Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu divpusējās attiecības

Publicēts: 28.06.2023.
Atjaunināts: 27.03.2025.

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) ir Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais. Drošības politikas joma ir Latvijas un ASV divpusējās sadarbības stūrakmens. Latvijas un ASV valsts amatpersonas uztur regulāru politisko dialogu par aktuālajām reģionālajām un starptautiskajām norisēm.

ASV Latvijas Republiku atzina 1922. gada 28. jūlijā. Līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai 1991. gadā ASV konsekventi realizēja Latvijas okupācijas neatzīšanas politiku, sniedza nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, kā arī sekmēja Latvijas integrāciju NATO un ES.

Latvijas pārstāvība ASV

Latvijas vēstniecība atrodas Vašingtonā.

Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Amerikas Savienotajās Valstīs no 2024. gada 18. septembra ir Elita Kuzma.

ASV darbojas divdesmit Latvijas goda konsuli:

Dienvidkalifornija: Juris Buņķis (Juris Bunkis);
Dienvidkarolīna, Grīnvila: Roberts Jānis Kukainis;
Džordžija, Atlanta: Kevins Keisbiers (Kevin Casebier);
Dienvidaustrumu Florida un Atlantijas piekraste: Barijs Donalds Movels (Barry Donald Mowell);
Dienvidrietumu Florida un Meksikas līča piekraste: Ēriks Eduards Kalniņš (Eric Eduard Kalnins);
Ilinoisa: Roberts Blumbergs (Robert Blumberg);
Indiānas pavalsts: Andris Pēteris Bērziņš (Andris Peter Berzins);
Jūta, Soltleiksitija: Džefrijs Kents Skots (Jeffrey Kent Scott);
Kolorado: Aivars Ziedins;
Luiziāna: Valters Francis Volfs (Walter Francis Wolf);
Masačūsetsa: Uldis Kārlis Sīpols;
Mičigana: Andris Lācis (Andris Lacis);
Mičiganas pavalsts: Kārlis Šteinmanis (Karlis Steimanis);
Ņujorkas pavalsts: Ahmets M. Orens (Ahmet M. Oren);
Oregona: Uldis Jānis Bērziņš (Uldis Berzins);
Pensilvānijas pavalsts, Filadelfija: Džons Medveckis (John J. Medveckis);
Teksasa, Hjūstona: Pēteris Aloizs Ragaušs (Peter Aloizs Ragauss);
Vašingtonas pavalsts: Imanta Frederika Holmkvista (Imanta Frederick Holmquist);
Vermonta: Daris Gunars Delins;
Ziemeļkalifornija: Laura Irene Ramanis.

ASV pārstāvība Latvijā

ASV vēstniecība atrodas Rīgā.

Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā no 2023. gada 21. februāra ir Kristofers Robinsons (Christopher Todd Robinson).

Latvija-ASV starpkaru posmā

1922. gada 28. jūlijā Amerikas Savienoto Valstu valdība nāca klajā ar paziņojumu par Latvijas valdības atzīšanu, un starp abām valstīm tika nodibinātas diplomātiskās attiecības. 1922. gadā Vašingtonā tika atvērta Latvijas sūtniecība, kas gan 1923. gada maijā uz laiku savas funkcijas nodeva Ņujorkas konsulātam. 1925. gadā Latvijas sūtniecība Vašingtonā darbību atjaunoja, bet līdzekļu trūkuma dēļ tā tika slēgta 1927. gadā, funkcijas pārņemot Latvijas Ģenerālkonsulātam Ņujorkā. Sūtniecība atjaunoja darbību 1935. gadā.

ASV sūtniecība Rīgā tika atvērta 1922. gada 13. novembrī.

Laikā no 1919. līdz 1922. gadam Latvijā darbojās Amerikas Palīdzības organizācija un ASV nevalstiskās organizācijas, kas sniedza ievērojamu atbalstu Latvijas iedzīvotājiem valsts veidošanas sākuma posmā.

Trīsdesmito gadu beigās Rīgu apmeklēja tādi prominenti amerikāņi kā bijušais ASV prezidents Herberts Hūvers (1938. gada martā) un vēlāk par ASV prezidentu kļuvušais Džons Kenedijs (1939. gada augustā). Ievērojamais ASV Valsts departamenta eksperts Krievijas jautājumos Džordžs Kenans (George Kennan) trīsdesmito gadu pirmajā pusē strādāja Rīgā kā ASV diplomāts.

