta tīklu. Padomē tika apstiprinātas:
sankcijas pret 54 fiziskām un juridiskām personām Krievijas militāri rūpnieciskajā kompleksā un „ēnu flotes” ekosistēmā;
sankcijas pret 10 fiziskām un vienu juridisku personu par Krievijas destabilizējošām darbībām, tostarp propagandu;
sankcijas pret 15 fiziskām un vienu juridisku personu saistībā ar Alekseja Navaļnija vajāšanu, saindēšanu un nāvi;
sankcijas pret sešām personām par destabilizējošām aktivitātēm Moldovā.
Ārlietu ministre aicināja jūlijā pieņemt pamatīgu 21. sankciju kārtu un rosināja sektorālo un individuālo sankciju režīmu pret Krieviju pagarināt uz 12 mēnešiem līdzšinējo 6 mēnešu vietā.
Eiropas Padomē tika atvērta pirmā no sešām sarunu kopām par Ukrainas un Moldovas pievienošanos ES. Ministre pauda gandarījumu par abu valstu progresu un aicināja līdz jūlija beigām atvērt arī pārējās sarunu kopas.
Diskusijā par Tuvajiem Austrumiem ministre uzsvēra, ka jebkāda Hormuza šauruma bloķēšana no Irānas puses ir pretlikumīga un nepieņemama. Latvija ir gatava iesaistīties starptautiskajās iniciatīvās kuģošanas brīvības nodrošināšanai un atbalsta ciešāku sadarbību ar Persijas līča valstīm.
B. Braže pauda satraukumu par humāno situāciju Gazas joslā un norādīja, ka ASV miera plāna īstenošana ir vienīgais ceļš uz ilgtermiņa mieru un drošību izraēliešiem un palestīniešiem. Vienlaikus viņa uzsvēra nepieciešamību saglabāt dialogu ar Izraēlu. Ministre izteica līdzjūtību par Libānā bojāgājušo UNIFIL miera uzturētāju un norādīja, ka uzbrukumi miera uzturētājiem ir nepieņemami un jāizmeklē.
Pārrunājot ES un Ķīnas attiecības, ministre uzsvēra pieaugošo ekonomisko un drošības izaicinājumu nozīmi. Viņa norādīja, ka Ķīna joprojām ir būtisks Krievijas kara pret Ukrainu iespējotājs, izmantojot tehnoloģiju un retzemju minerālu piegādes ķēdes savās stratēģiskajās interesēs. Latvija atbalsta sankcijas pret Ķīnas struktūrām, kas palīdz Krievijas militārās industrijas atjaunošanai un sankciju apiešanai, un aicina ES veidot vienotu politiku attiecībās ar Ķīnu.
Pirms Ārlietu padomes ES ārlietu ministri tikās ar Armēnijas ārlietu ministru Araratu Mirzojanu (Ararat Mirzoyan). Ministri atzinīgi novērtēja Armēnijā notikušās parlamenta vēlēšanas, uzsverot, ka valsts spēj pretoties Krievijas destabilizējošajai ietekmei. Latvija apliecināja gatavību dalīties reformu, modernizācijas un savienojamības pieredzē.
Savukārt ES–Ēģiptes Asociācijas padomē ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra Ēģiptes nozīmīgo stabilizējošo lomu Tuvo Austrumu reģionā un augstu novērtēja tās ieguldījumu reģionālās drošības un dialoga veicināšanā. Ministre atzinīgi vērtēja arī Ēģiptes konstruktīvo iesaisti centienos panākt vienošanos starp ASV un Irānu. B. Braže pauda atbalstu ES un Ēģiptes stratēģiskās partnerības turpmākai padziļināšanai, īpaši drošības, ekonomiskās sadarbības un digitalizācijas jomās.
Sanāksmes laikā notika arī NB8 valstu un Ungārijas ārlietu ministres Anitas Orbānas (Dr. Anita Orbán) tikšanās, kurā apspriests turpmākais atbalsts Ukrainai. Polija prezentēja pētījumu par Krievijas sabotāžas aktivitātēm un draudiem Baltijas jūras reģionā, savukārt Rumānija un Bulgārija informēja par progresu Melnās jūras drošības centra izveidē.
