2026. gada 7. maijā ārlietu ministre Baiba Braže darba vizītē Hesenē, Vācijā tikās ar Hesenes Landtāga prezidenti Astrīdu Valmani (Astrid Wallmann) un Hesenes Landtāga Baltijas sadraudzības grupas deputātu Dr. Matiasu Bīgeru (Dr. Matthias Büger).
Sarunās ar Hesenes Landtāga pārstāvjiem ārlietu ministre atzīmēja Latvijas un Vācijas izcilās attiecības, kā arī informēja par abu valstu sadarbības projektiem ekonomikas un aizsardzības jomās, īpaši izceļot Latvijas piedāvājumu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), digitalizācijas, aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju jomās. Tika pārrunāta līdzšinējā sadarbība ar Hesenes federālo zemi, tai skaitā parlamentārais dialogs un Hesenes Landtāga Baltijas sadraudzības grupas vizīte Latvijā šā gada jūnijā.
Amatpersonas pārrunāja arī starptautiskās dienaskārtības aktualitātes – situācijas attīstību Tuvajos Austrumos, transatlantiskās attiecības un drošības jautājumus, tai skaitā nepieciešamību turpināt stingru politisko, militāro un humāno atbalstu Ukrainai. Ārlietu ministre uzteica Vācijas nozīmīgo ieguldījumu NATO Austrumu flangā, īpaši izceļot Vācijas nepārtraukto klātbūtni Baltijas jūras reģionā.
Vizītes ietvaros ārlietu ministre Vīsbādenē apmeklēja NATO Drošības palīdzības un apmācības Ukrainai komandcentru (NATO Security Assistance and Training for Ukraine – NSATU), kur tikās ar komandiera vietnieku, ģenerālmajoru Ulfu Hoisleru (Ulf Häussler).
Vizītes noslēgumā ministre piedalījās Vācijas ārlietu ministra Dr. Johana Vādefūla (Dr. Johann Wadephul) un Itālijas premjerministres vietnieka un ārlietu ministra Antonio Tajāni (Antonio Tajani) rīkotajās darba vakariņās Eiropas Savienības valstu ārlietu ministriem.
Pārrunājot situāciju Tuvajos Austrumos, īpaša uzmanība tika pievērsta Hormuza šauruma blokādes sekām uz pasaules ekonomiku un starptautiskajiem centieniem situācijas Hormuza šaurumā efektīvai un operatīvai risināšanai.
Transatlantiskās sadarbības kontekstā tika pārrunāta gatavošanās NATO samitam Ankarā šā gada jūlijā, kurā būtiski ir apliecināt Alianses vienotību, apņemšanos turpināt sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, kā arī demonstrēt progresu attiecībā uz aizsardzības izdevumu celšanu. Ārlietu ministre uzsvēra, ka ASV un cieša transatlantiskā sadarbība ir neaizstājams Eiropas drošības pamats, vienlaikus Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību un aizsardzību.
Ministri pārrunāja Eiropas Savienības ģeopolitiskās prioritātes, tai skaitā Eiropas Savienības paplašināšanās procesa virzību. Tika apspriests kandidātvalstu eirointegrācijas procesa progress, kā arī Eiropas Savienības loma šī procesa optimizēšanā, saglabājot nemainīgas prasības attiecībā uz noteikto kritēriju izpildi.