Starpkaru posmā tika parakstīts Latvijas un ASV draudzības, tirdzniecības un konsulāro tiesību līgums.

ASV politika Latvijas okupācijas periodā

Latvijas un ASV diplomātiskajām attiecībām bija lemts spēlēt unikālu lomu visā Latvijas ārlietu dienesta vēsturē. ASV valsts sekretāra vietnieka Samnera Velsa (Sumner Wells) 1940. gada 23. jūlija deklarācija noteica Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku līdz 1991. gadam un nodrošināja Baltijas valstu pārstāvniecību pastāvēšanu Vašingtonā. Tādējādi ASV nekad neatzina Latvijas (tāpat kā Lietuvas un Igaunijas) okupāciju, kā arī nenodibināja oficiālus sakarus ar Padomju valdību okupētajā Latvijā. Šāda nostāja saskanēja gan ar kara laikā ASV un Lielbritānijas parakstīto Atlantisko hartu (1941. gadā), kas par neleģitīmām uzskatīja teritoriālās izmaiņas un suverenitātes zaudēšanu, ja tās notika bez iesaistīto tautu brīvas piekrišanas, gan ar 1947. gada Trūmena doktrīnu, kas neatzina ar spēku veiktās pārmaiņas pasaulē. Latvijas sūtniecība Vašingtonā bija vienīgā mūsu valsts sūtniecība ārvalstīs, kas turpināja darboties pilnā apjomā visu Latvijas okupācijas laiku. Tās galvenie mērķi okupācijas gados bija turpināt pārstāvēt Latvijas valsti, saglabāt nemainīgu Latvijas starptautiski tiesisko statusu, cīnīties par neatkarības atjaunošanu, kā arī veikt nozīmīgu informatīvu darbu, publicējot Rietumvalstu deklarācijas, paziņojumus un dokumentus, kuri attiecās uz Latviju, sniedzot ziņas par situāciju okupētajā Latvijā.

Jau 1940. gada 15. jūlijā, vēl pirms oficiālās reakcijas, ASV Valsts kases departaments nobloķēja Baltijas valstīm piederošos bankas kontus; vēlāk PSRS nespēja iegūt arī Latvijai piederošos kuģus un diplomātisko pārstāvniecību īpašumus ārvalstīs. Latvijai piederošie līdzekļi (procenti no noguldījumiem) ASV visā okupācijas laikā tika izmantoti, lai nodrošinātu diplomātisko pārstāvniecību darbību – arī citās Rietumvalstīs.

Pamatojoties uz Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku, un saskaņā ar 1948. gada likumu par pārvietotajām personām (Displaced Persons Act), baltiešu bēgļiem pēc kara bija ļauts apmesties uz dzīvi ASV. Latviešu kopienas ASV pieauga un kļuva arvien labāk organizētas. Tika izveidotas politiskās, kultūras un sociālās organizācijas, kas ietekmēja politisko lēmumu pieņemšanu Vašingtonā.

ASV valdība nodrošināja atbalstu Latvijas neatkarības idejai. Latvijas pārstāvji ASV baudīja pilnu diplomātisku atzīšanu, t.sk. pieeju Valsts departamentam un prezidentam, tika ielūgti uz oficiālajiem pasākumiem. Latvijas sūtnis Anatols Dinbergs tikās ar visiem ASV prezidentiem, sākot no F.D. Rūzvelta līdz Dž.V.H. Bušam. No 1963. gada, kad Londonā nomira Kārlis Zariņš, kuram Latvijas valdība bija piešķīrusi pilnvaras vadīt Latvijas diplomātisko dienestu ārvalstīs, šis amats, pamatojoties uz Latvijas diplomātisko pārstāvniecību vadītāju lēmumu, pārgāja Latvijas diplomātiem ASV: sākumā A.Spekkem, bet no 1971. gada A. Dinbergam. Šajā laikā tika piešķirts finansējums Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Brīvības komitejām ASV. Gan ASV prezidenti, gan Kongress bieži pauda publisku atbalstu Baltijas valstīm. 1953. gadā tika izveidota Kongresa Pārstāvju palātas speciāla izmeklēšanas komiteja komunistiskā režīma agresijas izpētei pret Baltijas valstīm jeb t.s. Kerstena komiteja Divu gadu laikā tā veica plašu pētniecisko darbu, un komitejas sagatavotie dokumenti sniedza papildu pamatojumu ASV neatzīšanas politikai.

1982. gadā prezidents Ronalds Reigans pasludināja 14. jūniju par Baltijas brīvības dienu, tā ik gadu atzīmējot 1941. gada masu deportācijas Baltijas valstīs.

Latvijas pārstāvniecības Vašingtonā un ASV Valsts departamenta sadarbība 1980. gadu beigās sekmēja pirmo neoficiālo kontaktu izveidi starp Latviju un ASV valdību. Nozīmīga loma Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā 1991. gadā bija ASV 41. prezidentam Džordžam (Herbertam Volkeram) Bušam, kurš, tiekoties ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu un vēlāk ar Krievijas Federācijas prezidentu Borisu Jeļcinu, sekmēja Baltijas valstu brīvības jautājuma aktualizēšanu.

Papildu informācijai par Latvijas un ASV attiecībām sk. grāmatu Latvia and the USA: From Captive Nation to Strategic Partner (2008).

Latvijas amatpersonu vizītes ASV
2025. g. 24.–25. marts	Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Vašingtonā, ASV, kopā ar Baltijas valstu ārlietu ministriem, tikšanās ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio (Marco Rubio) un ar ASV Kongresa pārstāvjiem
2025. g. 25.–26. februāris	Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Vašingtonā, ASV, tikšanās ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas pārstāvjiem, kā arī ASV uzņēmējiem
2025. g. 4.–7. februāris	Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Vašingtonā, ASV kopā ar Baltijas valstu ārlietu ministriem, tikšanās ar ASV amatpersonām, vadošo domnīcu un mediju pārstāvjiem
2024. g. 4.–6. decembris	Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Vašingtonā, tikšanās ar ASV amatpersonām, vadošo domnīcu un mediju pārstāvjiem
2024. g. 18.–20. septembris	Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un uzņēmēju vizīte Kalifornijā, tikšanās ar ASV vadošām tech kompānijām: META, Google, Open AI
2024. g. 8.–11. jūlijs	Ārlietu ministres Baibas Bražes darba vizīte Vašingtonā, dalība Latvijas delegācijas sastāvā NATO dibināšanas 75. gadskārtas samitā
2024. g. 25. marts	Ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa darba vizīte Vašingtonā, ASV kopā ar Baltijas valstu ārlietu ministriem, tikšanās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (Antony Blinken) un citām ASV amatpersonām, vadošo domnīcu un mediju pārstāvjiem
2024. g. 11.–14. marts	Ministru prezidentes Evikas Siliņas darba vizīte ASV, dalība ANO Sieviešu statusa komisijas 68. sesijā Ņujorkā, tikšanās ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu (António Guterres), kā arī ar ASV amatpersonām, Kongresa locekļiem, uzņēmējiem, vadošo domnīcu un Latvijas diasporas pārstāvjiem Vašingtonā
2024. g. 29. janvāris–1. februāris	Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas vizīte Vašingtonā, ASV, kopā ar Igaunijas un Lietuvas parlamentu līderiem, tikšanās ar ASV Pārstāvju palātas spīkeru Maiku Džonsonu (Mike Johnson) un citiem ASV Senāta un Pārstāvju palātas politiķiem
2023. g. 22. septembris	Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vizīte Bostonā, ASV, tikšanās ar Masačūsetsas gubernatori Moru Hīliju (Maura Healey), dalība “Spotlight Latvia 2023” konferencē

Amerikas Savienoto valstu amatpersonu vizītes Latvijā
2024. g. 29.–31. augusts	ASV senatora Marka Kellija (Mark Kelly) vadītā senatoru un kongresmeņu delegācijas vizīte Latvijā, tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu un ārlietu ministri Baibu Braži
2024. g. 17.–18. jūlijs	ASV kongresmeņa Donu Beikonu (Don Bacon) vadītā kongresmeņu delegācijas vizīte LV, tikšanās ar ārlietu ministri Baibu Braži
2024. g. 3. jūlijs	ASV kongresmeņa Toma Kola (Tom Cole) vadītā kongresmeņu delegācijas vizīte Latvijā (tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu un aizsardzības ministru Andri Sprūdu)
2023. g. 9. jūnijs	ASV tirdzniecības pārstāves Ketrīnas Tajas (Catherine Tai) vizīte Latvijā, tikšanās ar Ministru prezidentu un ārlietu ministru
2023. g. 11. maijs	ASV Mičiganas gubernatores Grečenas Vitmeres (Gretchen Whitmer) vizīte Latvijā, tikšanās ar Valsts prezidentu, ārlietu ministru, Ādažu bāzes apmeklējums
2023. g. 18. janvāris	ASV senatora Stīva Deinsa vizīte Latvijā, tikšanās ar ārlietu ministru
2022. g. 9.–10. augusts	ASV aizsardzības sekretāra Loida Ostina (Lloyd Austin) vizīte Latvijā, tikšanās ar Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, aizsardzības ministru
2022. g. 7. marts	ASV Valsts sekretāra Entonija Blinkena (Antony Blinken) vizīte Latvijā, tikšanās ar Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un ārlietu ministru

Citas nozīmīgas tikšanās/Tikšanās starptautisku pasākumu laikā
2023. g. 22. februāris	Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu (Joe Biden) kopā ar NATO Austrumu flanga (B9 – Bukarestes devītnieka) valstu vadītājiem Varšavā, Polijā
2022. g. 19.–20. septembris	Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās ar ASV Valsts sekretāra vietnieci Vendiju Šērmani (Wendy Sherman) kopā ar NATO Austrumu flanga (B9 – Bukarestes devītnieka) ārlietu ministriem 20. septembrī un dalība ASV–Latvijas biznesa forumā 19. septembrī ANO Ģenerālās Asamblejas laikā Ņujorkā
2022. g. 18. februāris	Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar ASV viceprezidenti Kamalu Harisu (Kamala Harris) kopā ar Baltijas valstīm Minhenes drošības konferences laikā
2021. g. 14. jūnijs	Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu (Joe Biden) kopā ar Baltijas valstīm NATO samita laikā Briselē

Latvijai un ASV ir dinamiskas ekonomiskās attiecības, uz ko norāda Latvijas uzņēmēju intereses pieaugums par ASV tirgu un eksporta palielināšanās, it īpaši nišas produktos ar augstu pievienoto vērtību. ASV, Bostonā un Sanfrancisko darbojas Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības, kas sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā, informācijas par uzņēmējdarbību uzsākšanu, un iespējām realizēt investīciju projektus, kā arī sniedz palīdzību ārējās tirdzniecības veicināšanai.

Plašāk

Sadarbība aizsardzības jomā Latvijai ir stratēģiski nozīmīga, tādēļ tai tiek pievērsta īpaša uzmanība. ASV bija pirmā valsts, kas pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos sāka mācību operāciju „Atlantic Resolve”, nosūtot uz Latviju rotas līmeņa vienību. Operācijas mērķis ir apliecināt ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā, veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā. Operācija ir izvērsta arī Rumānijā un Bulgārijā. Operācijas “Atlantic Resolve” ietvaros katru gadu Latvijā rotācijas kārtībā ierodas ASV bruņoto spēku helikopteru vienība, tādejādi veicinot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku spēju un prasmju attīstību. Tāpat Latviju regulāri apmeklē ASV bruņoto spēku vienības, gan veicot individuālas mācības, gan iesaistoties Latvijā notiekošajās militārajās mācībās. 2022. gada izskaņā ASV Kongress apstiprināja 225 miljonus ASV dolāru 2023. gada finansējumu Baltijas drošības iniciatīvas ietvaros.

2023. gadā 27. aprīlī apritēja 30 gadi, kopš tika noslēgta ASV Valsts partnerības programma starp Latviju un Mičiganas Nacionālo Gvardi. Tās ietvaros notiek aktīva sadarbība, veicinot NBS, it īpaši Zemessardzes, un Latvijas gaisa spēku attīstību. Ik gadu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri piedalās Mičiganā notiekošajās “Northern Strike” mācībās.